Logo
Drukāt šo lapu

Māris Zanders. Neaizmirst būtisko Apriņķis.lv

Māris Zanders. Neaizmirst būtisko arhīvs

Augusta otrajā pusē zinātnei veltītajos ziņu portālos parādījās informācija par jauniem rezultātiem amerikāņu un irāņu pētnieku kopīgajā darbā ar oglekļa un bora nitrīda nanocaurulītēm. Ar šo šķietami ekstravaganto piemēru vēlos norādīt uz to, ka arī tik izcili draņķīgu savstarpējo attiecību apstākļos, kādas ir starp ASV un Irānu, zinātnieki turpina sadarboties.

Zināšanu ieguve ir tā joma, kurā veselais saprāts noturas visilgāk. Tādēļ jaunā skolas mācību gada priekšvakarā vēlos atgādināt, ka izglītība ir ne tikai instruments ceļā uz labāku atalgojumu vai sociālo statusu. Izglītība kā būtisks zināšanu ieguves līdzeklis ir instruments cieņpilnām attiecībām starp cilvēkiem.

Nav šaubu, ka zināšanas var izmantot arī ļaunprātīgi vai vieglprātīgi, – redzēt, ar kādu dedzību tiek izstrādāti arvien efektīvāki dzīvības iznīcināšanas instrumenti, nav iepriecinošs skats. Tāpat nav šaubu, ka arī ļoti izglītoti un erudīti cilvēki var būt pirmšķirīgi maitas – totalitāru režīmu, ieskaitot komunistu, nomenklatūrās netrūka “smalku estētu” ar slieksmi gremdēties grāmatās vai mūzikā. Tomēr kopumā izglītība veicina prasmi, paradumu nesteigties ar kategoriskiem spriedumiem, censties jautājumu izprast, un šie ieradumi savukārt veicina saprātīgu attieksmi pret citiem.

Ja runājam par tiem, kuri sāks ceļu augstākajā izglītībā, novēlu nepaļauties uz vispārinošiem apgalvojumiem par to, ko šī izglītība viņiem var dot tālākajā profesionālajā dzīvē. “The Atlantic” 23. augustā publicēja interesantu tekstu, kas atklāj – ASV augstākās izglītības iestādēs novērojams, ka noteiktos studiju virzienos (visvairāk, protams, humanitārajos) studentu skaits samazinās, kas tiek skaidrots ar sabiedrībā izplatītiem priekšstatiem par “perspektīvu” trūkumu, lai gan – un tas ir būtiskais – reāli darba tirgus šos priekšstatus vairs neapstiprina. Citiem vārdiem sakot, arī izglītības sistēmā viegli veidojas stereotipi, tādēļ jaunajiem jādomā pašiem ar savu galvu.

Otrs novēlējums – izglītību sniedzošajiem. Salīdzinoši daudz kontaktējoties ar augstskolu mācībspēkiem un zinātniekiem, secinu, ka Latvijā šajās aprindās netrūkst zinošu un visādi citādi jēdzīgu cilvēku. Tajā pašā laikā jāsecina arī tas, ka nereti viņi kopj tikai savu “lauku” un diezgan nepārprotami vairās komunicēt gan savstarpēji, gan ar sabiedrību kopumā. Līdz ar to, lai cik banāli tas skanētu, es novēlētu šiem ļaudīm mazāk mocīt sevi ar jautājumu “kuru gan tas interesē?”, bet būt pašpārliecinātākiem un atvērtākiem.

Visbeidzot – jo ir taču priekšvēlēšanu laiks – novēlu neizdarīt pārsteidzīgus secinājumus. Tas, ka politikā rosās vai vēlas rosīties tipāži, par kuriem var pamatoti teikt “es to spētu daudz labāk”, tas, ka brīžiem rodas iespaids, ka, jo intelektuāli un emocionāli vulgārāks ir cilvēks, jo labākas viņa sekmes politikā, tas viss nenozīmē, ka izglītībai un zināšanām nav vērtības. Izglītotam cilvēkam – pat ja viņš nesasniegs virsotnes – vienalga ir lielākas iespējas baudīt jēdzīgas attiecības ar citiem, tikt pieminētam ar labu vārdu biežāk nekā uz īsu periodu visvareniem dumiķiem un nekauņām.

Visas tiesības aizsragātas © apriņķis.lv 2024