Viedoklis. Covid-19 vakcīnas – kurus vakcinēt pirmos?
- Autors: Dins Šmits, “Repharm” ģenerāldirektors
Foto - publicitātes
Pirms neilga laika rakstīju par to, kāpēc masveida vakcinēšana pret Covid-19 nenotiks tik ātri un ar kādiem izaicinājumiem vakcīnas veidotājiem ir jāsaskaras tās izstrādes gaitā. Lai arī Latvija uz pasaules fona šobrīd Covid-19 izplatības ierobežošanā ir sasniegusi lielisku rezultātu, dati liecina, ka pasaule joprojām nav tikusi galā ar pandēmijas “pirmo vilni” un vairākās valstīs pēc īslaicīga atslābuma ir sācies infekcijas atkārtots pieaugums. No Latvijas kaimiņvalstīm pašlaik sliktākā situācijā ir Krievija, Baltkrievija un arī Zviedrija, kur situācija uzlabojas pavisam lēni, un ieviestie atvieglojumi ļauj prognozēt, ka vīruss sabiedrībā būs vēl ilgāku laiku.
Tomēr publiskajā telpā parādās arvien vairāk informācijas par dažādu valstu un uzņēmumu progresu Covid-19 vakcīnas izstrādē. Vēlos dalīties par aktualitātēm pasaulē, paužot savu viedokli par to, kas no šīs attīstības būtu svarīgs mums un kā mums būtu jāgatavojas Latvijā.
Pēdējā laika karstākais notikums ir ziņa par Oksfordas Universitātē izgudroto vakcīnu, kuras ražošanu apņēmies veikt britu uzņēmums “AstraZeneca”. Tuvākajā laikā plānots sākt 2./3. fāzes pētījumus – šajā pētījumu fāzē tiek noteikta pareizā deva un iegūta informācija par efektivitāti. Eiropai šobrīd tiek plānoti kopumā 400 miljoni devu, bet globāli – 2 miljardi devu, un finansējuma lauvas tiesu šai vakcīnai nodrošina 4 valstis – Vācija, Francija, Itālija un Nīderlande.
Šeit ir ļoti svarīgi uzsvērt – uzņēmums un finansētāji ir pieņēmuši lēmumu veikt ieguldījumus izpētē un ražošanas kapacitātes izveidē, uzņemoties risku uz sevi – pirms efektivitātes datiem. Tā kā efektivitātes pētījumi vēl nav sākušies, joprojām pastāv iespēja, ka vakcīna neuzrādīs pietiekamu efektivitāti.
Turpinās arī citu vakcīnu izpēte. Mazliet tuvāk iznākumam atrodas ASV biotehnoloģiju kompānijas “Moderna” 2. fāzes pētījumi. Goda lieta neatpalikt šajā globālajā cīņā ir Ķīnas speciālistiem – arī Pekinas biotehnoloģiju institūts paziņojis par 2.fāzes pētījumiem. Pie vēl citiem cerīgākajiem kandidātiem var minēt “Novavax” izstrādāto vakcīnu, kas plāno uzsākt 2. fāzes pētījumus jūlijā – ja būs sasniegti vajadzīgie rezultāti 1. fāzes programmā, kas norit šobrīd. Nopietns spēlētājs būs Vācijas kompānija “Curevac”, kurā līdz šīm lielākais īpašnieks bija IT milža “SAP” dibinātājs miljardieris Dītmārs Hops (Dietmar Hopp), bet pašlaik kompānijas īpašniekos ar attīstības bankas palīdzību iesaistījusies arī Vācijas valsts.
Kopumā šobrīd klīniskajās izpētes fāzēs ir 10 vakcīnu kandidāti un preklīniskajā fāzē – 126 kandidāti. Atgādinot – 1. fāzes pētījumu laikā tiek vērtēta vakcīnas drošība relatīvi nelielam brīvprātīgo skaitam, bet preklīniskie pētījumi notiek laboratorijā, un vakcīnas kandidāts vēl nav ticis pētīts cilvēkiem.
Tomēr šoreiz vēlos runāt par citiem faktoriem, kuri būs īpaši svarīgi Latvijai un ar iespēju tos ietekmēt tad, kad tirgū tomēr parādīsies pirmās lietošanai apstiprinātās vakcīnas. Esmu pārliecināts, ka agri vai vēlu risinājums tiks rasts.
