Komentārs. Zinību diena un vēlēšanu paģiras Apriņķis.lv
- Autors: Dzintris Kolāts
Foto - LETA
1.septembrī vajadzētu runāt par zinībām, ko esam guvuši Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās. Tiesa, pieaugušajiem pat vairāk nekā bērniem piemīt niķis ignorēt šādā veidā gūtās zinības.
Dabūjāt, ko gribējāt!? Precīzāk – negribējāt neko, bet vienalga dabūjāt. Raugi, tik zema vēlētāju aktivitāte Rīgas domes vēlēšanās neatkarīgas valsts laikā laikam nav novērota vispār. Kopumā nobalsoja 171 521 vēlētājs jeb 40,58% balsstiesīgo. Salīdzinājumam: 2017. gada pašvaldību vēlēšanās Rīgā nobalsoja 58,72%. Starpība graujoša.
Cilvēki negāja balsot. Kādēļ? Neticība, apātija, dusmas, vērtību un solījumu juceklis. Krievvalodīgajai auditorijai vairs nebija lolotā «zelta Ņiluškas» un viņu latviešu drauga Andra. Kaut kāds Čekuškins, kurš, lai arī krievu skolu kaismīgs aizstāvētājs, tomēr nevar lepoties ar Nilam Ušakovam piemītošo «savējā» harizmu. Drauga Andra vietā aizdomīgais Oļegs Burovs, kuram nevar ticēt ne tik, cik melns aiz naga. Patiesi – iepriekš galvaspilsētā ilgi valdījušie vieni paši nevar sastutēt neko. Daži berzē rokas.
Sociālajos tīklos izlasīju kādas dāmas piezīmi: "Apsveicu mūs visus! Turpmāk par nebūšanām Rīgā varēsim lamāt savējos!" Ļoti zīmīgs un precīzs vērtējums.
Viskarstākā roku berzēšana tagad sanāk dīvainā veidojuma "Attīstībai/Par!" + "Progresīvie" līdzjutējiem. Savdabīgs protesta balsojums no tiem, kuri tomēr līdz iecirkņiem aizvilkās un nobalsoja par šo taboru – rūdītiem aizkulišu politikas spēlmaņiem, naiviem ideālistiem, histēriskiem seksuālo minoritāšu faniem.
Teicamnieka aurā mirdzošais Mārtiņš Staķis būs pirmais koalīcijas veidotājs. Un te sākas interesantākais. No vienas puses, nosacīti latviskās partijas var izveidot matemātiski drošu koalīciju – 39 balsis (var pat kādu neklausīgāku ārpusē atstāt – tfu, tfu, tfu!). Puslīdz simetriski valdības sastāvam, kas ir labi no ekonomiskā un funkcionālā viedokļa. Kompānija, kur vienā smilšu kastē spēlējas gan cieti konservatīvie, gan mīksti liberālie. Ak, jel ātrāk nāktu spriešana par to praida gājienu!
Taču pastāv cita versija, kas pazibēja jau priekšvēlēšanu retorikā. Iekļaušanas politiku sludinošie nemaz nav pretī uz deju aicināt "Gods kalpot Rīgai" kompāniju ar hozjaistveņņiku Oļegu Burovu priekšgalā. Ciniski runājot – piejaucēta daļa stagnējošā naša Riga elektorāta un sašķelta vēl nedzimusī opozīcija. Padomājiet, pretiniekos paliek, piemēram, Latvijas Krievu savienība un «jaunkonservatori»!
Tomēr ir vēl viens risks. Ar reibinošu pārsvaru Rīgas vēlēšanās uzvarējušie populisti savā izpratnē un vērtībās ir pietiekami dažādi, lai jau tuvākajos mēnešos mums nāktos runāt un rakstīt par iespējamu šķelšanos. Naivo ideālistu spārnam nāksies vai nu pieņemt realitāti, kļūstot par apsmiekla un lamāšanas objektu no līdzjutēju puses, vai arī ar brēcienu: "Takoj hokej nam ņe nužen!*" mest uz galda partijas biļeti, gredzenu un iemauktus...
Gan vēlētāju apātija, gan jauns politisko spēku kombinējums, gan tuvākajos mēnešos gaidāmie notikumi Rīgas domē ļaus rūpīgāk sagatavoties nākamajā vasarā paredzētajām jauno novadu vēlēšanām, tostarp Pierīgas jaunnovados. Protams, ja nebūs slinkums gūtās zinības paturēt prātā.
* Tāds hokejs mums nav vajadzīgs!