Menu
 

Pāvils Brūvers. Reformācijas diena Apriņķis.lv

  • Autors:  Pāvils Brūvers, bīskaps emeritus
Foto - lnb.lv Foto - lnb.lv

1517.gada 31.oktobris ir diena, kad augustīniešu mūks, Vitenbergas universitātes mācībspēks doktors Mārtiņš Luters pie Vitenbergas pils baznīcas durvīm pienagloja 95 tēzes. Tās bija domātas kā pamats disputam par jautājumu, kas tajā brīdī Vācijā bija kļuvis aktuāls, – tirgošanās ar grēku atlaidēm jeb indulgencēm. Akadēmisku disputu pieteikšana ar tēžu pienaglošanu pie "melnā dēļa" tajos laikos nebija nekas neparasts. Neparasti bija Lutera tēzēs iekļautie uzstādījumi – ar savām tēzēm Luters pašos pamatos noraidīja augstākās garīdzniecības uzstādījumu, ka grēki būtu izpērkami par naudu.

Par to, kā Luters pie reformācijas idejām nonāca, viņš raksta: “Es, lai cik nevainojami kā mūks dzīvoju, jutu sevi Dieva priekšā kā grēcinieku ar visnemierīgāko sirdsapziņu un nevarēju noticēt, ka Viņu varētu apmierināt mana gandarīšana. Es nemīlēju, patiesi ienīdu taisno un grēcinieku sodītāju Dievu.” Dienām un naktīm meditēdams, Luters nonāca pie atklāsmes, kas lika viņam saprast “Dieva taisnību kā tādu, ar ko taisnais dzīvo no Dieva dāvanas, proti, no ticības”.

Tajā brīdī Luters juties “kā no jauna piedzimis un pa atvērtiem vārtiem iegājis paradīzē”. Tas bija kā balzams Lutera nomocītajai dvēselei. Paļaujoties uz Bībelē rakstīto vārdu, Luters formulēja piecas pamatatziņas jeb solas, kas mums joprojām ir tāda kā īsā ticības apliecība:

Sola Scriptura – vienīgi raksti! Mūsu ticības pamatā jābūt vienīgi Svētajiem rakstiem;
Sola Fide – vienīgi ticība! Mūs glābj sirds ticība Dieva vārdam;
Sola Gratia – vienīgi žēlastība! Ne mūsu nopelnu, bet vienīgi Dieva žēlastības dēļ mēs tiekam glābti;
Solus Christus – vienīgi Kristus! Tikai Kristus upura dēļ pie krusta Golgātā mēs saņemam šo nepelnīto žēlastību;
Soli Deo Gloria – vienīgi Dievam gods! Lai mūsu dzīve un darbi pagodina mūsu Tēvu debesīs, visa Radītāju.

Tajā laikā tūkstošiem cilvēku iedvesmoja Lutera atziņas un īpaši tas, ka Dievs nepieprasa, lai cilvēks ar savu dzīvi būtu taisns Dieva priekšā, bet gan šo taisnību Viņš dāvā caur Jēzu Kristu kā nepelnītu dāvanu. Šīs idejas kā uguns izplatījās Vācijā un arī Livonijā, īpaši Rīgā. Livonijas muižniecība  tobrīd centās atbrīvoties no smagnējās Baznīcas varas un tāpēc entuziastiski atbalstīja Lutera mācību. Tā Rīga kļuva par pirmo pilsētu ārpus Vācijas, kur nostiprinājās Reformācija. 2022. gadā mēs varēsim svinēt Reformācijas 500. gadadienu Rīgā.

Reformācijas procesam bija gan savas pozitīvās, gan arī negatīvās puses. Bēdīgākais bija tas, ka Baznīca sašķēlās, lai gan tas nebija reformatoru mērķis. Visu šo lielo notikumu karstumā toreiz radās dažādi pārspīlējumi, dievnamu demolēšanas, fiziski uzbrukumi katoļu garīdzniecībai un citas traumatiskas lietas. Tajā laikā viens otram nodarīja daudz pāri, radās savstarpēji ievainojumi, aizvainojumi, kas pilnībā nav sadzijuši vēl šodien.

Toties pozitīvais ir tas, ka Reformācija kristīgo ticību padarīja ļaudīm tuvāku, personīgāku. Ļaudīm kļuva pieejami Svētie raksti dzimtajā valodā. Reformācijas ietekmē iesākās straujš apgaismības uzplaukums Eiropā, parādījās gluži jauna pieeja indivīda un tautu tiesību jautājumiem. Reformācija atstāja milzīgu ietekmi uz mākslu, arhitektūru, izglītību, zinātni, valodas attīstību, valsts pārvaldi, uzņēmējdarbību, ģimeni, sabiedriskajām attiecībām, grāmatniecību. Reformācija izmainīja cilvēku uztveri un vērtību sistēmu visā kristīgajā pasaulē.

Reformācija joprojām nav noslēgusies, tā turpinās, un tai aizvien ir jāturpinās, lai mēs neieslīgtu pašapmierinātībā vai kādās nevēlamās praksēs, un galvenais, lai reformācija turpinās mūsu prātā un sirdī, ka spējam kļūt iekšēji brīvāki, atbildīgāki, patstāvīgi domājoši un patiesi cilvēki.

1 komentārs

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.