Logo
Drukāt šo lapu

Skolu psiholoģe: Zēni riskantas aktivitātes biežāk izvēlas pārbaudīt uz savas ādas

Skolu psiholoģe: Zēni riskantas aktivitātes biežāk izvēlas pārbaudīt uz savas ādas pixabay.com

Paši mazākie, kas iepazīst pasauli, un juniori ar neizsīkstošu enerģiju bez baiļu sajūtas ir pamatīgs izaicinājums vecākiem: pat visrūpīgāk pieskatītās atvases pamanās gūt mazākas un lielākas traumas.

Apdrošināšanas sabiedrības”Balta” dati liecina, ka šogad saņemts par 68% vairāk atlīdzību pieteikumu no bērnu vecākiem, kuru mazuļi guvuši dažāda veida brūces, roku un kāju lūzumus, mežģījumus, nereti arī galvas traumas. Savukārt Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) vērš uzmanību uz satraucošu tendenci pieaugt traumas guvušo viengadīgo bērnu īpatsvaram. Šī gada pirmajos septiņos mēnešos salīdzinājumā ar gadu iepriekš ”Balta” par bērnu un jauniešu nelaimes gadījumiem izmaksātā atlīdzību summa pieaugusi par 98%, sasniedzot jau teju 100 tūkstošus eiro.

Visvairāk traumu – ikdienišķos mājas apstākļos

Kā stāsta SPKC direktora vietnieks sabiedrības veselības un profilakses jautājumos Dzintars Mozgis, bērni aug un attīstās ar dabisku zinātkāri, izzinot un iepazīstot apkārtējo pasauli. Šīs bērniem piemītošās īpašības paaugstina risku iegūt dažādas traumas.

“Reģistrēto traumu skaits Latvijā pa gadiem ir svārstīgs, tādēļ to nevar uzskatīt par pietiekamu pierādījumu ievainojumu skaita pieaugumam bērniem un pusaudžiem, jo biežākai reģistrācijai var būt arī citi iemesli. Piemēram, vecāki vairāk raizējas un biežāk vēršas pie ārsta arī salīdzinoši nelielu traumu gadījumos. Tāpat uzlabojas mobilitāte, ir laba pieejamība veselības aprūpes speciālistiem u.tml.”

Pozitīvi, ka novērojama cita tendence – samazinās tā saukto smago jeb tādu traumu īpatsvars, pēc kurām saglabājas ilgtermiņa sekas, stāsta Dz.Mozgis, norādot, ka vienlaikus speciālistus satrauc traumas guvušo viengadīgo bērnu lielais īpatsvars, kas joprojām ir nemainīgi augsts un skaidrojams ar neatbilstošu vecāku uzraudzību.

SPKC statistika iezīmē vēl vienu būtisku tendenci: teju puse bērnu traumu tiek gūtas mājas apstākļos. S.Pietkēviča norāda, ka šo statistiku apliecina arī ”Balta” pieteikto atlīdzības gadījumu raksturs, – bērniem galvenais traumu gūšanas cēlonis ir nedroša vide un nepietiekama vecāku uzraudzība. Skituļslidas, velosipēds, skriešana pa mājas kāpnēm, lēkāšana pa batutu – tās ir tikai dažas no biežākajām ikdienas situācijām, kas mazajiem beidzas ar nepatīkamu traumu. Tāpēc būtiska ir vecāku un citu pieaugušo informētība par bērnam drošas vides labiekārtošanu mājās un ārpus tās, kā arī atbilstoša bērna uzraudzība.

Zēni – augstākā riska grupā

Saskaņā ar SPKC statistiku, 62% no visām traumām gūst zēni. Kā skaidro skolu psiholoģe Sabīne Vilciņa, zēni ir fiziski aktīvāki par meitenēm un dažkārt arī impulsīvāki savā uzvedībā – šie faktori ir cieši saistīti ar bērnu traumatismu.

“Nozīme ir arī tam, ko vecāki un sabiedrība uzskata par labu vai drošu zēnu uzvedībā pretstatā meiteņu uzvedībai. Piemēram, ja zēns uzrāpjas kokā, lai izpētītu apkārtējo vidi, šādu rīcību biežāk atbalstīs un uzskatīs par mazāk traumatisku nekā tad, ja tieši to pašu darīs meitene,” norāda psiholoģe.

Liela loma ir tam, kā paši bērni uztver traumatisma iespējamību, – to, cik liela būs trauma, ja tiks veikts kas pārgalvīgs. “Kādā pētījumā tika secināts, ka zēniem biežāk šķiet, ka ar viņiem nekas nenotiks, ka trauma būs mazāk būtiska. Savukārt meitenes ir atbildīgākas, biežāk izvērtē savas spējas veikt kādu aktivitāti un domā par iespējamām traumām. Turklāt, ja trauma ir gūta, zēni biežāk uzskata, ka vienkārši nav paveicies, nevis saista nelaimi ar nevajadzīgi pārgalvīgu aktivitāti vai savu spēju trūkumu.”

Pat tad, ja zēni novērojuši, ka cits, veicot riskanto aktivitāti, ir cietis, pašiem šķiet, ka tad, ja viņi to darīs, riskantā aktivitāte noteikti izdosies bez “aizķeršanās”, pieredzē dalās S. Vilciņa, mudinot vecākus bērnos attīstīt prasmi novērtēt savas fiziskās spējas objektīvi, kā arī zēniem piedāvāt aktivitātes vai, piemēram, treniņus, lai izaicinātu un pierādītu sevi trenera pavadībā un uzraudzībā.

No lielas daļas nelaimes gadījumu iespējams izvairīties ar preventīvām darbībām

”Balta” atgādina, ka risks, rūpējoties par savu atvašu drošību, pastāv vienmēr, bet, lai to mazinātu, vecākus aicina:

- iegādājoties drošības aprīkojumu – ķiveri, ceļu un elkoņu aizsargus, pārliecināties, ka tie atbilst visiem drošības standartiem;

- pārliecināties par velosipēda tehnisko stāvokli – bremžu darbību, riepu stāvokli, apgaismojumu un atstarotājiem;

- pārrunāt ar bērnu satiksmes drošības noteikumus. Atgādinām, ka velosipēdista apliecību var iegūt no 10 gadu vecuma, nokārtojot ceļu satiksmes noteikumu un satiksmes drošības eksāmenu;

- būt atbildīgiem un modriem, izvēloties atrakciju veidus un to atbilstību bērna vecumam, kā arī ņemt vērā atvases fiziskās spējas;

- iepazīties ar atrakciju vai izklaides pasākumu drošības noteikumiem un sekot, lai bērns tos ievēro un izmanto drošības aprīkojumu, ja tāds tiek piedāvāts;

- neatstāt bērnus bez uzraudzības un nepaļauties, ka vecākie bērni pieskatīs mazākos;

- pārliecināties, ka vide mājās ir droša un bērniem nav brīvas piekļuves karstam gludeklim, plītij, asiem priekšmetiem, sadzīves ķīmijai un kontaktligzdām;

- nepieciešamības gadījumā izsaukt ātro medicīnisko palīdzību, zvanot 113 un precīzi norādot negadījuma atrašanās vietu un iemeslu.

Visas tiesības aizsragātas © apriņķis.lv 2018