Ekonomists: Bezdarba kāpums otrajā ceturksnī ir mazāks nekā gaidīts
- Autors: Mārtiņš Āboliņš, bankas “Citadele” ekonomists
Nodarbinātības līmenis Baltijas valstīs un vidēji Eiropas Savienībā pa ceturkšņiem (procentos). Grafika – CSP
Latvijā arvien plašāks radītāju skaits norāda uz ekonomikas negaidīti strauju atkopšanos no Covid-19 izraisītā šoka un tas redzams arī darba tirgū. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šī gada otrajā ceturksnī bezdarbs Latvijā ir pieaudzis līdz 8,6% no 6% pērnā gada nogalē. Tas ir ievērojams pieaugums un bezdarbs Latvijā ir atgriezies 2017. gada līmenī, taču bezdarba kāpums otrajā ceturksnī bija ievērojami mazāks nekā gaidīts šīs krīzes sākuma posmā, kad Latvijā tik prognozēts bezdarba pieaugums virs 10%.
Tāpat bezdarba pieaugums Latvijā otrajā ceturksnī būtiski neatšķiras no Lietuvas un Igaunijas, un labā ziņa ir tā, ka bezdarba kāpums Latvijā, visticamāk, jau ir beidzies.
Līdzīgi kā ekonomikā kopumā arī darba tirgū Covid-19 krīze vissmagāk ir ietekmējusi tūrisma, izklaides un citās pakalpojumu nozares. Uz to netieši norāda arī izmaiņas nodarbinātībā. Salīdzinājumā ar 2019. gada otro ceturksni Latvijā vislielākais nodarbinātības kritums bija starp cilvēkiem ar vidējo izglītību un sieviešu nodarbinātība šajā krīzē ir cietusi vairāk nekā vīriešu nodarbinātība. Tikmēr nodarbināto skaits starp cilvēkiem ar augstāko vai arodizglītību ir palicis iepriekšējā gada līmenī, kas liek domāt, ka citās nozarēs situācija jau ir būtiski uzlabojusies.
Kā liecina Nodarbinātības valsts aģentūras apkopotā informācija, reģistrētais bezdarbs jūlijā un augustā ir samazinājies par vairāk nekā 1000 cilvēkiem, pat neskatoties uz dīkstāves pabalstu izmaksas pārtraukšanu jūnija beigās. Iespējams, ka daļa uzņēmēju šobrīd gaida valdības apstiprinātās algu subsīdijas, bet pagaidām par to pazīmju nav un aptaujās uzņēmēji kļūst arvien pozitīvāk noskaņoti par darba vietu izmaiņām tuvākajos mēnešos.
Relatīvi mērenais bezdarba līmenis otrajā ceturksnī arī apstiprina Latvijas ekonomikas noturību un ātru atkopšanos no Covid-19 šoka. Lai arī darba tirgus ar novēlošanos atspoguļo norises ekonomikā, domāju, ka šī krīzes augstākais bezdarba līmenis mums jau ir aiz muguras un gadā kopumā bezdarbs Latvijā šogad nepārsniegs 9%. Taču risku joprojām ir daudz. Eiropā atkal pieaug Covid-19 vīrusa izplatība un noteikti nevaram izslēgt vīrusa atkārtotu uzliesmojumu arī Latvijā.
Šādā situācijā būtu svarīgi īstenot pēc iespējas mērķētākus vīrusa ierobežošanas pasākumus un turpināt atbalstīt ekonomiku, iespējams atjaunojot dīkstāves pabalstus, kas noteikti palīdzēja amortizēt sākotnējo Covid-19 šoku. Vienlaikus gan ir skaidrs, ka pilnīga ekonomikas atkopšanās un bezdarba atgriešanās iepriekšējā līmenī šobrīd nav iespējama, un tam, visticamāk, būs nepieciešama ilgtermiņa risinājums Covid-19 vīrusam.