Menu
 

Ekonomists: Šī gada otrajā pusē patēriņu cenu inflācija Latvijā varētu sasniegt 4%

  • Autors:  Mārtiņš Āboliņš, bankas "Citadele" ekonomists
Publicitātes foto Publicitātes foto

Jūlijā Latvijā turpinājās pakāpenisks inflācijas pieaugums un patēriņa cenas salīdzinājumā ar 2020.gada jūliju pieauga par 2,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija. Patēriņu cenu inflācija Latvijā šobrīd gan ir zemākā Baltijā, jo gan Lietuvā, gan Igaunijā inflācija jau pārsniedz 4%. Tomēr ārējo faktoru ietekmē patēriņu cenu inflācija, visticamāk, turpmākajos mēnešos turpinās palielināties arī pie mums un, pēc manām prognozēm, šī gada nogalē inflācija Latvijā būs tuvu 4%. Tas nozīmē, ka šogad kopumā patēriņu cenu inflācija Latvijā būs aptuveni 2,5%, savukārt, ja naftas un pārtika cenas pasaulē saglabāsies pašreizējā līmenī, tad 2022.gadā inflācija Latvijā varētu pārsniegt 3%.

Patēriņu cenu kāpums Latvijā šobrīd pamatā ir saistīts ar ārējiem faktoriem, it īpaši naftas un pārtikas cenu pieaugumu, kā arī akcīzes nodokļu likmju pieaugumu alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem. Šie faktori kopumā jūlijā veidoja aptuveni divas trešdaļas no visa patēriņa cenu kāpuma Latvijā. Kopš pērnā gada vidus naftas cenas pasaulē ir augušas no aptuveni 30–40 ASV dolāriem par barelu līdz aptuveni 70 dolāriem par barelu šobrīd. Tā rezultātā degvielas cenas Latvijā jūlijā bija par 17,8% augstākas nekā pērn. Daļēji naftas cenu kāpuma ietekmē jūlijā par 30% pieauga arī dabasgāzes cenas mājsaimniecībām, un līdz gada nogalei, visticamāk, ir gaidāmi arī siltumenerģijas tarifu pieaugumi. Tāpat ar naftas cenu kāpumu daļēji ir saistīts arī elektrības cenas pieaugums mūsu reģionā, ko vēl vairāk pastiprina šīs vasaras nelabvēlīgie laikapstākļi vēja un hidroenerģijas ražošanai, kā arī spēcīgais emisiju kvotu cenu kāpums, kas arī ietekmē elektroenerģijas ražošanas izmaksas mūsu reģionā.

Bez degvielas cenām jūlijā Latvijā par 2,1% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu augušas arī pārtikas cenas. Tas gan ir salīdzinoši neliels kāpums, jo pasaules pārtikas cenas kopš pērnā gada vidus ir augušas par vairāk nekā 30%. Tas gan nozīmē, ka šī gada otrajā pusē pārtikas cenu inflācija Latvijā, visticamāk, turpinās augt, jo atšķirībā no degvielas cenām pārtikas cenas Latvijas veikalos uz pasaules cenu svārstībām reaģē ar vairāku mēnešu nobīdi. Pārtikas cenu kāpums pasaulē šobrīd ir saistīts gan ar naftas cenu pieaugumu, gan nelabvēlīgiem klimatiskajiem apstākļiem nozīmīgos pasaules pārtikas audzēšanas reģionos.

Tikmēr iekšējo pakalpojumu cenu inflācija pagaidām saglabājas ļoti mērena un jūlijā pakalpojumu cenas Latvija bija par 1,8% lielākas nekā pirms gada. Pēc manām prognozēm, nākamgad patēriņa cenu kāpums varētu pārsniegt 3%, taču tas lielā mērā ir atkarīgs no energoresursu un citu dabas resursu cenu dinamikas pasaulē, ko ir ļoti grūti prognozēt. Pēdējās dienās naftas cenas pasaulē atkal ir noslīdējušas zem 70 ASV dolāriem par barelu, savukārt pasaules pārtikas cenas kopš maija ir sarukušas par 3,8%. Arī citu dabas resursu cenās šogad ir bijuši gan lieli kāpumi, gan kritumi. Labā ziņa gan ir tā, ka pasaules resursu cenu cikli parasti neizraisa ilgstošu un noturīgu vispārēju cenu kāpumu, tādēļ pēc jaunā gada inflācijai Latvijā vajadzētu sākt mazināties. Tomēr pasaules rūpniecībā joprojām ir vērojami piegāžu ķēžu pārrāvumi un cenu kāpums turpinās. Tādēļ ilgstošāku inflācijas periodu pilnībā nevar izslēgt, kas gan varētu likt centrālajām bankām arvien vairāk domāt par ekonomikas atbalsta pasākumu mazināšanu.

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.