Menu

Ieva Struka. Taustāmas atmiņas Apriņķis.lv

  • Autors:  Ieva Struka, speciāli "Kodolam"
  • Komentāri
Ieva Struka. Taustāmas atmiņas publicitātes

Šoreiz raksts top ārpus Latvijas, tepat netālu – Tartu, kur notiek ikgadējais Baltijas drāmas festivāls "DRAAMA". Igaunijas programma tapusi īpaši valsts simtgadei, izlozes kārtībā sadarbojoties vienai valsts institūcijai ar "mazo" teātri un izrādes veidojot par katru no Igaunijas simtgades desmitgadēm.

Rezultāti ir intriģējoši un dažādi, kā vienmēr, kad satiekas divi "svešinieki" un dara vienu darbu. Līdzās pamatprogrammai spilgti startēja arī viens kopprojekts – Laura Gundara iestudētais "Kabarē "Sibīrija"" ar igauņu teātra apvienību "Piip ja Tuut", kas Rīgā, Dzelzceļa vēstures muzejā, tiks spēlēti 18. un 19. oktobrī un ko nedrīkst nokavēt. Tomēr – teātris ir gaistoša māksla, pat ja dažkārt ar negaistošu ietekmi uz skatītāja apziņu un citiem jutekļiem. Tāpēc daži vārdi par paliekošo pēc simtgades Igaunijā.

Igaunijas Nacionālais muzejs. Tikko uzceltā muzeja ēka ir viena no paliekošām vērtībām Igaunijas simtgadē. Uz muzeju ved vēl neiekopta taka, kuras malā redzu desmit gruntīgus igauņu zāles pļāvējus, un ceļš no parādes puses vēl neliecina, ka muzeja ēka uzcelta nevis klajā laukā, bet bijušajā armijas lidlaukā. Pirmā ieeja ved no mūsdienu sadzīves artefaktiem atpakaļ laikā līdz akmens laikmetam, un patiesībā tā ceļot ir aizraujošāk. Ja dažādas interaktīvas atrakcijas par mobilo telefonu ienākšanu mūsu kultūrā nepārsteidz, tad – jo tālāk pagātnē, jo digitālā un taustāmā apvienojums aizrauj aizvien vairāk. Muzeja pamatekspozīcija apliecina – mūsdienās ar izdomu vien nepietiek. Arī Latvijas izstāžu iekārtotājiem izdomas netrūkst, bet finasiālo līdzekļu gan. Par modernu muzeja ēku nemaz nerunājot. Nu līdzās AHHAA Zinātnes centra apmeklējumam Tartu ir vēl viens aizraujošs objekts. Sīkāk – www.erm.ee.

Latvijas Nacionālā teātra simtgade digitālā versijā. Septembra beigās, teātra simto sezonu uzsākot, "pirmizrādi" piedzīvos kāds notikums – virtuālā teātra simtgades lapa. Tas ir Latvijā vēl nebijis projekts, kas ar pāris datorpeles klikšķiem ļaus brīvi ceļot pa teātri, ieskatoties «šķērsgriezumā», kas, kur un kā noticis šais sienās. Gribat uzzināt 20. gadsimta 30. gadu labākās izrādes vai palasīt, ko par 50. gadu izrādēm rakstījuši kritiķi, atšķirt 40. gadu programmiņas, pašķirstīt 60. gadu lugu eksemplārus vai ieklausīties audiofragmentos no 80. gadu hitiem? Tas viss tiks piedāvāts teātra mājaslapas saitē. Savukārt teātra personībām veltītās lappuses tiks atklātas 2019. gada 23. februārī. Sīkāk būs – www.100.teatris.lv.

Dzejas dienas. Tas ir notikums, kas pēdējos gados daudzveidīgā programmā uzrunā aizvien vairāk cilvēku, kuriem tas nav obligātais ķeksītis skolas vajadzībām, bet vēlme pieskarties matērijai, kas atrodas līdzās sadzīves koordinātām. Dzejas dienas klātienē, dzirdot autoru balsis un sajūtot viņu enerģiju, kas iekodēta vārdos, gluži fiziski iedarbojas uz mūsu jutekļiem. Gluži kā pirmspadomju laikā dzejnieki Dzejas dienās vairs nav ideologi, bet brīvdomātāji, kuri staigā pa pilsētu, runā kafejnīcās un lasa dzeju uz Daugavas, pārvēršot to "ūdensdzejā". Sīkāk – www.rakstnieciba.lv/Dzejasdienas.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.