Menu
 

Dzintris Kolāts. Divi ģenerālsekretāri, viens stāsts Apriņķis.lv

  • Autors:  Dzintris Kolāts
Foto - LETA Foto - LETA

Nupat Briselē tika akceptēts Eiropas Savienības nākamo septiņu gadu budžets. Tas esot tik labs, cik vien iespējams un vēl mazdrusciņ. Gan Eiropas Savienībai, gan arī Latvijai.

Taču tas vēl nav viss. Izrādās, ka tieši Latvijas premjerministrs Kariņš bijis tas vīrs, kurš budžeta taisīšanu spējis koordinēt, izlīdzināt pretrunas un galu galā to lietu aizvest līdz veiksmīgam finālam, demonstrējot pārcilvēka cienīgu sniegumu. Trīs dienas neesot ne ēdis, ne gulējis, ne uz ķemertiņu gājis! Apmēram tā publikai tika pasniegts Eiropas Savienības budžeta saskaņošanas fināla posms.

Kariņa kunga sasniegums tā iejūsminājis līdzjutējus, ka tapuši un izplatīti tādi kā patētiski šī gandrīz jau kanonizētā notikuma cildinājumi. Lūk, fragmenti no cien. “Jaunās Vienotības” ģenerālsekretāra Arta Kampara sacerētā gara darba (hmm, kā gan to nosaukt – par odu, himnu vai vienkārši farsu?) “Nekautrēties lepoties”.

“Ir reizes, kad patiess lepnums par savu zemi un tās cilvēkiem pārņem pilnībā. Neraugoties uz nepadarīto, ikdienas raizēm un joprojām aktuālajām grūtībām. [..] Pirmo reizi tās tautas un teritorijas vēsturē, kuru vairāk nekā gadsimtu saucam par Latviju, kāds tās pārstāvis ir bijis nozīmīga figūra nepārvērtējamu lēmumu pieņemšanā. Un šis kāds ir Latvijas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš. [..] Lai kā mēs cienītu tādus valstsvīrus kā Čakste, Ulmanis vai Meierovics, viņi savulaik pat iztēloties nespēja iespēju spēlēt šādā līgā un cīkstēties šajā svara kategorijā. [..] Vairāk nekā 10 miljardu eiro izkarotais finansējums Latvijas un tās cilvēku izaugsmē nākamajiem septiņiem gadiem arī ir lielākais vēsturē. Tas būs jāizmanto gudri, to nedrīkstēs izklakarēt. [..] Īsti valstsvīri spēj radīt priekšnoteikumus nākotnes cerībai, nobriedusi sabiedrība māk tos īstenot.”

Vienu brīdi šķiet – Kamparam ir nesaskaņas ar premjerministru Kariņu, kuru dēļ viņš šamo nes cauri un izzobo. Taču laikam gan viss domāts nopietni. Ģenerālsekretāra Brežņeva stagnācijas laika apdziedātāji ar skaudību noskatās...

Kas tad ir tas cildināšanas vērtais Latvijai? Septiņos gados no Eiropas Savienības fondiem saņemsim 10,5 miljardus eiro jeb plus 39 procentus pret iepriekšējo. Platību maksājumi sasniegšot 215 eiro par hektāru, kas laikam jau nav slikti.

Un tad nāk lietas, kuras skaļi netiek afišētas.

2027.gadā platībmaksājumi būs 215 eiro par hektāru, ar kuriem mēs arvien esam tabulas lejasgalā un ar ilgošanos skatāmies, piemēram, uz Grieķiju (500 eiro/ha) vai Maltu (550 eiro/ha).

Saņemamā nauda – 10,5 miljardi – ir grūti aptverama un pieaugums (39%) reibina galvu, bet atslābsim, jo raugi – Latvijas iemaksas ES budžetā ir... paaugstinātas par 55 procentiem, sasniedzot gandrīz 2,9 miljardus! Protams, par vienu iemaksāto eiro mēs no Briseles saņemsim atpakaļ 3,6. Forši! Tikai iepriekšējās septiņgades budžetā bija tā, ka saņēmām 4 eiro.

Kā tad tā? Būtu labi paskatīt, kā tad ir ar citām valstīm. Un te sākas interesantākais. Izrādās, ka šie skaitļi... nav izpaužami! Tāda ir neformāli oficiālā argumentācija – esot valstu priekšnieku vienošanās, ka visiem viss ir labi, ka visi apmierināti. Līdz ar to neesot vajadzīgi nekādi salīdzinājumi, lai, atkal Brežņeva vārdiem sakot, neceltos nevajadzīgas runas un jezga.

Cienītās augstās personas! Vai jums tā kā nebūtu vispirms jāatskaitās savai tautai visā pilnībā, nevis Briseles viesistabās jādīlo ar čomiem, ko teiksim, ko ne, un vislabāk jau neteiksim neko? Līdz ar to, grūši stenot, jāatzīst – ģenerālsekretāra Kampara oda uzrakstīta priekšlaicīgi. Savukārt ģenerālsekretārs Brežņevs var būt gluži apmierināts, jo stagnācijas laika tikumi turpina zelt un plaukt pat vietās, kur no tiem būtu jābēg kā velnam no krusta.

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.