Mārcis Bendiks. Prātojums par programmām un dzelzceļiem ^{Apriņķis.lv}

Paskaidrošu savu antisabiedrisko padomu ar sadzīvisku līdzību. Iedomājieties, ka lielveikalā jums izkrīt kāds nieks no kabatas un, pieliecoties līdz grīdai, jūsu skatienu zemākajā plauktā piesaista vīna pudele par 2,85 eiro. Paņēmis to rokā un sasprindzinājis redzi, ar neslēptu pārsteigumu izlasāt, ka tas ir izcils, aromātisks vīns ar aristokrātisku buķeti, augļu un riekstu nokrāsām, labi papildinās visus gaļas, zivju un siera ēdienus, kā arī ir pilnīgi diētisks, ārstniecisks, veģetārs, vegāns un košer. Un tikai mājās, to atvēris, jūs uzzināsit, ka tas ož pēc slapja suņa un ir derīgs ja nu vienīgi lapseņu indēšanai.

Līdzīgi ir ar tām īsajām programmām. Visi raksta apmēram tādā pašā stilā kā uz apcerētā brīnumainā vīna pudeles: visam kam dos klāt, izdevumus palielinās, neapliekamo minimumu cels, nodokļus pazeminās vai atcels, un visi lielā vienprātībā urbs uz gaišo nākotni – moderni, konkurētspējīgi un sociāli taisnīgi. Spēks un daile. Tāpat kā lētas suslas tirgotāji nestāsta gluži tīru patiesību, arī programmās neatradīsit rindas par vēlēšanos tikt amatos, pabīdīt kādu sirdij mīļu projektiņu vai nozāģēt kādu nemīļu.

Protams, dažās programmās atrodama partijas oficiālā nostāja sabiedrību polarizējošos jautājumos. Tā ir ar tautas vēlētu Valsts prezidentu, kopdzīves likuma atbalstīšanu vai, gluži otrādi, krasu noraidīšanu, kā arī tādiem tiešām stratēģiski nopietniem jautājumiem kā attieksmi pret turpmāko ES attīstības virzienu vai NATO saistību pildīšanu. Nu, un attieksmi pret valsts valodu un pilsonību, tas pats par sevi.

Tiem, kuri tomēr atrastu laiku politiskās domas kurioziem, varu ieteikt lasīt pa diagonāli visas tās rindkopas, kurās ir par "attīstīšanu, veicināšanu un nodrošināšanu", un tad ātri atradīsit šo to garšīgu, piemēram, nāvessoda atjaunošanu un ātru tiesu bez pārsūdzības iespējām.

Tajā pašā laikā dažas sakritības un pa kādai oriģinālai idejai man šķita pieminēšanas vērtas, tālabad piedāvāju lasītāju uzmanībai dažu programmatisko krikumu kaleidoskopu.

Sāksim ar dzelzceļu. Tā pavisam konkrēti "Rail Baltica" projektu piemin tikai divi saraksti – "Saskaņa" un "Vienotība". Sagadīšanās acīmredzot. Savukārt katram no tiem ir pa vienai citur neminētai lietai. "Saskaņai" tās ir Daugavpils lidosta. Unikāls stratēģisks piedāvājums, nekādu savtīgu interešu. "Vienotība" vienā mierā nospērusi prezidenta Trampa uzstādījumu, ka līdz ar katru jaunu regulējumu jāatceļ divi iepriekšējie. Trampu lamāt par populistu un vienlaicīgi piedāvāt viņa populistiskos lozungus – tas, biedri, ir pragmatisms, nevis divkosība.

Gali neiet kopā daudzās programmās. Laba ilustrācija ir Latvijas Reģionu apvienības programma, kur secīgos punktos ir piedāvāta atbalsta mehānismu un nodokļu likmju dažādošana un sarežģīšana un uzreiz arī nodokļu sistēmas administrēšanas vienkāršošana. Nekādas politšizofrēnijas, solījumi kā jau solījumi.

Mani kā bijušo profesionāli vienmēr priecē programmu žanra jaunumi. Tā savulaik birokrātiskās "demogrāfijas problēmas" vietā parādījās "tautas ataudze", un tagad savu jauninājumu terminoloģijā piedāvā "Attīstībai/Par!": "Valsts pārvalde ir draudzīga, atvērta un slaida." Starp citu, tieši starp šo sarakstu un nacionāļiem programmās skaidri nolasāma radikāla atšķirība ES attīstības redzējumā. Interesenti var salīdzināt paši, tas nesalīdzināmi svarīgāk par ikkatru slaidumu vai tuklumu.

Tomēr vislielāko prieku man sagādāja pats pirmais saraksts – Latvijas Krievu savienība. Pašā sākumā, skaidri un bez slēpšanās, ir atkārtota staļiniskā padomijas programma par sociālisma uzvaru visā Eiropā un tās valstu iekļaušanos brālīgajā tautu saimē. Šeit tas formulēts tādējādi – draudzība ar Krieviju un (uzmanību!): "Mūsu nākotnes vīzija – vienota Eiropa no Lisabonas līdz Vladivostokai." Tātad krieviskotajā Eiropā atradīsies viss Transsibīrijas dzelzceļš. Tjumeņa, Omska, Novosibirska, Krasnojarska, Irkutska utt. izrādās ir Eiropā, tas beidzot ir kas neredzēti skaists. Lai atceramies to vēlēšanu dienā!