Viedoklis. Dīvainā misija ^{Apriņķis.lv}

Lai iegūtu līdzekļus turpmākai darbībai, esot cerības uz nodokļu maksātāju naudiņu, proti, tikšot lūgts valdības atbalsts.

Nepiederu tiem lasītājiem, kuriem ziņa par “Iespējamās misijas” apdraudēto turpmāko darbību izraisītu gaužas nopūtas, drīzāk otrādi. Jau labu laiku ar aizdomām skatos uz jaunajiem cilvēkiem, kas, tikai sešas nedēļas ilgos vasaras kursos pagājuši, kā pilntiesīgi pedagogi dodas uzvaras gājienā iekarot un apgaismot mūsu bērnu prātus un sirdis. Skolās viņi pavada vismaz divus gadus, turpinot “Iespējamās misijas” apmācības, turklāt šajā periodā ir labāk atalgoti nekā citi pedagogi, jo papildus saņem arī “Iespējamās misijas” stipendijas.

Kas ir šī “Iespējamā misija“? Kāpēc tāda tika veidota? Vai kāds bija iedomājies, ka spēj izveidot labāku pedagogu apmācības sistēmu, nekā to nodrošina valsts un privātās augstskolas? Vai kāds bija iedomājies, ka šāda alternatīva pedagogu aicināšanas un apmācības kārtība ir pārāka un efektīvāka? Un, ja šim kādam šķita, ka spēj labāk sagatavot pedagogus, kāpēc nenāca talkā jau esošajiem pedagogu izglītotājiem, kāpēc neinvestēja augstskolās, kas sagatavo pedagogus, bet izveidoja alternatīvu apmācības sistēmu?

Informācija “Iespējamās misijas” interneta vietnē liecina, ka kustības “jauniesauktie” apgūst “augstvērtīgu līderības attīstības jeb īpašo aģentu sagatavošanas mācību programmu”, nekļūstot par viduvējībām. Var tikai minēt, vai ar viduvējībām domāti citi pedagogi, citi skolu darbinieki, vai arī skolojamie.

Interesanta aina paveras, papētot šīs kustības dibinātājus. 2008. gadā pēc bijušās “Swedbank” (“Hansa Bank”) vadītājas Ingrīdas Blūmas iniciatīvas “Iespējamo misiju“ dibināja “Swedbank”, “Lattelecom” un “Ideju partneru fonds”. Savdabīgākais ir pēdējais. To veidojuši Ingrīda Blūma, Ieva Morica (šobrīd “Sorosa fonda-Latvija” jeb DOTS izpilddirektore un sarunu festivāla “LAMPA” direktore) un... Atis Zakatistovs (politiskās partijas “KPV LV” jeb Artusa Kaimiņa partijas valdes loceklis). Tāda, lūk, raiba kompānija, kas uzņēmās ambiciozo mērķi – pārveidot izglītības sistēmu Latvijā un sabiedrību kopumā.

Sekmīgi savas idejas “Iespējamā misija“ lobējusi arī politiskā līmenī, iegūstot ekskluzīvu atbalstu. Kā pausts publikācijā žurnāla “Izglītība un Kultūra” šā gada marta numurā, “Iespējamās misijas” līderības attīstības programma nav nedz licencēta, nedz akreditēta kā pedagoģiskās izglītības programma, tomēr tā ir tikusi pielīdzināta valsts un privātajās augstskolās iegūstamajai pedagoģiskajai izglītībai. Un jau 2014. gadā nogalē ir veiktas izmaiņas likumdošanā, kas ekskluzīvi privileģē “Iespējamās misijas” līderības attīstības programmu kā vienīgo alternatīvu iegūtai pedagoģiskajai izglītībai.

Tomēr ļoti gribētos cerēt, ka politiskais lobijs šai organizācijai neizrādīsies tik spēcīgs, lai arī valsts naudas plūsmu pavērstu savā virzienā. Gribētos cerēt, ka spējam uzticēties pārbaudītām un ilgstpējīgām pedagogu sagatavošanas metodēm un nepieļaut ambiciozu viendienīšu dīvainas misijas skolās, kurām vāji slēptā formā cauri spīd vēlme vadīt mūsu bērnu prātus sev vēlamā virzienā!