Eksperts: Ārējā pieprasījuma vājums negatīvi ietekmē situāciju Latvijas ekonomikā

Ražošanas apjomu kritums maijā jau bija gaidāms, bet priecē, ka tas bijis nedaudz mazāks nekā aprīlī, kad izlaide saruka par 9%. Taču uzlabojumi rūpniecībā, kā arī eksportā pagaidām atpaliek no uzlabojumiem iekšējā patēriņā un, piemēram, mazumtirdzniecības apgrozījums maijā samazinājās vien par 0,6%. Tas lielā mērā ir saistīts ar to, ka Latvijai Covid-19 pandēmijas pirmo vilni ir izdevies pārvarēt salīdzinoši veiksmīgi un ar mazākiem ierobežojumiem ekonomikā nekā daudzās citās valstīs. Tomēr iekšējā patēriņa iespējas stabilizēt ekonomiku Latvijā noteikti ir ierobežotas un pilnvērtīga ekonomikas atkopšanās būs iespējama tikai, kad būs atkopušies mūsu eksporta tirgi.

Ražošanas apjomu kritums maijā vērojams lielākajā daļā no apstrādes rūpniecības nozarēm un pieaugums fiksēts tikai poligrāfijā (+8% pret iepriekšējo gadu), ķīmisko produktu (+9,3%), kā arī koka izstrādājumu (+2,6%) ražošanā. Pieaugums šajās nozarēs, visticamāk, saistīts ar lielajām patēriņa izmaiņām Covid-19 krīzes laikā, jo pieauga pieprasījums pēc dezinfekcijas līdzekļiem, savukārt brīvo laiku cilvēki varēja izmantot maziem būvdarbiem un mājokļa labiekārtošanai, kā arī grāmatu lasīšanai. Tikmēr visās citās rūpniecības nozarēs ražošanas apjomi maijā ir samazinājušies un visvairāk cietusi automašīnu detaļu (-45,2%), apģērbu (-22,9%), kā arī mēbeļu ražošana (-21,6%).

Labā ziņa ir tā, ka jauno pasūtījumu apjoms pasaulē ir sācis pieaugt un ekonomikas noskaņojums mūsu eksporta tirgos pakāpeniski atgūstas, tomēr tuvākajos mēnešos uzlabojumi, visticamāk, būs pakāpeniski. Elektroenerģijas patēriņš liek domāt, ka jūnijā kritums rūpniecībā joprojām būs nozīmīgs, un par gana sarežģītu situācija rūpniecībā liecina arī dīkstāves pabalstu statistika. No nedaudz vairāk nekā 900 ražošanas uzņēmumiem Latvijā ar vismaz 25 darbiniekiem dīkstāves pabalstus ir saņēmuši aptuveni 170, no kuriem 110 tos turpināja saņemt arī jūnijā.

Apsteidzošie rādītāji liek domāt, ka situācija rūpniecībā, visticamāk, uzlabosies trešajā ceturksnī, taču tā varētu būt nepilnīga. Krīzes ietekmē daudzi uzņēmumi visā pasaulē ir bijuši spiesti atlikt vai pārskatīt investīciju plānus, un tas negatīvi ietekmēs investīciju preču ražošanu, tādēļ, piemēram, mašīnbūves un metālapstrādes nozarē atkopšanās varētu prasīt ilgāku laiku. Tas nozīmē, ka rūpniecības izlaide Latvijā šogad kopumā, visticamāk, samazināsies par 3–5%, taču tas lielā mērā būs atkarīgs Covid-19 pandēmijas tālākās attīstības gaitas.