Menu
 

Ko darīt ar Rīgu, un kur būt Jūrmalai Latviešu vēsturisko zemju likumā Apriņķis.lv

  • Autors:  Guntars Laganovskis, LVportāls
Foto - LETA Foto - LETA

Latviešu vēsturisko zemju likuma izstrādes gaitā, skatot jautājumu par Rīgu un Jūrmalu, iezīmējušās konceptuālas domstarpības atbildīgās Saeimas komisijas deputātu un likumprojektam piesaistīto ekspertu vidū, kuri norāda uz zinātnisko kritēriju un politisko mērķu sadursmi.

Topošais Latviešu vēsturisko zemju likums, kuru pērn sagatavojis un iesniedzis Saeimā Valsts prezidents Egils Levits, paredz noteikt katra pagasta un pilsētas piederību kādai no piecām vēsturiskajām latviešu zemēm – Vidzemei, Latgalei, Kurzemei, Zemgalei un Sēlijai –, kā arī nodrošināt atbalstu vietējām kopienām savas kultūrvēsturiskās identitātes saglabāšanā un attīstīšanā.

Likumprojektam pievienoti divi pielikumi ar latviešu kultūrvēsturisko zemju sarakstu un karti, kuru izstrādē ņemti vērā ekspertu un vietējo kopienu viedokļi.

Latviešu vēsturisko zemju likumprojekta apspriešanas gaitā, kas sākās pagājušā gada jūlijā, pastāvīgi saskārušās divas atšķirīgas pieejas. Parlamentāriešu un vietējo kopienu aktīvistu vēlme panākt pēc iespējas lielāku detalizāciju dažādu kultūrtelpu un tām raksturīgo identitāšu izdalīšanā nereti nonākusi pretrunā ar ekspertu centieniem pieturēties pie kodolīgiem un universāliem formulējumiem, kas nepieļautu dažādi interpretējamu un grūti savienojamu likuma normu pieņemšanu.

Šobrīd, kad likumprojekta virzība tuvojas otrajam lasījumam, pēc kura saskaņā ar labas likumdošanas praksi principiāli būtiskus priekšlikumus vairs nevajadzētu iesniegt un izskatīt, radušās domstarpības par Rīgas un Jūrmalas piederību kādai no latviešu vēsturiskajām zemēm.

Ņemot vērā galvaspilsētas vēsturisko saikni ar Vidzemi, Latviešu vēsturisko zemju likumprojektā sākotnēji ir paredzēts, ka Rīga ir piederīga Vidzemei. Taču likumprojekta tapšanas gaitā vairākkārt cilāts jautājums, vai laika gaitā izveidojusies Rīgas un, iespējams, arī citu lielāko pilsētu kultūrvēsturiskā savdabība un iedzīvotāju piederības izjūta nedod pamatu tās likumā izdalīt kā atsevišķas vēsturiskās zemes.

Pagājušajā nedēļā par likumprojekta virzību atbildīgās Saeimas Administratīvi teritoriālās komisijas sēdē, skatot deputāta Viktora Valaiņa priekšlikumu par Rīgas izdalīšanu kā atsevišķu latviešu vēsturisko zemi, komisijas locekļu balsis sadalījās uz pusēm – trīs nobalsoja par, trīs pret, bet viens atturējās. Tika nolemts jautājumu par Rīgas piederību izšķirt Saeimas kopējā balsojumā otrajā lasījumā.

Savukārt nedēļu iepriekš komisija atbalstīja priekšlikumu eventuālajā Rīgas vēsturiskajā zemē iekļaut arī Ādažu, Carnikavas, Babītes un Mārupes novadu un izslēgt no Vidzemes kā latviešu vēsturiskās zemes valstspilsētu Jūrmalu, to pievienojot Zemgalei. Abos gadījumos, kas likumprojektu attālina no E. Levita izstrādātās sākotnējās redakcijas, radušies arī būtiski ekspertu iebildumi, norādot uz izmaiņu neatbilstību vēsturiskajām reālijām.

Visu rakstu lasiet portālā lvportals.lv

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.