Komentārs. Slidenā Georga lente Apriņķis.lv
- Autors: Dzintris Kolāts, publicists
Foto - arhīvs
Saeima 17. septembrī pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumos, kas paredz aizliegt publiskos pasākumos izmantot tā sauktās Georga lentītes. Augstajā namā gāja vaļā plaša un satīriska diskusija, kuru nez vai vērts pārstāstīt. Galu galā deputātu vairākums bija par aizliegumu. Pret kopā ar “Saskaņas” politiķiem rātni balsoja arī jaunie, talantīgie, gudrie un kādi tur vēl pārstāvji no partiju apvienības “Attīstībai/PAR”. Laba saspēle – PAR balsoja PRET.
Galvenais arguments – būšot grūti lentītes spraudējus izķert, jo neesot precīzi zināms, kāda tā izskatās. Otra iebilde par to, ka nevajag aizliegt, bet gan izskaidrot. Abas atrunas gana interesantas, lai aplūkotu tuvāk.
Nekādi nevarēs izkontrolēt. Tiešām?
Nav jau tā, ka tagadējais Krievijas impērisko ambīciju simbols būtu pirmais gadījums. Pašlaik Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likums paredz, ka publisku pasākumu norises laikā aizliegts izmantot, arī stilizētā veidā, bijušās PSRS un nacistiskās Vācijas karogu, ģerboni un himnu, nacistisko svastiku, SS zīmes un padomju simbolus – sirpi un āmuru līdz ar piecstaru zvaigzni. Labāk vai sliktāk, bet likuma izpilde tiek kontrolēta.
Spekulācijas, ka zvaigznes ir arī pie debesīm, āmurus legāli pārdod veikalos un kvass ar diviem S turpina eksistēt, ir aumež primitīvas. Pat mūsu grīļīgā drošības un tiesu sistēma ar sirpjiem un SS-iem tiek galā gluži labi.
Starp citu – “grūti izkontrolēt” arī ēnu ekonomiku, kura vairākus gadus turas aptuveni 24% apjomā no iekšzemes kopprodukta. Nav dzirdēts, ka tā vajadzētu atstāt, jo tālāka apkarošana ir dārga un grūta. Gluži otrādi – ņemšanās ap to ir ierasts politiķu grabulītis gan pozīcijā, gan opozīcijā.
Otra atruna – aizliegumi neder, vajag izskaidrot. Gara acīm redzu, kā smalki, izglītoti, intelektuāli smaržojoši īpatņi šepat vecajā Purvciemā mēģina “izskaidrot” Georga lentītes slepkavnieciskos nesmukumus Ukrainā un citur. Treniņbiksēs uniformēti izglītojamie drīz sāk šņukstēt, lūdz piedošanu, sniedz īsu interviju nejauši pieskrējušam skribentam un noslēgumā teic simtu paldies, labie ļaudis, acis atvērāt un gaismu atnesāt... Nu nebūs tā! Drīzāk jālūko drošāks ceļš bēgšanai. Kremļa dogma iekalta dziļi un pamatīgi, ar saldenām runām te nebūs līdzēts.
Ko vēlas pašpasludinātie jaunās, modernās un ultraliberālās pasaules adepti, kladzinot, ka melnoranžo lentīti, lūk, nevarēs izķert un labāk ir skaidrot, nekā aizliegt? To pašu, ko visi politiķi visos laikos, – atbalstu un vēlētāju balsis. Sak, letiņu elektorāta lielākā daļa mums nespīd, paskatīsim, kas atrodams krievvalodīgo pulciņā. “Saskaņā” tagad nesaskaņas, jāpasteidzas, kamēr konkurents vārguļo. Kā senā galda dziesmā: “Vējš papūta kleitiņu, parādīja kājiņu, nu varu puisīti pielabināt.” “Labināšanai” der Georga lentītes plivināšana, prātojumi, ka 9. maija bardaks pie Pārdaugavas staba nemaz tik slikts nav, klanīšanās krievu valodas plašākai sabiedriskošanai...
Pieredze rāda, ka šī auditorija (vismaz lielākā daļa) neraudās pateicības asaras par pamestajiem kumosiem, bet pieprasīs visu to pašu trīsreiz vairāk un rīt uz brokastlaiku. Un tad taisnoties un “izskaidrot” būs par vēlu.
Slidenā lentīte šoreiz cauri neizslīdēja, bet esiet droši – būs vēl!