Pieminēsim Latvijas patriotus, Brīvības cīņu dalībniekus! Apriņķis.lv
- Autors: Andris Rubins, ārsts, profesors,
Dr. Alfrēds Rubins ar augstākajiem Latvijas un Igaunijas valdības apbalvojumiem: Foto - no privātā arhīva
“Rīgas Apriņķa Avīzes” redakcija saņēma vēstuli no Andra Rubina, latviešu ārsta dermatovenerologs, Latvijas Universitātes profesora, kurā viņš lūdz publicēt informāciju par tēva brāli – Dr. Alfrēdu Andreju Rubinu, kurš lielu dzīves daļu ir aizvadījis Siguldā. Pēc profesora lūguma publicējam informāciju par nozīmīgākajiem Dr. A. A. Rubina dzīves notikumiem.
“Alfrēds Andrejs Rubins dzimis Tartu Igaunijā. Mācījies Siguldas draudzes skolā, pēc tam pabeidzis Tērbatas (Tartu) reālskolu. No 1912. gada studējis Tartu universitātē dabaszinātnes, 1913. gadā pārgājis uz Medicīnas fakultāti, kuru veiksmīgi pabeidzis. 1915. gadā strādājis ķirurģiskajā klīnikā un tai pakļautajā Sarkanā Krusta lazaretē.
1916.gadā bijis Zemstes savienības ārsta vietnieks 12. armijas frontē.
Ziemassvētku kauju laikā bijis ārsta vietnieks Rīgas frontē. Pēc Latvijas Pagaidu valdības nodibināšanas iestājies Latvijas armijā, sākumā Baloža brigādes, vēlāk 2. Ventspils kājnieku pulka vecākais ārsts, 1920. gadā Pirmā Kurzemes divīzijas vecākā ārsta vietnieks.
Atvaļināts 1921. gadā ārsta kapteiņa pakāpē.
Pēc dienesta atgriezies dzimtenē – Siguldā, darbojies gan medicīnā, gan Siguldas miesta izveidē.
1926.gadā ievēlēts par Siguldas miesta galvu, sastādījis pirmo pašvaldības budžetu, kas nosaukts par parauga budžetu. Tajā laikā bija spēcīga pretvara no bijušo t.s. patriciešu (gan vācu, gan krievu muižniecības) puses, bet nekas nepalika, kā iepriekš, viss mainījās, bija jauna, izglītota, varoša, cīņās norūdīta latviešu paaudze. Pie tās piederēja arī Alfrēds Rubins.
Vienu gadu viņš bija miesta vadītājs, taču atkāpās, redzēdams lielo izsaimniekošanu, bet palika politiski aktīvs gan miesta valdē, gan Siguldas domē.
1924.gadā pabeidza Siguldas pirmās slimnīcas celtniecību. Slimnīca bija tiem laikiem labiekārtota, šeit bija arī rentgena aparāts, lai cilvēkiem nebūtu jādodas uz Rīgu.
Alfrēdam Rubinam bija ne tikai organizatora dotības, skaidrs prāts, bet arī izteikta inteliģence. Viņš prata svešvalodas, mīlēja lasīt, saprata dzeju. A. Rubins bija avīzes “Vidzemes Šveice” izdevējs, rakstīja arī “Siguldas Ziņām”, bija Siguldas Raiņa kluba aktīvs biedrs. Līdz 1933. gada maijam – Labklājības ministrijas Sociālās apgādības departamenta bērnu pārzinis. Viņš bija arī Siguldas Aizsargu priekšnieks, 1940. gadā viņam piešķirta pulkvežleitnanta pakāpe.
Mainoties politiskajai sistēmai Latvijā (gan Padomju Krievijas okupācija, gan hitleriskās Vācijas uzsāktais Otrais pasaules karš), 1944. gada nogalē A. Rubins ar savu un dēla ģimeni emigrēja. Latvijā, Siguldā, palika viņa brālis Jānis un viņa jaundibinātā ģimene. Jānis Rubins tika represēts, nonāca GULAGā. Uzzinājis par nelaimē nokļuvušiem brāļa bērniem, A. Rubins no ASV sāka sūtīt pakas ar apģērbu, vēlāk, atgriežoties brālim, arī vēstules un dubultas pakas.
Droši var teikt, ka Alfrēds Rubins bija cilvēks, kurš augstu vērtēja savas tautas, savas ģimenes vērtības, bija neatlaidīgs, darbīgs, ar izcilām spējām apveltīts vīrietis.
Miris svešumā – Floridā ASV – 1968. gadā.
Dr. Alfrēds Andrejs Rubins bija cilvēks, kuru es ļoti cienu un gribētu viņam līdzināties.”
