Ekonomists: Covid-19 otrā viļņa ietekme uz Latvijas ekonomiku ir mazāka nekā pirmajā vilnī Apriņķis.lv
- Autors: Mārtiņš Āboliņš, bankas “Citadele” ekonomists
Grafika - CSP
Covid-19 otrā viļņa ietekme uz Latvijas ekonomiku pagaidām ir bijusi ievērojami mazāka nekā pirmajā vilnī 2020. gada pavasarī. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētais ātrais novērtējums, pērnā gada pēdējā ceturksnī Latvijas IKP saruka par 1,4 % salīdzinājumā ar 2019. gada pēdējo ceturksni, savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni IKP audzis par 1,1 %.
Tas ir nedaudz labāk kā gaidīts, lai arī par Latvijas ekonomikas noturību rudens mēnešos jau iepriekš liecināja daudzi īstermiņa indikatori, un salīdzinoši pozitīva situācija gada nogalē bija redzama arī citās Eiropas valstīs. Vienlaikus relatīvi zemais IKP kritums, visticamāk, ir arī viens no iemesliem, kādēļ valsts atbalsts ekonomikai ir bijis mazāks kā plānots.
Latvijas IKP dati apliecina, ka situācija Latvijas ekonomikā ir ļoti nevienmērīga un atkopšanās no Covid-19 sākotnējā šoka nepilnīga. Salīdzinājumā ar 2019. gada pēdējo ceturksni, ražojošo nozaru izlaide pērnā gada nogalē augusi par 3,7 %, savukārt pakalpojumu nozares sarukušas par 3,2 %.
Labais rūpniecības sniegums šobrīd lielā mērā ir saistīts ar globālajiem faktoriem, un pieprasījuma struktūras maiņu no pakalpojumiem uz precēm. Tā rezultātā ražotāju noskaņojums pasaulē ir pozitīvs un arī pasaules tirdzniecība ir atgriezusies iepriekšēja līmenī. Tikmēr pakalpojumu nozares šobrīd ir ekonomikas vājais posms, kur darbība daudzās valstīs ir būtiski ierobežota, un tādēļ loģiski tajās ir arī vērojami vislielākie kritumi šobrīd.
Labā ziņa ir tā, ka pakalpojumu nozares strauji atkopjas tiklīdz to ļauj epidemioloģiskā situācija, un tas ļauj cerētu uz pozitīvu 2021. gada otro pusi, taču tas lielā mērā būs atkarīgs no valsts spējas nodrošināt pietiekamus vakcinācijas apjomus un ekonomikas atbalsta pasākumus gada pirmajā pusē. Diemžēl mazā biznesa praktiskā darbība Latvijā ne vienmēr atbilst teorētiskajiem priekštatiem un dažādu nodokļu režīmu izmantošana, kā arī ēnu ekonomika traucē valstij efektīvi atbalstīt atsevišķās pakalpojumu nozarēs strādājošos. Tas nozīme, ka nenoteiktība par ekonomikas tālāko attīstību ir liela, un arī vakcinācijas tempi šobrīd ir nepietiekami.
Vienlaikus ir arvien vairāk pazīmes, ka Covid-19 vīrusam ir sezonāls raksturs, un 2020. gada rudenī saslimstības pieaugums Baltijā bija cieši saistīts ar gaisa temperatūras pazemināšanos. Tas liek domāt, ka pavasara mēnešos saslimstība mazināsies. Tomēr dažādi ierobežojumi ekonomikā būs nepieciešami vismaz līdz pavasara mēnešiem, un līdz ar to ekonomikas atkopšanās 2021. gadā būs lēnāka nekā gaidīts iepriekš. Tas ir licis mums samazināt arī 2021. gada Latvijas ekonomikas izaugsmes prognozes līdz 2,5 %.
Latvijas ekonomikā 2021. gada pirmā puse, visticamāk, būtiski atšķirsies no gada otrās puses, un gada vidū Latvijas ekonomikā varētu sākties strauji uzlabojumi. Neskatoties uz Covid-19 izraisīto ekonomikas kritumu un bezdarba pieaugumu, mājsaimniecību noguldījumi Baltijā 2020. gadā ir palielinājušies par 12–14 %. Protams, uzkrājumu nav visiem un daudzu pakalpojumu nozaru darbība ir būtiski ierobežota, savukārt tajās strādājošie ne vienmēr saņem pietiekamu valsts atbalstu. Tomēr ievērojamais uzkrājumu pieaugums liek domāt, ka Baltijā šobrīd ir ievērojams apjoms neaktīvas naudas, kas varētu ieplūst patēriņā un investīciju, it īpaši, ja vakcīnas adopcija būs veiksmīga un sāktu augt inflācijas gaidas.
Savukārt 2022. gads varētu būt ļoti labs būvniecībā, jo ekonomikā ieplūdīs apjomīgas ES atjaunošanas fonda un “Rail Baltica” investīcijas, kas var radīt pat zināmus pārkaršanas riskus, ja tas sakritīs ar ciklisku privātā sektora pieprasījuma pieaugumu.
Pēc manām domām, Latvijas IKP pieaugums 2022. gadā var pārsniegt 5 %. Taču tas ir pie nosacījuma, ka nerodas lielas problēmas ar vakcinēšanu un vakcīnu efektivitāti jaunu mutāciju gadījumā, kā rezultātā arī nākamajā ziemā būtu nepieciešams atkal ieviest dažādus ierobežojumus ekonomikā.