Menu
 

Mārtiņš Āboliņš: Ar atbalsta pasākumiem ir izdevies ierobežot cenu kāpumu Latvijā

  • Autors:  Mārtiņš Āboliņš, bankas “Citadele” ekonomists
Foto - arhīvs Foto - arhīvs

Latvijas valdībai ar atbalsta pasākumiem energoresursu cenu kāpuma kompensācijai ir izdevies ierobežot patēriņa cenu kāpumu un janvārī inflācija Latvijā, atšķirībā no citām Eiropas valstīm, pat samazinājās. Inflācijas Latvijā gan joprojām saglabājas augsta un salīdzinājumā ar 2021. gada janvāri patēriņa cenas Latvijā šī gada pirmajā mēnesī palielinājās par 7,4 %, lai arī salīdzinājumā ar pērnā gada decembri cenas Latvijā palika nemainīgas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija. Pēc manām aplēsēm, bez valsts atbalsta pasākumiem inflācija Latvijā janvārī būtu jau ap 9 %.

Janvārī vislielāko ietekmi uz patēriņa cenām Latvijā atstāja valdības atbalsta pasākumi. Dabasgāze cenas palielinājās par 23,5 %, iepriekš plānotā 50-90 % kāpuma vietā, savukārt elektrības cenas mēneša laikā saruka par 38 %, kas gan daļēji ir saistīts ar elektrības cenu kritumu “Nordpool” biržā. Tas kopējo inflācijas līmeni janvārī samazināja par aptuveni 2 %. Taču citas cenas turpināja augt.

Janvārī pārtikas cenas Latvijā palielinājās par 1,9 % un pārtikas cenu gada inflācija sasniedza 8,8 %, savukārt pakalpojumu gada inflācija pakāpās līdz 4 %. Inflācijas kāpumu ir izdevies ierobežot, taču inflācijas spiediens joprojām ir būtisks un tuvākajos mēnešos inflācija Latvijā, visticamāk, varētu atkal pieaugt. Energoresursu cenas Eiropā joprojām ir augstas, naftas cenas turpina kāpt un jau ir pārsniegušas 90 ASV dolārus par barelu, savukārt pakalpojumu nozaru darbību pagaidām vēl ierobežo ar Covid-19 saistītie ierobežojumi.

Valsts atbalsts energoresursu cenu kāpuma kompensācijai šobrīd ir ļoti būtisks, bet tas ir dārgs un tā kopējās izmaksas sasniedz 250 miljonus eiro uz četriem mēnešiem. Salīdzinājumam kopš 2016. gada dzīvojamo ēku energoefektivitātē ieguldīti aptuveni 400 miljoni eiro, savukārt tuvākajos gados no Latvijas atveseļošanas un noturības mehānisma plāna energoefektivitātes uzlabošanā plānots investēt nedaudz vairāk kā 300 miljonus eiro.

Šobrīd nav skaidrs, ko darīsim rudenī. OPEC+ valstis nesteidz palielināt naftas ieguvi, un tādēļ naftas cenas pasaulē turpina augt. Tikmēr dabasgāzes cenas Eiropā ir stabilizējušās augstā līmenī un bez Ukrainas-Krievijas konflikta deeskalācijas, visticamāk, būtiski nesaruks. Tas potenciāli varētu nozīmēt tālāku dabasgāzes un siltumenerģijas tarifu kāpumu rudenī. Vienlaikus Baltijas reģions šobrīd saražo tikai 60 % no sava elektroenerģijas patēriņa, tādēļ arī elektroenerģijas cenas varētu palikt augstā līmenī.

Šī gada otrajā pusē inflācija Latvijā noteikti kļūs lēnāka, taču kopējais cenu līmenis nemazināsies un inflācija Latvijā šogad varētu sasniegt 6,5-7 %. Inflācija šobrīd ir politiska problēma ne tikai Latvijā, un uz centrālajām bankām ir liels spiediens celt procentu likmes. Pagājušajā nedēļā, visticamāk, beidzās Latvijas iespējas aizņemties par 0 %, un tagad par papildu parādu būs nedaudz jāmaksā.

Vienlaikus no 2023. gadā Eiropā atsāks darboties fiskālie noteikumi un valsts budžeta iespējas kļūs ierobežotākas. Tādēļ valstij ir jādomā ne tikai par īstermiņa kompensācijām, kas ir būtiski, bet arī ilgtermiņā jāplāno investīcijas energoefektivitātes palielināšanā un elektroenerģijas ražošanas jaudu palielināšanā.

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.