Menu
 

Ekonomists: Dati vēsta, ka inflācija būs mērena, taču prāts ir nemierīgs Apriņķis.lv

  • Autors:  Pēteris Strautiņš, “Luminor”
Foto - publicitātes Foto - publicitātes

Pandēmijas ēras deflācija ir beigusies ātrāk par pašu pandēmiju, cenu līmenim martā par 0,3% pārsniedzot pirms gada izmērīto. Pakalpojumu cenas bija par 0,9% augstākas gada, bet preces joprojām par 0,1% lētākas. Pārliecinoši lielākā augšupvērstā ietekme bija transporta izmaksām (0,4 procentpunkti (pp)), bet lielākā lejupvērstā mājoklim (0,41 pp). Abos gadījumos galvenais iemesls ir globālās enerģijas cenu svārstības, kas mājokļu izmaksas ietekmē ar aizkavēšanos.

Ja degvielas cenās jau redzam kāpumu attiecībā pret pandēmijas sākumpunktu, jo skaitļi benzīntanku tablo griežas ātri, tad salīdzinoši "stīvās" siltuma un gāzes cenas vēl ietekmē nesenais lētās naftas laiks. Vēl vērā ņemama ietekme uz cenu izmaiņām gada griezumā ir apģērbiem (-0.22 pp), atpūtai un kultūrai (+0,16 pp), alkoholam un tabakai (+0,15 pp) un veselībai (+0,14 pp).

Runājot par nākotni, nav šaubu, ka inflācija augs. Lai gan Eiropas Centrālai bankai nekādi neizdodas sasniegt savu 2% inflācijas mērķi, konverģences procesu dēļ Latvijā vidējā inflācija ilgākā laikā būs drīzāk virs, nevis zem šī līmeņa.

To, kāda inflācija ir šobrīd, noskaidrot ir ļoti viegli, ar piebildi, ka lielākā daļa ekonomikas datu ir kaut kādā ziņā neprecīzi un pandēmijas ietekme ir papildu izaicinājums "patieso" patēriņa cenu izmaiņu mērīšanai. Taču visinteresantākais ir jautājums – kā inflācija mainīsies nākotnē, cik tālu tā kāps? Atbildi uz šo jautājumu var meklēt trīs veidos – runājot ar uzņēmējiem un patērētājiem, pētot noskaņojuma indeksus un sekojot ražotāju cenu izmaiņām.

Runājot par tautsaimniecības izziņu nostāstu līmenī, inflācijas signāllampiņas spoži mirgo. Rūpnieki stāsta par lielām grūtībām komponentu iepirkumos, deficītu, kas raisa atmiņas par padomju ēras beigām. Arī patērētājiem nereti jāgaida, lai saņemto iekārotās mēbeles, divriteņus, ledusskapjus un citas lietas, dažkārt pat mēnešiem.

Noskaņojuma indeksi signalizē par inflācijas kāpumu, taču mērenu. Kopš janvāra strauji aug aptaujās mērītās cenu kāpuma gaidas patērētāju vidū, bet tās joprojām ir zem vēsturiski vidējā (20.8 pret 26.5 punktiem). Paaugstinās arī cenu gaidas tirgotāju vidū, bet arī tās joprojām ir mērenas. Rūpnieku prognozes par pārdošanas cenu izmaiņām (11,7 punkti) martā pārsniedza vēsturiski vidējo (8,1), taču starpība nav liela. Savukārt pakalpojumu sniedzēju inflācijas prognoze kopš pērnās vasaras ir mīnusu zonā.

Iespējams, ka visgudrākais patēriņa cenu inflācijas ziņnesis ir ražotāju cenu indeksa (RCI) izmaiņas. Lai kaut ko pārdotu, tas ir jāsaražo. Ekonomisti Mortens Hansens un Alfs Vanags 2007.gada vasarā viedi prognozēja milzīgu dzīves dārdzības kāpumu (2018.gada maijā inflācija sasniedza 18%), balstoties tieši uz ražotāju cenu datiem.

Šobrīd RCI sūtītie signāli ir drīzāk nomierinoši, tā teikt – mīļie Latvijas patērētāji, esiet mierīgi, dzīve tuvāko mēnešu laikā daudz dārgāka nekļūs. Kopējais RCI it kā liek būt bažīgiem. Ražotāju cenas Latvijā kopš pandēmijas zemākā punkta jūlijā un augustā ir augušas par 3%, turklāt februārī pret janvāri par 1,1%, tas ir skaudri. No 2,9% gada RCI deflācijas vasarā esam no nākuši līdz 1,9% gada inflācijai.

Taču patērētājiem tīkamas ziņas sniedz indeksa sastāvdaļas. Latvijas RCI patēriņa precēm kopš vasaras gandrīz nav mainījies, un februārī tas bija par 1,4% zemāks nekā pirms gada. Latvijā ražoto patēriņa preču klāsts gan ir ierobežots, tā galvenokārt ir pārtika. Taču arī Eiropas Savienībā kopumā RCI patēriņa precēm janvārī (kas ir pēdējie pieejamie dati) vēl bija par 1,2% zemāks nekā pirms gada. Turklāt jau ilgāku laiku ES šis indekss ir mainījies ļoti maz, līgani šūpojoties ap 2019.gada vasarā sasniegto līmeni.

Cenas strauji kāpj Latvijā ražotajām starppatēriņa precēm, kas februārī bija par 5,9% dārgākas nekā pirms gada. Taču tā ir prieka vēsts – par mūsu valstī ražoto starppatēriņa preču dārdzību maksās citu valstu pircēji, jo tās dominē Latvijas eksportā. Tas ir stāsts par Latvijas ārējās tirdzniecības nosacījumiem, nevis patērētāju komfortu. Eiropā kopumā starppatēriņa preču cenas ir stabilas (+0,9% janvārī), tātad arī no šīs puses inflācijas vilnis mums netuvojas.

Tomēr sirds nav pilnīgi mierīga par patērētāju labklājību, jo notikumi, par kuriem vēsta sarunas ar uzņēmumu un nozaru vadītājiem, var sadārdzināt ražošanas izmaksas nākotnē, šo notikumu ietekmi statistiķi varbūt vēl nav paspējuši pilnībā izmērīt.

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.