Ekonomists: Mazumtirdzniecība ir kļuvusi par vienu no straujāk augošajām nozarēm Latvijā ^{Apriņķis.lv}

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šī gada oktobrī mazumtirdzniecības apgrozījums Latvijā ir audzis par 6,4 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Tas ir viens no straujākajiem mazumtirdzniecības pieaugumiem pēdējos gados, un, pēc manām prognozēm, mazumtirdzniecības apgrozījums, neskaitot inflāciju, šogad kopumā varētu pieaugt par aptuveni 2 %.

Mazumtirdzniecības sniegums pēdējos mēnešos ir bijis ļoti iespaidīgs un daudz labāks nekā gaidīts, tomēr ir svarīgi atcerēties, ka mazumtirdzniecība ir tikai daļa no privātā patēriņa, un pakalpojumu nozarēs šobrīd situācija ir ievērojami sliktāka. No mūsu karšu maksājumu datiem redzam, ka iedzīvotāju tēriņi kopš oktobra atkal nedaudz samazinās, taču tas pārsvarā notiek uz pakalpojumu rēķina un vienlaikus strauji aug arī iedzīvotāju uzkrājumi. Kā liecina Latvijas Bankas dati, septembrī un oktobrī Latvijas mājsaimniecību uzkrājumi komercbankās ir auguši par 12 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, kas ir straujākais noguldījumu kāpums kopš eiro ieviešanas.

Tirdzniecības pieaugums, kopā ar augošajiem uzkrājumiem un bezdarba kritumu, ir labs rādītājs ekonomikas noturībai, taču tirdzniecības datos ir redzams arī pandēmijas radītās sociālās plaisas sabiedrībā. Piemēram, elektropreču tirdzniecība oktobrī ir augusi par 18,9 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, savukārt pulksteņu un juvelierizstrādājumu tirdzniecība kāpusi par 18,1 %.

Tāpat oktobrī par 16 % pieaugusi arī auto degvielas tirdzniecība, jo ārzemju ceļojumu vietā cilvēki vairāk dodas dažādos braucienos pa Latvija. No valsts budžeta viedokļa tas ir izdevīgi, jo degvielas tirdzniecībā nodokļu intensitāte ir ļoti liela, un tieši degvielas akcīze ir viens no nodokļiem, kur budžetā šobrīd ir vislabākā izpilde.

Tomēr kopā ar šiem skaitļiem ir vērojamas arī ne tik iepriecinošas tendences. Piemēram, apavu un apģērbu tirdzniecība ir sarukusi par 6,4 %, savukārt lietotu preču tirdzniecība par 8,5 %. Tas liek domāt, ka ekonomikas atsevišķām sabiedrības grupas ekonomikas atkopšanos pagaidām nav sajutušas.

Līdz ar ārkārtējās situācijas atjaunošanos mazumtirdzniecības aktivitāte novembrī mazināsies, tomēr iedzīvotāju pārvietošanās dati liek domāt, ka kritums būs ievērojami mazāks kā pavasarī. Tāpat uzņēmumiem ir bijis laiks attīstīt un pilnveidot attālinātas tirdzniecības kanālus un mūsu maksājumu karšu datos redzam, ka apgrozījums tirdzniecībā pagaidām nav būtiski mainījies. Tomēr cieš pakalpojumu nozares, kuras vēl nebija atkopušās no pavasara krituma.

Tas liek domāt, ka valsts atbalstam vismaz novembrī kvalificēsies ļoti mazs uzņēmumu skaits, bet, ja vīrusa izplatība turpinās augt, ekonomiskie zaudējumi turpmākajos mēnešos var palielināties.