Ekonomists: Tuvākajos mēnešos Latvijā atgriezīsies inflācija
- Autors: Mārtiņš Āboliņš, bankas “Citadele” ekonomists
Foto - arhīvs
Februāris, visticamāk, ir pēdējais mēnesis tuvākajā laikā, kad Latvija vēl bija vērojama patēriņa cenu deflācija, un martā Latvijā atkal atgriezīsies inflācija. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, februārī patēriņa cenas Latvijā samazinājās par 0,2 % salīdzinājumā ar 2020. gada janvāri, savukārt salīdzinājumā ar janvāri cenas Latvijā pieauga par 0,4 %.
Patēriņa cenu kāpums Latvijā pēdējos mēnešos pārsvarā ir saistīts ar ārējiem faktoriem, it īpaši naftas cenu kāpumu, savukārt iekšējo ekonomisko aktivitāti un līdz ar to arī cenu kāpumu pagaidām bremzē Covid-19 izplatības ierobežošanai ieviestie fiziskās distancēšanās pasākumi. To rezultātā pakalpojumu cenas Latvijā februārī palielinājās tikai par 0,9 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, kas ir lēnākais pakalpojumu cenu kāpums Latvijā kopš 2016. gada.
Visnozīmīgākais faktors patēriņu cenu pieaugumā Latvijā šobrīd ir naftas cenu kāpums pasaulē. Kopš pērnā gada aprīļa naftas cenas ir augušas no nedaudz vairāk kā 20 ASV dolāriem par barelu līdz aptuveni 70 ASV dolāriem šobrīd un faktiski ir atgriezušās pirms pandēmijas līmenī. Tā rezultātā februārī degvielas cenas Latvijā palielinājās par 5,1 %, savukārt kopš novembra degvielas cenu Latvijā ir kāpušas par 13,4 %.
Šī gada otrajā pusē naftas cenu pieaugums, visticamāk, atspoguļosies arī augstākos siltumenerģijas tarifos. Tikmēr nedaudz pārsteidzoši februārī pārtikas cenas Latvijā samazinājās par 0,5 % salīdzinājumā ar 2020. gada februāri, lai arī neapstrādātas pārtikas cenas pasaulē dolāru izteiksmē kopš 2020. gada maija ir augušas par 27,5 %. Tas liek domāt, ka tuvākajos mēnešos arī pārtikas cenas Latvijā varētu palielināties.
Covid-19 pandēmijas rezultātā Latvijas ekonomika šobrīd nedarbojas ar pilnu potenciālu. Daudzu pakalpojumu, kā arī tirdzniecības nozaru darbība ir apturēta vai ierobežota, un bezdarbs Latvijā ir tuvu 9 %. Tas šobrīd bremzē gan algu, gan cenu kāpumu Latvijā. Vienlaikus ienākumu kritums pēdējos mēnešos ir ievērojami mazāks nekā patēriņa kritums, jo dīkstāves pabalsti un algu subsīdijas daļēji kompensē zaudētos ienākumus, savukārt valdības apstiprinātie vienreizējie pabalsti bērniem un pensionāriem tuvākajos mēnešos palielinās Latvijas iedzīvotāju ienākumus par aptuveni 300 miljoniem eiro.
Tā rezultātā Latvijas bankās turpina strauji augt iedzīvotāju uzkrājumi un domājams, ka būtiska daļa no tiem varētu atgriezties patēriņā, tik līdz tas būs iespējams. Tas savukārt varētu veicināt arī straujāku pakalpojumu cenu kāpumu šī gada otrajā pusē. It īpaši, ja pakalpojumu nozaru darbību joprojām ierobežos dažādas epidemioloģiskās prasības. Tas liek domāt, ka patēriņa cenas Latvijā turpinās palielināties, un inflācija šogad varētu būt tuvu 2 %.