Pedagoģe: Izglītība nākotnē nav iedomāja bez IT prasmēm – ne skolēniem, ne skolotājiem ^{Apriņķis.lv}

Jau ceturto gadu desmitu esmu matemātikas skolotāja un apzinos, ka, neraugoties uz plašajām zināšanām matemātikā, lai spētu motivēt un ieinteresēt skolēnus, man nepieciešams iegūt aizvien jaunas zināšanas, tāpēc mērķtiecīgi nolēmu mācīties. IT jomā esmu autodidakts un pati izvērtēju, ko nepieciešams apgūt. Arī attālinātais mācību process parādīja, ka IT prasmju pilnveides procesam jāpieiet mērķtiecīgi, lai saprastu, kā lietas, ko darām ikdienā, paveiktu ātrāk, taupot laiku. Eiropas Tālmācības vidusskolā esmu apguvusi jau divus kursus un noteikti apgūšu vēl ko jaunu. 

Tehnoloģijas taupa laiku 

Esmu pārliecināta, ka ir jāmācās visu mūžu. Arī pandēmijas laiks ļāva par to pārliecināties, jo darbs ar skolēniem attālināti krasi atšķiras no klātienes mācībām. Lielākā daļa pedagogu ir izcili sava aroda pratēji, taču mums ir ļoti dažādas digitālās prasmes, un pandēmija daudzus iedrošināja mācīties. Šobrīd neesmu vēl paguvusi izmantot pat desmito daļu no visa, ko esmu apguvusi, bet jau tagad spēju būtiski ietaupīt laiku. Jokojot nereti saku, ka noteikti iemācīšos arī to, kā pelnīt ar šīm jaunajām prasmēm. 

Lai labāk izprastu skolēnus 

Zinu, ka pedagogi šobrīd ir ļoti noslogoti, taču, ja skolēni spēj atrast laiku, lai paveiktu visu uzdoto, arī mums jāspēj atrast laiku, lai mācītos. Manā gadījumā tas nebija sarežģīti, jo izglītību vienmēr esmu pozicionējusi kā prioritāti, lai cik daudz darba nebūtu. Visiem ir daudz pienākumu, taču IT prasmju apguve ir veids, kā varam labāk izprast jauniešus. Turklāt, lai es kā pedagoģe varētu palīdzēt citiem, man vispirms jāspēj palīdzēt sev. 

Kopīgas zināšanas par digitālo 

Digitālo prasmju pilnveide man ļoti palīdz mācību materiālu veidošanā – uz ekrāna iespējams parādīt dažādus kustīgus attēlus, grafikus u.c. lietas, ko nav iespējams paveikt ar tāfeli. Mācību procesā lieliski var izmantot arī dažādas aptauju platformas, piemēram, “Kahoot” – skolēniem ļoti patīk ne tikai atbildēt uz jautājumiem šādā formātā, bet arī pašiem sastādīt aptaujas. Manuprāt, izglītības process nākotnē nav iedomājams bez IT prasmēm – ne skolēniem, ne skolotājiem. Tas, kā veidojam sarunu ar skolēniem, nepārtraukti jāpilnveido, un kopīgās zināšanas par digitālo ir labs veids, uz kā balstīt šo sarunu. 

Telefons stundās – jēgpilni un ar mērķi 

Jēgpilna tehnoloģiju lietošana var uzlabot mācību procesu un palīdzēt ietaupīt laiku. Esmu par to pārliecinājusies, gan gatavot prezentāciju katrai stundai, gan apkopojot skolēnu atbildes. Ir liela atšķirība – savākt atbildes uz lapiņām un tad tās analizēt, vai arī darīt to digitāli. Turklāt digitālo risinājumu izmantošana stundās nenozīmē, ka katram skolēnam nepieciešams dators, daudz ko iespējams paveikt ar telefonu. Nereti skolēniem stundās nav atļauts ņemt līdzi telefonus, tos jānoliek atsevišķā kastītē, bet defektu var pārvest par efektu un telefonus izmantot gudri, lai mācītos. 

Iedrošināt sevi 

Kolēģiem, kuri vēl tikai domā par digitālo prasmju pilnveidi, ieteiktu nebaidīties un neraizēties par to, ka šobrīd, iespējams, nav pietiekami daudz zināšanu. Mums jāatmet doma “ko nu es”, jāievelk gaiss un jāķeras pie mācībām. Jā, tas reizēm nav viegli, kad no vērtētāja jākļūst par vērtējamo, bet, tāpat kā iedrošinām un  motivējam mācīties skolēnus, mums jāiedrošina arī sevi. Starp citu, lai apgūtu IT prasmes, ne vienmēr vajadzības labas angļu valodas zināšanas, jo lielāko daļu informācijas iespējams iztulkot. 

Nākotnē plānoju apgūt arī programmēšanu – nepretendēju konkurēt ar ekspertiem un pieredzējušiem IT profesionāļiem, taču vēlos prast veidot mācību materiālus, lai ar tehnoloģiju palīdzību veicinātu bērnu interesi par matemātiku. Īpaši tiem bērniem, kuriem šis priekšmets nepadodas tik labi, kā vēlētos.