Menu
 

Komentārs. Pārtika labdarībai Apriņķis.lv

  • Autors:  Liene Ozola
  • Komentāri
Komentārs. Pārtika labdarībai Foto: pixabay.com

Neesmu no tiem cilvēkiem, kas, ieraudzījuši uz pārtikas produkta iesaiņojuma, ka tā lietošanas termiņš beidzies, tūlīt gatavi to mest ārā kā nederīgu. Esmu ēdusi krējumu, kuru izlietot vajadzēja pirms dienas vai divām, esmu dzērusi kafiju, kas, noslēpusies atvilktnes dziļākajā stūrī, bija vairākus mēnešus pāri savam derīguma termiņam.

Tāpat esmu dzērusi alu, ko vīratēvs rūpīgi noglabājis sev vien zināmā vietiņā un atradis vien pāris gadu pēc tam, kad tam beidzies paredzētais izlietošanas laiks. Produkta svaigumu parasti vērtēju pēc garšas un skata, nevis pēc tā, kas drukāts uz paciņas, burciņas, vāciņa vai etiķetes. Tāpēc man izprotams un loģisks šķiet deputātu lemtais par to, ka turpmāk varēs noteikt gadījumus, kad pārtiku drīkst izplatīt arī pēc tās derīguma termiņa beigām. 

Oficiāli tas skan šādi: Saeimas deputāti ir konceptuāli atbalstījuši grozījumus Pārtikas aprites uzraudzības likumā. Tie Ministru kabinetam paredz uzdevumu noteikt kārtību, kādā tas notiek, un uz kādiem pārtikas produktiem būtu attiecināms.

Likumā patlaban noteikts, ka pārtika, kurai beidzies derīguma termiņš, jāatzīst par izplatīšanai nederīgu. Tas attiecas gan uz pārtiku, kurai ražotājs norādījis termiņu "Izlietot līdz…" (pārtikai, kas ātri bojājas), gan uz pārtiku ar minimālo derīguma termiņu "Ieteicams līdz…". Likumprojekts valdībai deleģē uzdevumu noteikt produktu grupas, izplatīšanas veidu un kārtību, kā arī laikposmu, kādā pārtiku, kura marķēta ar norādi "Ieteicams līdz...", atļauts izplatīt pēc minimālā derīguma termiņa beigām. Plānots, ka attiecīgās normas stāsies spēkā 2019. gada 1. jūlijā. 

Šobrīd pastāvošā kārtība nosaka, ka nākamajā dienā pēc derīguma termiņa beigām produkti tiek uzskatīti par pārtikas atkritumiem un nogādāti izgāztuvē, tāpēc ir tikai atbalstāmi, ja pārtikai, kurai pēc kaut kādiem un kaut kā noteiktiem standartiem ir beidzies derīguma termiņš, bet kas varētu tikt lietota, tiek atrasta piemērotāka pielietojamība.  

Tiktāl loģiski un saprotami, taču lietu būtība parasti slēpjas detaļās, un tās šobrīd ir samērā neskaidras arī tām organizācijām, kuras parakstījušas piekrišanu šādiem likuma grozījumiem.

Pievērsiet uzmanību – runa ir par pārtikas izplatīšanu. Ko tas nozīmē? Vai izplatīšana ir tālākpārdošana par stipri pazeminātu cenu? Vai tomēr tas nozīmē tikai ziedošanu labdarībai? Pārtikas ražotāju organizācijas uzskata, ka pārtikas tālākizplatīšana drīkst notikt tikai ziedojumu veidā, taču viss būs atkarīgs no tā, ko darba grupa lems ierakstīt Ministru kabineta noteikumos.

Kam būs tiesības pārtiku izplatīt? Vai tās būs tikai sabiedriskās organizācijas vai arī, piemēram, pašvaldību sociālie dienesti? Ja tās būs sabiedriskās organizācijas, vai visām, kas nodarbojas ar labdarību, būs pietiekama kapacitāte, lai veiktu pārtikas produktu uzskaiti, pārbaudi un kontroli? Kas būs pārtikas saņēmēji, pēc kādiem kritērijiem un kurš to izvērtēs? Kādā veidā un cik bieži to varēs saņemt? Un visbeidzot. Ministru kabinetam būs jānosaka arī pats būtiskākais, proti, kurš būs atbildīgs, ja šī pārtika izrādīsies nekvalitatīva un nodarīs kaitējumu cilvēku veselībai.

Piekritīsiet – kamēr nav skaidru atbilžu uz šiem jautājumiem, arī mēs, tieši tāpat kā Saeimas deputāti, likumprojektam varam piekrist, bet tikai konceptuāli.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.