Eksperts: Pandēmija pierāda – digitālās prasmes vēl tikai apgūstam ^{Apriņķis.lv}

Digitālās iespējas pēdējos gados ir ļoti strauji augušas un cilvēki labprāt tās izmanto, tomēr ieradumiem ir liels spēks un tie mainās lēnām. Ierobežojumi un fiziskā distancēšanās šopavasar neatstāja citas izvēles iespējas, kā attālināti strādāt, vadīt uzņēmumu, pārdot un iepirkties, konsultēties ar ārstiem, sazināties ar draugiem utt. Šie trīs mēneši bija labs tests mūsu digitālajām prasmēm un radīja tendenci, kas ir vērsta uz plašāku un jēgpilnāku digitālo iespēju izmantošanu.

Vispirms par digitālo risinājumu pieejamību. Ārkārtas situācijas laikā, kad “Citadele” pārgāja uz attālināto apkalpošanu, saziņa ar banku pieauga par 30%. Komunikācija ar banku pieauga gan internetbankā, gan mobilajā lietotnē, gan zvanu centrā. Jāuzsver, ka mūsu klientiem attālinātie pakalpojumi nebija strauji un [..] jau pirms Covid-19 vīrusa izplatības 90% no bankas pakalpojumiem bija pieejami attālināti. Tomēr digitālo risinājumu pieejamība vēl nenozīmē pilnvērtīgu to izmantošanu. Arī bankas mobilās aplikācijas ielādēšana vēl nenozīmē, ka uzreiz zināsim un mācēsim izmantot visas tās piedāvātās iespējas. Tipisks piemērs ir klienta zvans: “Aizmirsu PIN kodu.” Skaidrojam, ka PIN kodu vienkārši var nomainīt savā telefonā.

Nākamais – par gatavību mācīties un apgūt jaunas lietas. Salīdzinājumam par jaunu prasmju apgūšanu lielisks piemērs ir pašapkalpošanās kases Latvijas lielveikalos. Tās ieviesa jau pirms diezgan daudziem gadiem, taču tikai tagad redzam, ka pie šīm kasēm dodas lielākā daļa pircēju. Sākotnēji tās izmantoja neliela daļa pircēju, tad salīdzinoši ilgu laiku gājām kā pie vienām, tā otrām. Līdzīgi ar bankas pakalpojumiem – salīdzinoši ilgs laiks paiet, kamēr jaunās iespējas kļūst par ieradumu. Šobrīd var teikt, ka ir radīti pirmie iedīgļi, lai attīstītos bankas pakalpojumu izmantošana attālināti.

Piemēram, jau gadiem jaunās maksājumu kartes var saņemt bankas filiālē vai savā pastkastītē un attālināti tās autorizēt internetbankā. Šajos ārkārtas situācijas mēnešos pastkastītē tās saņēma visi, un visi arī autorizēja. Tā kopīgi iemācījāmies jaunas lietas, un visdrīzāk turpmāk reti kurš vēlēsies tērēt laiku un doties uz filiāli. Un savu pozitīvo pieredzi ieteiks arī draugiem un ģimenei. Galvenais ir pamēģināt – tas ir atslēgas vārds, runājot par jaunajām iespējām.

Dodoties tālāk – telefons būs centrālā viedierīce. Ārkārtas situācijas pirmajos mēnešos novērojām, ka bankas pakalpojumus vairāk izmantoja “lielajos ekrānos”, jo visi bijām mājās un datorā rūpīgi sekojām līdzi ziņām, strādājām, skatījāmies filmas, iepirkāmies. Savukārt tiklīdz atsākās iešana ārpus mājas jeb dinamiskais dzīvesveids, atkal telefoni pārliecinoši dominē, jo tie vienmēr ir pie rokas un tā ir ērtāk pārskaitīt naudu bērnam vai samaksāt par pirkumu.

Šo pandēmijas laiku vismierīgāk aizvadīja tā sabiedrības daļa, kas jau iepriekš ikdienā izmantoja attālinātos pakalpojumus, pievērsa uzmanību savai attīstībai, neapstājās pie apgūtā. Tā sabiedrības daļa, kas jau pirms pandēmijas izmantoja e-parakstu, neizjuta diskomfortu un stresu par to, ka iestādēs vairs nevar iesniegt izdrukātu un ar pildspalvu parakstītu iesniegumu. Un vienlaikus arī e-paraksta lietotājiem ir vēl ko mācīties, jo lielākā daļa no mums noteikti neatšķir e-parakstu no augstākā līmeņa drošības e-paraksta un nezina, kad kurš ir nepieciešams.

Kas mūs sagaida nākotnē? Viennozīmīgi digitālo pakalpojumu izmantošanas augšupeja. Cilvēki ir prasīgi, un visām funkcijām jābūt maksimāli vienkāršām. Tāpēc attīstām digitālos risinājumus, kuros jāveic pēc iespējas mazāk darbību. “Citadele” sadarbībā ar Latvijas Banku ļoti aktīvi strādā pie zibsaišu maksājumu attīstības. Jau samērā tuvā nākotnē varēsim veikt maksājumus ne tikai ģimenes loceklim vai draugam uz tālruņa numuru, kas izpildās pāris sekunžu laikā, bet arī uz uzņēmuma tālruņa numuru, kā arī uzņēmums varēs pieprasīt mums pārskaitījumu, izmantojot tālruņa numuru.