Logo
Drukāt šo lapu

Pediatre: Bērnam katrā vecumā jāattīsta atšķirīgas fiziskās prasmes, bet sporta veidi – jāvariē

Pediatre: Bērnam katrā vecumā jāattīsta atšķirīgas fiziskās prasmes, bet sporta veidi – jāvariē Foto: pixabay.com

Jau šajā rudenī daudzi bērni sāks apmeklēt kādu sporta sekciju, taču vecākiem daudz kas jāņem vērā, pirms izvēlas viņam sporta veidu, ar kuru nodarboties. Kā liecina sporta zīmola "4F" aptauja, 76% vecāku vedīs bērnus uz to sporta sekciju, kas interesē viņus pašus, un tikai 6% vispirms konsultēsies ar pediatru, kurš sporta veids vislabāk piemērots viņu bērnam. Tomēr pediatri uzskata, ka katrā vecumā jāattīsta atšķirīgas fiziskās prasmes un jākonsultējas ar ārstu, ja bērnam ir hroniskas saslimšanas.

Pediatre Liene Smane stāsta, ka 6–7 gadu vecumā bērna locītavas kļūst stiprākas, bet 8–11 gadu vecumā ieteicams attīstīt bērna ātrumu, tāpēc vajadzētu nodarboties ar skriešanu un vieglatlētiku, bet spēku un izturību labāk attīstīt, tikai sasniedzot vienpadsmit gadu vecumu. Reakciju vislabāk attīstīt 8–9 gados, ritmu un līdzsvara izjūtu – no 9 līdz 12 gadiem, bet pēc 12 gadiem jau ir grūti veidot prasmi orientēties telpā un sarežģītu kustību tehniku. "Daudzus vecākus nodarbina jautājums, kad bērnu sūtīt uz sporta sekciju. Piemērots vecums tam ir 4–5 gadi, tad jau var sākt mazuļa iepazīšanos ar dažādiem sporta veidiem un vērot, kurš no tiem viņam patīk vislabāk. Vadoties pēc vispasaules sporta organizācijas ieteikumiem, bērnam ir jābūt fiziski aktīvam ne mazāk kā 60 minūtes dienā, tomēr Latvijā diemžēl vecāki ne vienmēr to ievēro. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc līdz pat 25% bērnu ir novērota aptaukošanās," norāda pediatre.

Ārste piebilst, ka katra fiziskā aktivitāte – gan spēles svaigā gaisā, gan braukšana ar velosipēdu un daudz nopietnāki treniņi, piemēram, futbols – pozitīvi ietekmē bērna imūnsistēmu. Kā minimums trīs reizes nedēļā bērnam ir nepieciešamas nodarbības, kuras veicina muskuļu funkcionalitāti, stiprina balsta kustību aparātu, un tas attiecas arī uz bērniem ar veselības problēmām un bērniem ar īpašām vajadzībām. "Tomēr visam ir jābūt ar mēru," piebilst ārste. "Katram sporta veidam ir savas pozitīvās un negatīvās puses. Peldēšana, piemēram, attīsta koordināciju un elpošanu, daiļslidošana – līdzsvara izjūtu un balansu, jāšanas sports – brīnišķīgi ietekmē stāju, attīsta pozitīvu saikni starp dzīvnieku un cilvēku, papildus tam bērns pavada laiku svaigā gaisā. Reitterapija – visā pasaulē atzīta ārstēšanas metode (tajā izmanto speciāli trenētus zirgus) bērniem un pieaugušajiem, kuri sirgst ar perifērās nervu sistēmas, elpošanas sistēmas, kā arī balsta kustību aparāta un sirds asinsvadu sistēmas saslimšanām. Šis terapijas veids ļoti ieteicams, ja bērns cieš no hroniska stresa, paaugstinātās trauksmes un apātijas."

Ņemot vērā to, ka dažādos vecumos ieteicam attīstīt atšķirīgas iemaņas, un to, ka dažādiem sporta veidiem ir savi plusi un mīnusi, ārste iesaka dažādot treniņus, ik pa laikam mainot sporta sekcijas, kuras apmeklē bērns. "Daudzi uzskata, ka galvenais, ko attīsta sports, ir neatlaidība un raksturs, tomēr no veselības viedokļa, nevis no rakstura audzināšanas, tas nav galvenais." Tajā paša laikā, pēc "4F” aptaujas datiem, lielākā daļa vecāku vēlētos, lai viņu bērni nodarbotos ar futbolu (23%), vieglatlētiku (18%) un dejām (18%). Mazāk populārs ir hokejs, basketbols, volejbols, teniss, skriešana un peldēšana – tos nosaukuši no 6% līdz 11% aptaujāto. 41% vecāku vēlētos, lai viņu bērns kļūtu par profesionālu sportistu.

Lai arī lielākā daļa vecāku plāno savu bērnu sūtīt sporta sekcijā un 71% vēlētos, lai viņš turpinātu treniņus arī tad, kad būs pieaudzis, ārste skaidro, ka sports ir svarīgs vairāku citu iemeslu dēļ: fiziski aktīvi bērni izaugs veseli, fiziski un garīgi attīstīti, fiziskā aktivitāte palīdz viņiem atbrīvoties no dienas laikā uzkrātā stresa, gūt pozitīvas emocijas un pārslēgt savu uzmanību no skolas nodarbībām, tādā veidā ļaujot smadzenēm atpūsties. Ja bērns nenodarbojas ar sportu, tad viņam var sākties aptaukošanās, rasties otrās pakāpes diabēts, muskuļu un kaulu vājums, paaugstināties asinsspiediens, holesterīna līmenis asinīs un parādīties ar to saistītās saslimšanas. Kā arī nepietiekama fiziska aktivitāte ir viens no faktoriem, kas izraisa sirds un sirds asinsvadu saslimšanas.

"Ir vecāki, kuri uzskata, ka bērnam ir jākoncentrējas mācībām, netērējot laiku treniņiem, tomēr pētījumi rāda, ka bērniem, kuri ir fiziski neaktīvi, ir grūtāk koncentrēties un mācīties. Ideāli, ja bērni un vecāki daļu aktīvo nodarbību veic kopā – tas nostiprina viņu emocionālo saikni un pozitīvi ietekmē bērna garīgo veselību," piebilst L. Smane.

Pēdējo reizi rediģētsOtrdiena, 11 Septembris 2018 12:02
Visas tiesības aizsragātas © apriņķis.lv 2018