Pāvila Brūvera komentārs. Vainīgs vai nevainīgs – tāds ir jautājums ^{Apriņķis.lv}

Jautājums ir arī par to, vai visos gadījumos šīs apsūdzības ir patiesas. Neapšaubāmi, bērnu seksuālas izmantošanas gadījumi Katoļu baznīcā ir bijuši vairākās valstīs. Pāvests Francisks augusta beigās pirms došanās vizītē uz Īriju to atzina un cietušajiem lūdza piedošanu.

No policijas sniegtās informācijas var spriest, ka ir pamatotas aizdomas, ka priesteris Zeiļa seksuāli izmantojis kādu bezpalīdzības stāvoklī esošu pilngadīgu vīrieti ar garīgās attīstības traucējumiem. Kāds cits aizdomās turētais par attiecīgu samaksu viņam šo upuri esot piegādājis. Pastāvot iespēja, ka šis nav vienīgais gadījums, un šobrīd tiekot meklēti vēl citi iespējamie cietušie.

Apsūdzība ļoti smaga. Ļaudis, kas pazīst priesteri Zeiļu, ir šokā. Viņi nespēj tam ticēt. Tiek minētas dažādas versijas: priesteri apmelojušas kādas personas, kas grib viņam par kaut ko atriebties; kādas ļaužu grupas uz viltotu liecību pamata grib sagandēt pāvesta vizīti Latvijā ar jaunu seksuālās izmantošanas skandālu Katoļu baznīcā.

Atceros gadījumu pirms astoņiem gadiem. 2010. gada aprīlī uz līdzīgu apsūdzību pamata tika apcietināts Luteriskās baznīcas mācītājs Agris Pāvils Lēvalds. Tiesa, viņš tika apsūdzēts par seksuāliem pārkāpumiem laikā, kad vēl kalpoja Katoļu baznīcā. Lēvalds noliedza pret viņu izvirzītās apsūdzības. Viņš izteica aizdomas, ka viņu esot apmelojušas personas, kas, iespējams, cerējušas uz bagātīgām kompensācijām, kā tas ir noticis ASV un citur. Tomēr tiesa viņu atzina par vainīgu un piesprieda četrus gadus ieslodzījumā.

Kamēr apsūdzības pret priesteri Zeiļu nav pilnībā pierādītas un ar tiesas spriedumu apstiprinātas, būtu jāpatur prātā, ka tiešām pastāv vēl citas iespējas, ne tikai tās, kas izteiktas apsūdzībās. Gluži iespējams, ka viņš patiesi nav vainīgs. Un pat tad, ja tiesa nonāk pie notiesājoša sprieduma, visas šaubas ne vienmēr pilnībā tiek izklīdinātas.

Piemēram, aģentūra AP pirms pāris dienām ziņoja par kādu pamācošu gadījumu: pagājušā gada aprīlī ASV Oregonas štatā notiesāts kāds vīrietis uz 50 gadiem ieslodzījumā par mazgadīgas meitenes seksuālu izmantošanu. Vienīgais pierādījums – meitenes mātes liecība. Tiesnešu kolēģiju īpaši iespaidojusi tā liecības daļa, kurā tika apgalvots, ka vainīgais esot nošāvis viņu mīļoto suni un draudējis tā izdarīt ar visiem citiem viņiem piederošajiem dzīvniekiem, ja viņi iedomāsies par šo gadījumu sūdzēties policijai. Nonācis ieslodzījumā, notiesātais vīrs meklējis palīdzību pie īpašas organizācijas, kas aizstāv nepatiesi notiesātos. Viņš apliecināja, ka visas apsūdzības pret viņu esot nepatiesas un arī suni viņš neesot nošāvis. Pēc sešus mēnešus ilgiem meklējumiem šīs organizācijas detektīviem izdevās it kā nošauto suni atrast sveiku un veselu. Rezultātā viltus liecības devēja saņēma sodu par melošanu tiesā, bet uz 50 gadiem notiesātais tika atbrīvots.

Arī tā notiek, un tomēr ne visiem nepatiesi apsūdzētajiem izdodas savu nevainību pierādīt. Piemēram, Lēvalds, kas nu jau ir mūžībā, arī uz nāves gultas esot apgalvojis, ka notiesāts nepatiesi un smagos četrus gadus ieslodzījumā cietis netaisni. Mums šobrīd nav citas iespējas par to pārliecināties, kā vien paļauties uz izmeklēšanas iestāžu labo darbu un tiesas godaprātu, ka pieņemtie spriedumi ir tādi, kas balstīti patiesībā, un sods aizvien ir pelnīts. Lai Dievs dod, ka priestera Zeiļas gadījumā nebūtu tā, ka vēlāk ar nožēlu jāatzīst, ka notikusi izmeklēšanas kļūda un viņš cietis nevainīgs.