Vineta Poriņa: Valodas politikā nereti vērojama paviršība Apriņķis.lv
- Autors: Aija Dulevska, LVportāls.lv
Foto - F64
Šogad pieņemtajās Valsts valodas politikas pamatnostādnēs turpmākajiem septiņiem gadiem kā viens no risināmajiem jautājumiem ir izceltas padomju okupācijas sekas sabiedrības lingvistiskajā uzvedībā un lingvistiskā diskriminācija darba tirgū. Dalīties ar saviem vērojumiem šajā aspektā un valsts valodas situācijas analīzi aicinājām sociolingvisti un Latvijas Okupācijas muzeja vadošo pētnieci Dr. Vinetu Poriņu.
"Lai aizstāvētu darba ņēmējus, Darba likumā jau ir pieņemti vairāki grozījumi, kas aizliedz bez pamatojuma pieprasīt krievu un citu svešvalodu prasmi, piemēram, darba sludinājumos, darba līgumā nedrīkst minēt svešvalodu prasmes nepieciešamību, ja tā nav pamatoti vajadzīga. Tas attiecas, piemēram, uz tādiem amatiem kā metinātājs, mežsargs, krāvējs, pavārs, elektroatslēdznieks, palīgstrādnieks, noliktavas darbinieks, no kuriem praksē krievu valodas prasmes tomēr spītīgi arvien tiek pieprasītas.
Darba ņēmēju aizstāvībai ir pieņemti grozījumi Darba likuma 29., 32., 40. un 56. pantā. Tie nosaka, ka “darba līgumā neietver noteikumus par svešvalodas prasmi, ja tā nav pamatoti nepieciešama darba pienākumu veikšanai un attiecīgi saistībā ar darba līgumu” (40. pants) un “darba devējam nav tiesību prasīt no darbinieka konkrētas svešvalodas prasmi, ja tās lietošana neietilpst darba pienākumos. Ja, darba pienākumus veicot, nav nepieciešama svešvalodas lietošana, darba devējam nav tiesību liegt darbiniekam lietot valsts valodu.” (56. pants) Ir aizliegta atšķirīga attieksme valodas prasmju dēļ.
Tiesiskais nodrošinājums valsts valodā runājošo aizsardzībai ir iestrādāts Darba likumā, tomēr ir vajadzīgi arī likumu pavadošie Ministru kabineta noteikumi, kuros būtu nosaukti amati, kur bez svešvalodu prasmes patiešām neiztikt. Pēc izslēgšanas principa visos pārējos amatos strādājošajiem jābūt pilnīgi drošiem, ka viņi iztiks tikai ar valsts valodas prasmi.
Amati, kuros jāprot svešvalodas, noteikti nebūs ne mērnieks, ne krāvējs, ne pavārs, ne metinātājs, ne pavāra palīgs, ne mazgāšanas operators, kas minēti starp vakantajiem amatiem Nodarbinātības valsts aģentūras mājaslapā un kur arvien redzams, ka krievu valodas prasme tiek pieprasīta. Tie noteikti būs ārpolitikas eksperti, augstskolu docētāji, kuri vada lekcijas angliski, starptautisku projektu vadītāji, tūrisma nozares pārstāvji. Par to jau tika runāts Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā pirms gadiem astoņiem. Joprojām nav ieinteresētības šo Ministri kabineta noteikumu izstrādē.
Valodas politikā nereti vērojama paviršība, un tas, ka tie darba devēji, kuriem ir svarīga krievu valodas pašpietiekamība valstī, joprojām valsts augstākajās aprindās nosaka savu kārtību. Valda uzskats, ka darba devējam ir tiesības noteikt, kādas prasmes viņš no darba ņēmēja var pieprasīt, un, ja viņš vēlas, tad pieprasa arī krievu valodas zināšanas.
Ieskatieties Nodarbinātības valsts aģentūras mājaslapā – tur ir vairāk nekā 500 sludinājumu ar prasību pārvaldīt gan latviešu, gan krievu valodu, un ir pat vakances, kurās tiek prasītas tikai krievu valodas prasmes."
(pilnu rakstu lasiet portālā “lvportals.lv”)