Menu
 

Ērces jau aktivizējušās; jāuzmanās arī tiem, kas potējušies pret ērču encefalītu Apriņķis.lv

  • Autors:  Ilze Andersone, “Ergo” Atlīdzību regulēšanas departamenta direktore
Foto - publicitātes Foto - publicitātes

Pavasarī, kad gaisa temperatūra sasniedz +5 grādus, ērces kļūst aktīvas, tādēļ, dodoties dabā, jāievēro drošības pasākumi, kas palīdz izvairīties no ērču kodumiem un biežākajām to pārnēsātajām infekcijas slimībām – ērču encefalīta, Laima slimības un ērlihiozes.

Pērn piesakot apdrošināšanas atlīdzības par Laima slimību, cilvēki bieži vien norādījuši, ka nemaz nav pamanījuši ērces piesūkšanos, taču pēc simptomu – apsārtuma, drudža, nespēka, galvassāpju – parādīšanās un analīžu veikšanas viņiem konstatēta tieši šī diagnoze.

Vienīgā ērču pārnēsātā slimība, no kuras var pasargāties ar vakcīnas palīdzību, ir ērču encefalīts. Iespējams, tas ir viens no iemesliem, kas mazinājis saslimstību ar encefalītu un kādēļ pagājušajā gadā apdrošināšanas atlīdzību saņemšanai iedzīvotāji pieteikuši tikai Laima slimību, pret kuru vakcīnas nav.

Šī statistika skaidri norāda, ka arī tiem, kas ir vakcinēti pret encefalītu, jāsaglabā piesardzība, dodoties izbraucienos vai pastaigās pie dabas. Ieteicams lietot speciālos līdzekļus ērču aizbaidīšanai; rūpīgi nosegt apdraudētāko zonu – potītes; vilkt gaišu apģērbu, uz kura ērces būs vieglāk pamanāmas; pēc pastaigas noskaloties karstā dušā; rūpīgi pārbaudīt ādu, drēbes un matus gan sev, gan bērniem, kā arī mājdzīvnieku kažoku, jo ērces no tā var pārrāpot pie cilvēka.

Laima slimības un ērču encefalīta ārstēšana var būt saistīta ir neparedzētiem izdevumiem, tādēļ ikvienam, kurš vasarā iecienījis laika pavadīšanu pie dabas, ir vērts apdrošināt sevi pret ērču pārnēsātajām slimībām. Pērn atlīdzības šajā apdrošināšanas veidā izmaksātas no 500 līdz 1000 eiro apmērā.

Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes vadošais pētnieks Voldemārs Spuņģis norāda, ka lielākā ērču aktivitāte paredzama no aprīļa līdz oktobrim, taču, ja ir silts laiks, ērces var uzbrukt arī citos mēnešos.

“Ērču aktivitāti nosaka vides temperatūra. Ja tā pārsniedz +5 grādus, jārēķinās, ka ērces jau kļūst aktīvas un var piesūkties. Šogad pirmie ziņojumi par ērcēm bija martā, bet citus gadus, kad ziema bijusi siltāka, tās novērotas pat decembrī, janvārī un februārī,” atzīst Spuņģis.

Kā skaidro speciālists, ērču izplatība dažādos Latvijas reģionos atšķiras – Zemgalē tās sastopamas mazāk, bet citviet Latvijā – biežāk. Tas vistiešākajā veidā saistīts ar zīdītāju faunu – reģionos, kur tā bagātāka, ērcēm ir labāki barošanās apstākļi. Jaunākas ērces barojas ar sīkiem zīdītājiem, piemēram, lauku pelēm, bet vecākas – ar lielākiem: zaķiem, stirnām, briežiem u.c.

Tieši tādēļ ērces vairāk sastopamas mežmalās, kur iznāk baroties lielie meža dzīvnieki; aizaugušos zālājos, kur labi jūtas sīkie grauzēji, kā arī izcirtumos un meža stigās. Ja savvaļas dzīvnieki var ieklīst teritorijā, tā būs riskantāka arī ērču izplatības ziņā. Taču jāņem vērā, ka ērces ir sastopamas arī pilsētu parkos, dārzos, pludmalēs un citur.

Ja ērce piesūkusies, to būs vieglāk izvilkt ar rotējošām kustībām – pagriežot. Ērci nedrīkst saspiest, un piesūkšanās vietu nevajadzētu iesmērēt ar eļļu, jo tas var veicināt ērces ķermeņa satura un slimības izraisītāju iekļūšanu cilvēka organismā. Lai novērtētu saslimšanas risku, iespējams veikt noņemtās ērces testēšanu laboratorijā un uzzināt, vai tā bijusi inficēta.

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.