Menu
 

Ekonomists: Tuvākajos mēnešos Latvijā varētu atgriezties inflācija

  • Autors:  Mārtiņš Āboliņš, bankas "Citadele" ekonomists
Publicitātes foto Publicitātes foto

Novembrī Latvijā jau piekto mēnesi pēc kārtas turpinājās neliela deflācija un salīdzinājumā ar 2019.gada novembri patēriņu cenas Latvijā samazinājās par 0,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija.

Patēriņa cenu kritums pēdējos mēnešos ir tiešā veidā saistīts ar ekonomisko situāciju un Covid-19 krīzes ietekmi. Ekonomikas aktivitāte ir sarukusi, bezdarba līmenis pieaudzis, un ienākumi aug lēnāk nekā iepriekšējos gados. Līdzīgi procesi šobrīd notiek arī citās valstīs, un novembrī arī eirozonā kopumā patēriņa cenas saruka par 0,3% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Novembrī salīdzinājumā ar oktobri patēriņa cenas Latvijā saruka par 0,3%, ko visvairāk ietekmēja sezonālās apģērbu un apavu izpārdošanas, kā arī cenu samazinājums atpūtas pasākumiem.

Deflācija Latvijā joprojām pamatā ir saistīta ar ārējiem faktoriem. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu Latvijā samazinājušās degvielas un siltumenerģijas cenas, savukārt pārtikas cenu inflācija noslīdējusi vien līdz 1,6%. Vienlaikus šobrīd ir redzams, ka Covid-19 otrais vilnis Latvijas ekonomikai vismaz pagaidām ir mazāk sāpīgs nekā pirmais. Un ziņas par iespējamu vakcīnas pieejamību dod cerības uz jūtamāku ekonomikas atkopšanos jau nākamā gada vidū, tādēļ tuvāko dažu mēnešu laikā Latvijā, visticamāk, atgriezīsies inflācija. Piemēram, decembrī par gandrīz 11% pieaugs siltumenerģijas tarifs Rīgā.

Lai arī Latvijas ekonomikas kritums šobrīd ir ievērojami mazāks nekā pavasarī, tomēr novembrī un decembrī bezdarbs ir pieaudzis un daudzu nozaru darbība ir jūtami ierobežota. Tādēļ strauju cenu kāpumu tuvākajos mēnešos es nesagaidu. Pēc manām prognozēm, nākamgad inflācija Latvijā varētu būt ap 1%. Vienlaikus apjomīgi monetārās un fiskālās stimulēšanas pasākumi, kā arī vakcīnu dotā cerība par to, ka salīdzinoši ātri varēsim atgriezties pie normālas dzīves, ir radījusi bažas par iespējamu inflāciju tuvākajos gados.

Tāds risks noteikti ir. Arī Latvijas mājsaimniecību uzkrājumi Covid-19 laikā ir būtiski auguši, un tas liek domāt, ka patēriņš varētu būtiski augt, tiklīdz uzlabosies epidemioloģiskā situācija. Fiskālā un monetārā politika joprojām ir ļoti stimulējoša, un līdz ar gaidāmajiem uzlabojumiem ekonomikā pēdējos mēnešos jūtami augušas naftas cenas, industriālo metālu, kā arī pārtikas cenas. Eirozonā inflācijas kāpumu gan bremzēs valūtas eiro kursa kāpums pret ASV dolāru, tomēr domāju, ka tuvāko 2–3 gadu laikā inflācija Latvijā varētu pārsniegt 3%. 

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.