Menu
 

Elektroniskie, stikla vai infrasarkanie. Kā neapjukt plašajā termometru izvēlē? Apriņķis.lv

  • Autors:  Zane Melberga, “Euroaptieka” farmaceite
Foto - pixabay.com Foto - pixabay.com

Šobrīd, Covid-19 pieaugošas pandēmijas un citu vīrusu laikā, ir jāpievērš pastiprināta uzmanība savai veselībai un pašsajūtai kopumā, kad nepieciešamība pēc ķermeņa temperatūras mērīšanas var kļūt arvien regulārāka. Vēsturiski bijām pieraduši pie termometriem ar dzīvsudrabu, taču nu jau vairāk nekā desmit gadus Eiropas Savienībā šos termometrus nevar iegādāties.

Kāda ir normāla ķermeņa temperatūra?

Katram cilvēkam var atšķirties vidējā ķermeņa temperatūra. Tā var svārstīties no 35,5°C līdz 36,6°C. Līdz ko ķermeņa temperatūra ir no 37,0°C līdz 37,2°C var liecināt par vīrusa vai bakteriālas infekcijas pazīmi.

Tas, ka ķermeņa temperatūra paaugstinās, ir labi, jo liecina, ka organisms cīnās ar iekļuvušo slimības izraisītāju, radot tam neciešamus apstākļus eksistēšanai. Šajā laikā nepieciešams uzņemt daudz šķidruma un, ja novērojami kādi simptomi, par tiem jāinformē ģimenes ārsts, lai vienotos par tālāko ārstēšanos. Ņemot vērā šī brīža Covid-19 un citu vīrusu izplatību, pat pie nedaudz paaugstinātas temperatūras farmaceiti aicina nedoties ārpus mājām – strādāt vai mācīties attālināti un novērot veselības stāvokli.

Elektroniskie jeb digitālie termometri

Tie ir ātri un precīzi, tomēr ar 5 minūšu mērīšanas ilgumu būtu jārēķinās. Ierasti tie ir ar ūdens necaurlaidīgu korpusu, lielākā daļa termometra korpusa ir izturīgi pret triecieniem, piedevām vairākiem modeļiem ir lokans gals, dažkārt arī neslīdoša materiāla, kas atvieglo mērīšanas procesu. Daudziem modeļiem ir skaņas signāls, taču, veicot pareizu temperatūras mērījumu, mērot padusē, šis skaņas signāls var maldināt, jo dažkārt precīzam mērījumam ar 1 minūti nepietiek. Ššie termometri ir ļoti jutīgi, tādēļ mērījuma precizitāti var ietekmēt emocionālais stāvoklis, stress, kustības un citi blakusapstākļi.

Stikla termometri

Tie ir piemēroti cilvēkiem, kas pieraduši pie iepriekš lietotajiem dzīvsudraba termometriem. Ar stikla termometru temperatūru var mērīt padusē, mutē, cirksnī vai taisnajā zarnā. Ja mēra padusē, tas jāsilda no 5 līdz pat 10 minūtēm. Gados vecāki cilvēki var iegādāties stikla termometrus arī ar palielināmo stiklu, ērtākai mērījumu nolasīšanai. Stikla termometriem trūkums ir ilgais temperatūras noteikšanas laiks, turklāt atšķirībā no dzīvsudraba termometriem – tos nokratīt ir vēl grūtāk. Savukārt, ja stikla termometrs nokrīt un saplīst, nav jāuztraucas par tā kaitējumu veselībai un dabai.

Infrasarkanie termometri

Temperatūras mērījumu iespējams iegūt ātri, precīzi un tā lietošanai nav vajadzīgas īpašas prasmes. Termometra sensora elements uztver infrasarkano starojumu no ķermeņa virsmas, tos tālāk pārveidojot par digitālo ekvivalentu un parādot ekrānā. Šie termometri īpaši piemēroti uzņēmumos, ēdināšanas vietās vai citviet, kur ikdienā apgrozās daudz cilvēku un ir nepieciešams veikt bezkontakta temperatūras mērījumu. Ar šo termometru ļoti ērti veikt mērījumu arī mazuļiem, jo mērīšana notiek 2-3 sekundes, kad ierīce atrodas apmēram 2 cm attālumā no ķermeņa virsmas. Šiem termometriem mērāmās temperatūras diapazons ir lielāks – līdz pat 100 grādiem. Attiecīgi tos iespējams izmantot ne tikai ķermeņa, bet arī apkārtējās vides, piemēram, istabas, mazuļa ēdiena vai vannas ūdens temperatūras mērīšanai, iepriekš to noregulējot uz attiecīgo režīmu.

Kurš termometrs ir visprecīzākais?

Nav viena tāda visprecīzākā termometra – katram no termometru veidiem ir savi plusi un mīnusi, tādēļ ieteicams izvēlēties to, kas katram šķiet ērtāks lietošanā. Svarīgi paturēt prātā pāris aspektus, kas var ietekmēt termometra mērījuma rezultātus. Piemēram, cilvēkam pēc intensīvas sportošanas uz īsu brīdi var uzrādīties augstāka temperatūra. Savukārt pēc pastaigas aukstā dienā pirmais mērījums atšķirsies no tā, kāds tas būs pēc 10 vai 15 minūtēm. Ja termometram ir baterijas, tad svarīgi sekot līdzi, vai gadījumā to darbība netuvojas beigām, jo arī tas var ietekmēt termometra rādījuma precizitāti. 

Ko darīt ar vecajiem dzīvsudraba termometriem?

Ņemot vērā to, ka dzīvsudraba termometrus izmest sadzīves atkritumos ir aizliegts, visās “Euroaptieka” aptiekās iespējams nodot ne tikai nederīgos medikamentus, bet arī dzīvsudraba termometrus. Gan veselus, gan saplīsušus stikla un dzīvsudraba termometrus nepieciešams ielikt stikla burkā ar ūdeni, kas aizvērta ar metāla vāciņu un nogādāt kādā no tuvākajām aptiekām, no kuras tie pēc tam tiks nogādāti uz bīstamo atkritumu konteineriem un tiks utilizēti.

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.