Sešas lielākās problēmas, ar kurām autovadītāji saskarās gada tumšajā laikā Apriņķis.lv
- Autors: Apriņķis.lv
Foto - pixabay.com
Puse respondentu atzinuši, ka gājēji bez atstarotājiem ir lielākā problēma uz ceļa gada tumšajā laikā, savukārt kā otra populārākā problēma uz ceļa norādīti neredzami velobraucēji – tā atzinuši 37% respondentu, liecina “GO atbildīgas braukšanas indekss” dati. Pētījumā izvirzītas sešas zināmākās situācijas, ar kurām autovadītāji saskarās uz ceļa gada tumšajā laikā, kā arī aptaujas dalībnieki tika aicināti tās sarindot pēc prioritātēm – no lielākās uz mazāko problēmjautājumu.
Arī CSDD provizoriskie ceļu satiksmes negadījumu dati par 2020. gadu skaidri iezīmē šo problēmu, jo statistika ir skarba – bojā gājušo velosipēdistu un skrejriteņu vadītāju skaits ir dubultojies (no 9 uz 18), ievainoto skaits ir pieaudzis par 9% (no 613 uz 668). Kopumā cietušo skaits (bojā gājušie un ievainotie) audzis par 10,3% (no 622 uz 686), salīdzinot ar 2019. gada datiem, norāda pētījuma autori.
“Gada tumšais laiks, īpaši periodi bez sniega, ir bīstamākais laiks autovadītājiem. Intensīvākās satiksmes laikā (rītos un vakaros) ir tumšs, redzamība ir ļoti apgrūtināta, īpaši, ja vēl ir nokrišņi, migla, lielas temperatūras svārstības. Līdz ar to, visiem satiksmes dalībniekiem šādos laikapstākļos ir jābūt ļoti uzmanīgiem. Autovadītājiem ir jāsagatavo automašīnas – logu slotiņu kvalitāte, strādājoši un noregulēti lukturi u.tml. – un jābūt pašiem gataviem pārvietoties šajā periodā,” situāciju komentē “DBS Autoskolas” direktors Jānis Vanks.
Vairāk nekā ceturtā daļa, jeb 28% autovadītāju trešajā vietā ierindojuši meža dzīvniekus, kuri izskrien uz ceļa. Šajā jautājumā gan viedokļi ļoti dalās, jo atlikušie 72% respondentu sadalījušies līdzīgās daļās, ierindojot šo gan kā primāro problēmu uz ceļa (tā norādījuši 12%), gan atstājot to pēdējā vietā (14%).
Tajā pašā laikā, atbildot uz jautājumu, vai ir gadījies saskarties uz ceļa ar meža dzīvnieku, gandrīz puse (49%) norādījuši, ka jā, taču no sadursmes izdevās izvairīties. 32% atbildējuši, ka nē, taču dati skaidri parāda, ka sadursmju skaits stipri atšķiras atkarībā no reģiona, kurā respondents dzīvo. Proti – ar meža dzīvniekiem uz ceļa vispār nav saskārušies 43% rīdzinieku, 32% citu lielo pilsētu iedzīvotāji, mazākās pilsētās šis skaitlis samazinās līdz 28%, savukārt lauku reģionos – līdz 19%, kas nozīmē divreiz vairāk sadursmju, salīdzinot ar Rīgas datiem.
12% respondentu piedzīvojuši sadursmi, kurā cieta dzīvnieks. 7% autovadītāju sadursme notikusi, taču tajā neviens necieta un 1% respondentu atbildējuši, ka ir saskārušies uz ceļa ar meža dzīvnieku un sadursmē cietis kāds no automašīnā braucošajiem.
Kā liecina aptaujas rīkotāju informācija, ceturto – piekto vietu ar līdzīgiem rezultātiem dala apledojuši ceļi, jeb melnais ledus ar sliktu redzamību laikapstākļu dēļ (putenis, lietus, migla, utt.) Vairāk nekā puse (55%) autovadītāju akvaplanēšanu atzīmējuši kā vismazāko problēmu uz ceļa no uzskaitītajām, 26% atzīmēja to kā priekšpēdējo no uzskaitītajām problēmām, pārliecinoši norādot uz tās zemo aktualitāti, salīdzinot ar citām.
“Mazāk aizsargātajiem satiksmes dalībniekiem ir pašiem jāpadomā, pirmkārt, par sevi un savu drošību. Un galvenās lietas ir atbilstošs apģērbs – jo gaišāks vai spilgtāks, jo labāk un atstarotāju lietošana (vai kādas gaismas ierīces, piemēram lampiņas mobilajā telefonā). Tāpat arī ir jāpārliecinās, ka tuvojošās automašīnas vadītājs viņus ir pamanījis. Tas attiecās arī uz it kā drošajām, apgaismotajām gājēju pārejām. Ir jābūt pārliecībai, ka automašīna jūs ir pamanījusi un paspēs nobremzēt. Ja visi kopā attieksimies pret satiksmes drošību ar lielu atbildību, visiem būs drošāk. Taču arī akvaplanēšanas riski ir ļoti svarīgi. Ja līdz šim ar to nav sanācis saskarties vai tas netika pamanīts, jo nekas ļauns nenotika, riska nozīmīgums nesamazinās. Galvenā lieta, kas mazina akvaplanēšanas riskus, ir kvalitatīvas un labā stāvoklī esošas riepas, kā arī izvairīšanās no braukšanas dziļās peļķēs, īpaši, ja ātrums ir virs 70 km/h,” uzsver J. Vanks.