Svētkos prom no mājām? Ieteikumi mājokļa drošībai ^{Apriņķis.lv}

Līgo svētkos daudzi dodas prom no mājām pie dabas, tāpēc “Balta” kopā ar drošības ekspertiem apkopojusi vienkāršus un efektīvus ieteikumus, kas palīdzēs izvairīties no nelaimes mājoklī.

Nevajadzīgas elektroiekārtas atslēdz, bojātas – met ārā bez žēlastības

“Par ugunsdrošību jārūpējas tāpat kā par savu veselību. Jārēķinās, ka īpašumā izvietotas elektorierīces, apkures iekārtas, cilvēki kurina dārza grilus, smēķē, tāpēc visi iespējamie uguns riski ir rūpīgi jāizvērtē. Ja īpašuma lietotājs nevar izprast riskus, tad vislabāk ir pieaicināt ekspertu, lai tas pārbauda īpašumu, pirms nelaime notikusi. Būvējot vai renovējot īpašumu, par ugunsdrošību jāsāk domāt jau projektēšanas un būvniecības stadijās,” dalās tiesu eksperts ugunsgrēku izpētē Valentīns Buiķis.

Kā liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) statistika, pērn Latvijā degušas 1957 dzīvojamās mājas – trešā daļa no visiem uguns postītajiem objektiem. Arī “Balta” statistikā lielākās apdrošināšanas atlīdzības 2020. gadā izmaksātas par ugunsgrēku postījumiem – no piecām lielākajām izmaksātajām atlīdzībām tie bijuši četri gadījumi, kopējai atlīdzību summai veidojot ap 2,5 miljoniem eiro.

Šogad nepilnu sešu mēnešu laikā “Balta” atlīdzībās par uguns nodarītiem postījumiem jau izmaksājusi vairāk nekā vienu miljonu eiro. Apdrošinātāja pieredzē katrs otrais ugunsgrēks izceļas nepareizi lietotas elektroinstalācijas vai elektroierīču bojājumu dēļ.

AS “Sadales tīkls” elektrozinību mācību vadītājs Artūrs Šmats savukārt norāda uz dažādiem elektrotehniska rakstura riskiem: “Ja agrāk mājoklī izmantojām tikai radio, gludekli, labākajā gadījumā – televizoru, tad tagad dažādas jaudas elektroierīču ikdienā mums ir daudz vairāk un elektrība kļuvusi par fundamentu. Diena sākas tikai tad, kad viss ir ieslēgts – elektriskā tējkanna, televizors, apgaismojums, darbojas ierīču lādētāji, dienas gaitā talkā nāk veļasmašīna un trauku mazgājamā mašīna...

Intensīvi lietojot elektrotīklu, var rasties tā pārslodze, notikt īssavienojums, tāpēc, lai nepiezagtos nelaime, noteikti ir vērts visai ģimenei, arī bērniem, zināt, kur mājoklī atrodas un kā darbojas elektrības drošības slēdži jeb “drošinātāji” – lai elektrobīstamu situāciju gadījumā tos varētu atslēgt, pārtraucot elektrības padevi īpašumam.”

Arī SIA “FN-Serviss” Mārketinga un pārdošanas direktore Natālija Sokolova uzsver, ka daudzas nelaimes iespējams novērst, veicot pavisam vienkāršus piesardzības pasākumus, kas neprasa lielus ieguldījumus: “Dodoties tālākā ceļojumā, ir vērts atslēgt visas elektroiekārtas. Ja ir bojāti pagarinātāji – metiet tos ārā, nav vērts riskēt. Savukārt dūmu detektors jāpiestiprina pie griestiem. Atstāt to uz plaukta – tā ir tikai butaforija.” Jāatgādina, ka dūmu detektors ir obligāta prasība mājokļos kopš 2020. gada.

Pārliecinies par brīvu piekļuvi ūdens komunikācijām

Ja ugunsnelaime rada vispostošākos zaudējumus, ūdens noplūdes ir tās, ar ko cilvēki mājokļos saskaras visbiežāk. Teju puse no visām pieteiktajām apdrošināšanas atlīdzībām ir saistītas tieši ar ūdens noplūdēm. “Balta” saņem pat ap 5 zvaniem dienā par šādiem gadījumiem, un to skaitam ir tendence palielināties.

Namu apsaimniekotāja SIA “Lāču nami” vadītājs Andris Citko stāsta – šī problēma nav raksturīga tikai vecajam dzīvojamam fondam. Dažreiz arī aiz skaistām, jaunām sienām slēpjas riski, caurules ar mikroplaisām, un to noteikt nav iespējams, tāpēc noplūdes ir mājokļu īpašnieku un apsaimniekotāju kopīgā atbildība.

“Ieguldot līdzekļus un modernizējot infrastruktūru, visu ir iespējams saremontēt. Taču lielākā problēma ir tā, ka nav iespējams piekļūt komunikācijām, jo mājokļa īpašnieki vai nu ir prombūtnē, vai komunikācijas ir glīti paslēptas aiz gludas un flīzētas sienas. Tāpēc mans ieteikums, braucot prom, ir atstāt atslēgas uzticamiem cilvēkiem un būt sasniedzamiem,” iesaka Andris Citko.

Neatvieglo darbu garnadžiem – neatstāj vaļā durvis un logus

Ja dabas stihijas ietekmēt nevaram, tad trešo risku iedzīvotāji nereti paši veicina. Latvijā katru dienu notiek piecas zādzības no mājokļiem – gan dzīvokļiem, gan privātmājām. Gada griezumā tie ir aptuveni 2000 apzagtu mājokļu. Papildus ir vēl aptuveni tikpat zādzību gadā no mājas teritorijas, garāžām, šķūņiem vai citām telpām.

“Kaut arī šogad, Covid-19 apstākļu spiesti, daudz vairāk laika pavadām mājās, dzīvokļu zagļi tāpat atrod veidus, kā izmantot iedzīvotāju vieglprātību vai aizmāršību. Zādzības tiek veiktas no mājokļiem, izmantojot dažādus iekļūšanas veidus, – atspiežot durvju aili, izsitot loga stiklu, salaužot slēdzeni. Mājokļu zagļi bieži izmantojuši arī iedzīvotāju nevērību un iekļuvuši dzīvokļos, kad durvis, balkons vai logi atstāti vaļā,” atklāj Andis Rinkevics, Valsts policijas Prevencijas vadības nodaļas priekšnieks.

Kā liecina “Balta” pieredze, daudzos nelaimes gadījumos pie vainas ir nevis cilvēku negribēšana rūpēties par drošību, bet gan neuzmanība un zināšanu trūkums vienkāršos jautājumos.

“Cilvēku psiholoģiskā īpatnība ir tāda, ka mēs nevaram mūžīgi dzīvot bailēs. Ar laiku uztraukums un līdz ar to arī bieži vien modrība zūd, un mēs vienkārši neticam, ka mūsu mājokli var apzagt. Ir pieejami vienkārši un efektīvi preventīvi līdzekļi, kas brīdinās mūs par draudiem un izjauks garnadžu plānus – suns mājas teritorijā vai durvju signāls, kas nostrādā, cilvēkam ienākot mājoklī. Pat ja nozagtas mantas vērtība ir niecīga, rūgtums par to, ka mūsu mājās pabijuši svešinieki, ir liels. Tāpēc labāk savlaicīgi parūpēties par savu sirdsmieru un sava mājokļa drošību,” atgādina “Balta” Apdrošināšanas atlīdzību direktors Ingus Savickis.