Eksperts: Latvijas ekonomika ir pārsniegusi pirmskovida līmeni

Straujš IKP pieaugums šī gada otrajā ceturksnī jau bija gaidāms, jo ekonomikā pašlaik visi rādītāji tiek salīdzināti ar Covid-19 pandēmijas izraisītās ekonomiskās krīzes zemāko punktu. Taču tas nemaina faktu, ka šis ir straujākais Latvijas ekonomikas kāpums kopš 2007.gada, un šobrīd Latvijas ekonomika ir jau 0,8% virs līmeņa, kāds bija pirms Covid-19. Arī Lietuvas ekonomika šī gada otrajā ceturksnī bija aptuveni 0,8% lielāka nekā 2019. gada 4.ceturksnī, taču Igaunijai pēdējā gada laikā ir izdevies apsteigt Latviju un Lietuvu, un tās IKP šobrīd ir par vairāk nekā 6% lielāks nekā pirms Covid-19 pandēmijas sākuma. Tas pamatā, šķiet, ir saistīts ar ļoti apjomīgām investīcijām un intelektuālo īpašumtiesību reģistrēšanu VW grupas meitas uzņēmumā Igaunijā. Mazu valstu IKP šādas bilances operācijas mēdz būtiski ietekmēt, un līdzīgi negaidīti strauji IKP kāpumi iepriekš fiksēti, piemēram, Īrijā.

No nozaru viedokļa analizēt ekonomikas sniegumu nav nozīmes, jo nozaru darbība šobrīd tiek salīdzināta ar pandēmijas krīzes sākuma zemāko punktu. Piemēram, izmitināšanas un ēdināšanas nozare šī gada otrajā ceturksnī ir augusi 42,5%, taču joprojām ir par 46% mazāka nekā 2019.gada otrajā ceturksnī. Faktiski pakalpojumi šobrīd ir vājākais posms Latvijas ekonomikā, jo arī izklaides un transporta nozares joprojām būtiski atpaliek no līmeņa pirms Covid-19. Vienlaikus zīmīgi, ka, neskatoties uz apjomīgajām valsts budžeta investīcijām, būvniecība šī gada otrajā ceturksnī ir augusi tika par 1,1%. Tas varētu būt saistīts ar ierobežoto būvmateriālu pieejamību un būvniecības izmaksu pieaugumu. Taču priecē, ka investīcijas kopumā ir augušas par 11,2%.

Izaugsme Baltijas reģionā saglabāsies spēcīga arī šī gada otrajā pusē un 2022.gadā. Investīcijas no ES atveseļošanās fondu, atlikušo Covid-19 ierobežojumu atcelšana un pakalpojumu nozaru atveseļošanās, kā arī ievērojami mājsaimniecību uzkrājumi un spēcīgais ārējais pieprasījums turpinās atbalstīt Latvijas ekonomikas izaugsmi. Protams, Covid-19 pandēmija un jauni vīrusa izplatības viļņi joprojām ir risks ekonomikai. Tomēr valstīs ar augstu vakcinācijas līmeni, piemēram, Lielbritānijā vai Izraēlā, šobrīd ir vērojams ievērojami zemāks hospitalizāciju un mirstības līmenis nekā iepriekšējos Covid-19 viļņos. Vīrusam kļūstot mazāk bīstamam, mazinās arī nepieciešamība pēc dažādiem ierobežojumiem un ar to saistītā negatīvā ietekme uz ekonomiku. Tomēr Latvijā vakcinācijas aptvere ir būtiski zem ES vidējā un tuvākajos mēnešos varētu būt nepieciešams atjaunot atsevišķus ierobežojumus.

Vienlaikus pasaules ekonomikas izaugsmes tempi ir sasnieguši maksimumu, un pēdējos mēnešos ekonomikas dati lielākajās ekonomikās kļūst mazāk pozitīvi, un arvien biežāk ir vājāki, nekā tos ir prognozējuši analītiķi. Šobrīd valdības sāk mazināt fiskālos deficītus un inflācijas pieaugums arvien vairāk liek arī centrālajam bankām domāt par monetāro atbalsta pasākumu ierobežošanu. Arī pasaules rūpniecībā nākamgad krājumu līmeņi varētu būt atjaunoti, kas varētu nozīmēt pieprasījuma mazināšanos pasaules rūpniecībā. Par iespējamu pasaules rūpniecības cikla bremzēšanos šī gada nogalē, kā arī nākamā gada sākuma jau šobrīd signalizē Ķīnas ražotāju noskaņojuma kritums pēdējos mēnešos un kreditēšanas ātruma sarukums. Iepriekšējos gados tas ir signalizējis pasaules ražošanas pieprasījuma vājināšanos turpmākajos 9–12 mēnešos. Tomēr ES fiskālie noteikumi ir apturēti līdz 2023.gadam un Baltijas mājsaimniecības Cvodi-19 pandēmijas laikā ir uzkrājušas ievērojamus līdzekļus, kas, mazinoties ierobežojumiem, varētu ieplūst ekonomikā. Pēc manām prognozēm, Latvijas IKP šogad varētu augt par aptuveni 4,5%, bet nākamgad – par 4,5–5,0%.