Logo
Drukāt šo lapu

Ekonomists: IKP pieaugums šogad būs labāks nekā gaidīts, taču lēciens būvniecībā nav ilgtspējīgs

Ekonomists: IKP pieaugums šogad būs labāks nekā gaidīts, taču lēciens būvniecībā nav ilgtspējīgs publicitātes

Latvijas ekonomikā otrajā ceturksnī turpinājies negaidīti spēcīgs pieaugums un kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati IKP otrajā ceturksnī ir palielinājies par 5,3% salīdzinājumā ar iepriekšēja gada attiecīgo ceturksni. Šāds pieauguma temps priecē, tomēr pašreizējā ekonomikas attīstība ir diezgan nesabalansēta.

Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo ceturksnī būvniecības apjomi otrajā ceturksnī palielinājušies par 31,6%, tirdzniecības par 3,6% un apstrādes rūpniecības par 4,2%. Tik straujš pieaugums būvniecībā ievērojami pārsniedz nozares potenciālu un noteikti nav ilgtspējīgs, taču otrajā ceturksnī tas ir kompensējis 0,6% kritumu finanšu sektorā.

Tādēļ nerezidentu depozītu aizplūšanu ekonomikas kopējos rādītājos vēl neredzam, taču gada otrajā pusē tas mainīsies. Papildus tam otrajā ceturksnī palielinājies arī tranzīta kravu apjoms Latvijas ostās un dzelzceļā, taču tas noticis, pateicoties infrastruktūras remontiem Krievijā un tranzīta kravu plūsmas ir ļoti neprognozējamas, un gada nogalē atkal nevar izslēgt tālāku kravu kritums.

Tāpat izaugsmi otrajā pusgadā kavēs arī nelabvēlīgie laika apstākļi, kas ietekmē lauksaimniecību un enerģētiku. Tādēļ Latvijas ekonomikas izaugsme nākošajos ceturkšņos kļūs lēnāka, tomēr IKP pieaugums šogad kopumā būs labākas nekā gaidīts pirms dažiem mēnešiem, un, pēc manām prognozēm, 2018. gadā Latvijas IKP varētu palielināties par aptuveni 4%.

Ļoti straujais pieaugums būvniecība saistīts gan ar aktīvu ES fondu projektu realizāciju, gan ar ievērojamu pieprasījumu kāpumu privātajā sektorā, par ko liecina, piemēram, “Akropoles”, “IKEA” un dažādu biroju būvniecība Rīgā. Tāpat aug arī dzīvojamo ēku būvniecība, un faktiski šogad būvniecība Latvijā beidzot ir atguvusies no 2016. gada krīzes. Pēc manām aplēsēm būvniecība īpatsvars Latvijas ekonomikā šogad būs tuvu 6% no IKP, kas ir ilgtermiņa vidējais rādītājs Austrumeiropas reģionā, tādēļ par nozares pārkaršanu šobrīd vēl īsti runāt nevaram.

Apsteidzoši rādītāji liek domāt, ka šajā būvniecības izaugsmes ciklā, visticamāk, atrodamies augstākajā izaugsmes punktā, un gada nogalē būvniecības izaugsme mazināsies līdz aptuveni 10%. Bet pat ar to, būvniecībā noteikti kļūst siltāks, un, ja divciparu pieaugums saglabāsies arī nākamgad, būs jāsāk uztraukties par nozares pārkaršanu. Tas vēl vairāk saasinās darbaspēka deficītu nozarē un veicinās būvniecības izmaksu kāpumu.

Papildus būvniecībai otrajā ceturksnī stabili turpināja augt arī iekšējais patēriņš. Salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo ceturksni mājsaimniecību patēriņš otrajā ceturksnī audzis par 4%. Darba samaksa aug, bezdarbs mazinās, un patērētāju noskaņojums ir ļoti stabils, tādēļ tuvākajos ceturkšņos šī tendence, visticamāk, nemainīsies.

Tomēr bažas rada situācija ar investīcijām. Neskatoties uz vairāk nekā 30% kāpumu būvniecībā, investīciju apjoms otrajā ceturksnī audzis vien par 12,5%, jo investīcijas iekārtās un mašīnās augušas tikai par 2%. Tas ir slikts signāls par rūpniecības attīstības perspektīvām, jo brīvu ražošanas jaudu nav daudz un apstrādes rūpniecībā algu kāpums jau pārsniedzis 10%, tādēļ nepieciešamas investīcijas produktivitātes kāpināšanā.

Bez spēcīgā iekšēja patēriņa pozitīvas tendences otrajā ceturksnī vērojamas arī preču un pakalpojumu eksportā, kas pēc vājā pirmā ceturkšņa otrajā ceturksnī pieaudzis par 7,5% salīdzinājumā ar iepriekšēja gada attiecīgo ceturksni. Kā liecina attīstīto valstu stabilie ekonomikas noskaņojuma rādītāji, pasaules ekonomikā turpinās laba izaugsme un tā ir laba ziņa mūsu eksportētājiem. Tomēr riski arējā vidē pieaug, Eiropa aug lēnāk nekā pērnā gada otrajā pusē, un pasaules tirdzniecība pēdējos sešos mēnešos kļuvusi krietni gausāka.

Vienlaikus tirdzniecības karš starp ASV, Ķīnu un Eiropu šobrīd pamatā ir tikai retorikas līmenī, un līdzšinējie tarifu paaugstinājumi skāruši mazāk kā 1% no pasaules tirdzniecības apjoma.

Tiešā veidā Latvijas ekonomikas attīstību šie tarifi faktiski neietekmēs, taču ja tiks ieviesti visi izziņotie tarifi un atbildes soļi uz tiem, tad tas Latvijas ekonomikas izaugsmi nākamgad varētu samazināties par 0,5-1%. Šo risku prognozēs gan šobrīd nelieku un nākamā gada IKP pieauguma prognozi saglabāju nemainīgu 3,2% apmērā.

Visas tiesības aizsragātas © apriņķis.lv 2018