Neatkarīgi no tā, kura ražotāja vakcīna pirmā būs pieejama lietošanai, jau tagad ir skaidrs, ka vakcīnu devas būs pieejamas pakāpeniski, un tas izvirza vairākus būtiskus jautājumus:
Kāda būs devu sadale, kad vakcīna parādīsies? Vai tās būs valstu kvotas atbilstoši saslimstībai vai iedzīvotāju skaitam? Vai tā būs cenas vairāksolīšana un vakcīnu iegādāties varēs tikai turīgākas valstis? Šobrīd Oksfordas Universitātes vakcīnas gadījumā tiek plānots to nodrošināt, izmantojot bezpeļņas mehānismu. Kā tas strādās praktiskā dzīvē? Kāda pieeja būs citām vakcīnām?
Arī Latvijas veselības politikas veidotājiem būs jārod atbildes uz jautājumiem – vai tiks veidotas rekomendācijas, nosakot īpašās prioritāšu grupas (piemēram, medicīnas darbinieki, seniori, aizsardzības sektors) un sadalot valstīm atbilstoši šo grupu lielumam?
Ne mazāk svarīgs ir vakcīnas cenas jautājums – vai būs starptautisks regulators? Vai bagātākās valsts samaksās par mazāk turīgajām?
Latvijā jāsāk veidot plānu par to, kā tiks veikta apgāde mūsu valstī. Kā nodrošināt, ka vakcīnai esot šeit, tā sasniedz attiecīgās grupas, saprotot, ka visiem uzreiz nebūs. Plānojot šos darbus, savlaicīgi jāiesaista tie, kas šo darbu dara ikdienā. Lai, kad vakcīna tiešām kļūst pieejama, nacionālās zāļu apgādes uzņēmumi un medicīnas iestādes ar pieredzi vakcinācijā procesu var īstenot iespējami ātri un organizēti.
Ne mazāk svarīgi būs juridiskie jautājumi. Līguma atrunas – drošība un efektivitāte. Jāsaprot, ka ļoti īsais vakcīnas radīšanas laiks nozīmē, ka drošības un efektivitātes dati būs iegūti īsākā laikā nekā parastos apstākļos, un ražotāji gribēs juridisku aizsardzību pret drošības un neefektivitātes riskiem. Tie būs nosacījumi, kuri iziet ārpus standarta noteikumiem, un tie būs jāpaskaidro medicīnas profesionāļiem un sabiedrībai. Visticamāk, ka tiks īstenota Eiropas Savienības līmeņa diskusija, kurā Latvijai būs iespēja sniegt savu pienesumu.
Protams, situācija ar vakcīnas izstādi attīstās ļoti dinamiski un papildus informāciju imunitātes un, pakārtoti tam, arī vakcīnas efekta noturīgumam mums var sniegt antivielu titru atkārtota noteikšana cilvēkiem, kas pārslimojuši Covid-19 infekciju, gan pētījumi plašākā populācijā. Šāda veida pētījumi tiek veikti daudzviet pasaulē, un paplašināt antivielu pētījumus būtu nepieciešams arī Latvijā.
Mums ir ļoti liels vakcīnu kandidātu skaits – ar laiku tie pierādīs lielāku vai mazāku efektivitāti. Parādīsies dažādas neordināras situācijas, kuras būs jāatrisina. Iedomāsimies šādu teorētisku scenāriju: mūsu valsts rezervē un apmaksā Vakcīnas A piegādi, kurai ir 70% efektivitāte. Vakcinācijas programmas vidū kļūst pieejama cita – Vakcīna B, kuras efektivitāte ir 90%. Kā rīkoties? Norakstīt Vakcīnu A un iepirkt Vakcīnu B, un zaudēt ieguldītos līdzekļus?
Neiepirkt Vakcīnu B (jo krājumā jau ir A) un skaidrot medicīnas profesionāļiem un iedzīvotājiem, ka Vakcīna A ir pietiekami laba? Šis ir hipotētiski un arī 70% aizsardzība ir ļoti augsta. Tomēr šādi jautājumi ir ļoti jūtīgi, tāpēc ir vērts izvērtēt scenārijus.
Līdz šim mūsu valdība ir lieliski tikusi galā ar scenāriju izvēli un arī atklātību, diskutējot ar sabiedrību, ka šādos apstākļos ir lietas, kuras vienkārši jāmācās darot. Es domāju, ka arī vakcīnas gadījumā atklātība, proaktīva sadarbība ar profesionāļiem un publiskiem un privātiem veselības pakalpojumu sniedzējiem, medikamentu apgādes uzņēmumiem ļaus turpināt Latvijas veiksmes stāstu Covid-19 prasmīgā vadīšanā mūsu valstī.