Dainis Gašpuitis: Globālā turbulence dzen cenas augšup Apriņķis.lv
- Autors: Dainis Gašpuitis, AS "SEB banka"ekonomists
Foto - arhīvs
Martā gada inflācija sasniedza jaunu virsotni – 11,5%. Pārtika, transports un mājoklis bija galvenās inflāciju virzošās grupas, kas veidoja 9.1 procentpunktu no visas inflācijas. Šobrīd inflāciju veido ārkārtīgi izaicinoša kombinācija, kad vienlaikus strauji pieaug gan enerģijas, gan pārtikas cenas, kas smagi cērt pa iedzīvotāju pirktspēju.
Nenoteiktība ap turpmāko kara gaitu Ukrainā un politiskie lēmumi būtiski koriģēs tuvāko mēnešu inflācijas ritējumu. Augsto enerģijas cenu negatīvo ietekmi gada sākumā piebremzēja labvēlīgie laikapstākļi, kas ierobežoja rēķinu kāpumu. Pastiprināti šis jautājums atkal aktualizēsies rudenī. Taču noturīgi augstās enerģijas cenas iegriež otrreizējo ietekmi un pastiprina cenu pieaugumu arī citās patēriņa grupās. Inflācijas plūsma kļūst arvien plašāka.
Tāpat arvien nostiprinās apstākļi tālākam un ārkārtējam pārtikas cenu kāpumam. Tomēr, ņemot vērā pārtikas cenas ietekmējošo faktoru milzīgo apjomu, tai skaitā laikapstākļu ietekmi uz ražu, pieauguma tempa prognožu amplitūda ir ļoti plaša. Turklāt šajos apstākļos vēl lielāka nozīme būs katra konkrēta cilvēka patēriņa grozam.
Algas šogad turpinās pieaugt visai straujā tempā (6,5%), bet cenu kāpums šogad to apsteigs, kā dēļ vidējā pirktspēja kritīsies. Tas sabremzēs patēriņa pieaugumu, bet neapstādinās. Rezultātā uzkrājumu pieaugums strauji palēnināsies un pieaugs to iedzīvotāju skaits, kas neko atlicināt vairs nespēs vai saskarsies ar grūtībām segt jau ikdienišķos tēriņus.
Tādēļ no valsts puses ir laicīgi jāgatavo pasākumi iedzīvotāju atbalstam, izvērtējot dažādus attīstības scenārijus. Mērķēti atbalsta pasākumi ļaus efektīvi izlietot valsts finanses, bet noteiktos scenārijos var būt nepieciešami arī vispārēji atbalsta pasākumi, lai ierobežotu nesamērīgu izmaksu pieaugumu. Iedzīvotājiem praktiski nav iespējas ietekmēt cenu pieaugumu, ja nu vienīgi neveidojot liekas ažiotāžas. Vienīgais instruments ir pārskatīt un koriģēt patēriņu, kam tuvākajā laikā daudziem nāksies pievērsties. Šogad gada Latvijas vidējās inflācijas prognoze ir 9.2%.
Eirozonas inflācija martā paātrinājās līdz 7,5%, kas ir visu laiku augstākais līmenis. Patēriņa cenu pieaugums martā bija straujākais kopš 1999. gada. Enerģijas cenu kāpums bija nozīmīgākais faktors. Turklāt ražošanas cenu kāpums liecina, ka patēriņa cenas vēl savu maksimumu nav sasniegušas. Tikmēr valstis gatavojas dažādiem scenārijiem un vērtē un ievieš atbalsta mehānismus. “Bloomberg” ziņo, ka eirozonas enerģijas patērētāji šogad saskarsies ar 230 miljardu eiro šoku. Apkures un elektrības izmaksu pieaugums mājsaimniecībām radīs papildu izmaksas 1,8% apmērā no bloka IKP.
Skatoties tīri no tirgus pozīcijām, naftas cenām augstākais punkts ir jāsasniedz 2.ceturksnī. 2.pusgadā pasaules naftas tirgū var izveidoties neliels pārpalikums. Taču neskaidrības ir ārkārtīgi lielas, primāri Krievijas piegāžu dēļ. Tādējādi paredzamais nelielais pārpalikums var viegli kļūt par deficītu. Krievija ir pasaulē lielākā enerģijas eksportētāja un piegādes zudumi no Krievijas pastiprinās spiedienu uz cenām.
Lai izvairītos no šāda veida šokiem, kas iedragātu globālās ekonomikas gaitu, Starptautiskā enerģētikas aģentūras dalībvalstis koordinēs savu stratēģisko naftas rezervju samazināšanu, kas ir lielākais tās 47 gadu pastāvēšanas vēsturē.
Papildu tam, Ukrainas karš tikai pastiprina tās tendences, kas izveidojās kovid pandēmijas laikā. Saslimstības atjaunošanās no jauna sāk apgrūtināt jau tā plašos sarežģījumus piegādes ķēdēs. SVF norāda, ka transporta izmaksu pieauguma dēļ globālā inflācija šogad varētu pieaugt vēl par 1,5 procentpunktiem. Pēdējo 18 mēnešu laikā jūras kravu pārvadājumu izmaksas ir palielinājušās septiņas reizes.