Farmaceite Gunita Petrovica: Uzticēties farmaceitam ir loģiski ^{Apriņķis.lv}

Īpaša aptieka īpašā vietā

Jā, Gunita uzskata, ka viņas vadītā “Mēness aptieka” ar vēsturisko nosaukumu “Jaunā Torņakalna aptieka” patiesi ir īpaša. Pirmkārt, tā atrodas pie Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas, kas lielā mērā nosaka gan klientu loku, gan aptiekas sortimentu. Otrkārt, “Jaunā Torņakalna aptieka” sniedz pakalpojumu, kas daudzviet jau atstāts pagātnē, – te joprojām izgatavo zāles pēc ārstu izrakstītām receptēm. Treškārt, šī ir diennakts aptieka, tātad uz to var doties jebkurā laikā. Visu aptiekas saimniecību vada un farmaceitu darba nepārtrauktību organizē Gunita Petrovica, kura galveno uzsvaru liek uz farmaceitiskās aprūpes kvalitāti.

“Vienmēr cenšamies ar īpašu rūpību izturēties pret ikvienu klientu. Aptieku bieži apmeklē vecāki ar bērniem, kam bijusi nepieciešama palīdzība Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā. Ne vienmēr gadījumi ir vienkārši. Dažkārt nākas meklēt risinājumus sarežģītās situācijās, lai nodrošinātu tieši tās zāles, kas slimajam bērnam ir vajadzīgas. Mūsu aptiekas priekšrocība ir zāļu izgatavošana. Gadās, piemēram, ka jaundzimušajam bērniņam nepieciešama pavisam neliela medikamenta aktīvās vielas deva, kāda rūpnieciski ražotā zāļu formā nav pieejama. Tad mūsu farmaceiti var tabletes sasmalcināt, iegūto pulverīti sadalīt atbilstošās devās un safasēt kapsulās, ko pēc tam ir viegli atvērt,” stāsta farmaceite un piebilst, ka vēl aizvien ārsti mēdz izrakstīt pagatavošanai arī deguna pilienus, ziedes, nomierinošas tinktūras.

Uz aptieku – naktī?

Zāļu iegāde šķiet visnotaļ plānojams pasākums, taču kāds negadījums, stipras akūtas sāpes vai cita ķibele var piemeklēt pēkšņi, arī nakts vidū. Gunita atklāj, ka dažkārt naktī uz “Jauno Torņakalna aptieku” cilvēki atbrauc pat no citas pilsētas. “Vienam sākušās pēkšņas zobu sāpes, citam uzlēkusi temperatūra, vēl kāds – savainojies. Gadās dažādi, un katram ir jāatrod savs risinājums un noderīgākais ieteikums. Dažreiz pat nākas izsaukt neatliekamo palīdzību, mudināt apmeklēt ārstu. Naktī pie mums vēršas arī ar zobārstu izrakstām receptēm, jo netālu atrodas diennakts zobārstniecības klīnika,” stāsta Gunita.

Rokrokā ar ārstiem

“Jaunās Torņakalna aptiekas” vadītāja min milzīgo priekšrocību, kas palīdz nodrošināt kvalitatīvu farmaceitisko aprūpi, – tā ir laba aptiekas farmaceitu un ārstu sadarbība. “Ir gadījumi, kad farmaceitam, aplūkojot recepti, rodas kādas bažas vai neskaidrības. Tad nesteidzamies izsniegt zāles, bet vispirms sazināmies ar ārstu, kurš recepti izrakstījis. Ne tādēļ, ka apšaubām ārsta lēmumu, bet tādēļ, lai izvairītos no iespējamas kļūdas. Farmaceitam ir liela atbildība – aptieka taču ir pēdējais veselības aprūpes speciālistu ķēdes posms, pirms pacients uzsāk ārsta nozīmēto terapiju. Tādēļ ne tikai nav jābaidās sazināties ar ārstu, bet tas noteikti ir jādara. Farmaceitam ir svarīgi apzināties savas unikālās zināšanas par medikamentiem, to mijiedarbību, blakusparādībām, apzināties šo zināšanu vērtību un spēt tās likt lietā. Mērķis mums visiem ir viens – mūsu pacientu veselība.”

Jautāt, lai izzinātu

Kā vienu no būtiskākajām prasmēm Gunita akcentē farmaceita spēju jēgpilni un korekti komunicēt ar aptiekas klientiem, lai varētu sniegt labāko iespējamo farmaceitisko aprūpi. “Manuprāt, tā ir interesantākā farmaceita darba daļa. Gadu gaitā esmu atradusi veidu, kā ātri noskaidrot klienta vajadzības, – uzdodu īsus, konkrētus jautājumus un, kad esmu noskaidrojusi pietiekami daudz, vienkārši un saprotami izskaidroju, kāpēc ārsts ir izrakstījis tieši tās zāles un kā tās pareizi jālieto,” saka Gunita un piebilst, ka uzticēties farmaceitam būtu tikai loģiski. Arī citās dzīves jomās taču ir ierasts uzticēties speciālistam, piemēram, matus mēs uzticam frizierim, veselības problēmas – ārstam, savukārt viss, kas attiecas uz zālēm, ir tieši farmaceita kompetencē. Tāpēc arī tik svarīga ir komunikācija – tā farmaceits iegūst papildu informāciju, kas nozīmīga gan tad, ja ir jāizsniedz ārsta izrakstītās zāles, gan tad, ja aptiekas klients vēlas iegādāties bezrecepšu medikamentu, uztura bagātinātāju, ādas kopšanas līdzekli vai asinsspiediena mērītāju.

Svarīga ir arī cieņa pret klientu un takta izjūta, farmaceitam konsultējot par delikātām veselības problēmām. Gunita uzsver: “Tādās situācijās ir jāspēj atrast īstos vārdus, kas cilvēku neaizvaino, jārunā tā, lai klients saprastu un farmaceita padoms viņam būtu noderīgs. Ikviens vēlas uzmanību un iejūtīgu attieksmi, jo īpaši, ja ir piemeklējusi kāda veselības problēma, tādēļ ir tik svarīgi uzklausīt un piedāvāt risinājumu,” saka Gunita un atklāj, ka darbs ar klientiem ir viņas aicinājums un gandarījuma avots, tāpēc, neraugoties uz daudzajiem aptiekas vadītāja pienākumiem, viņa ar prieku strādā ar aptiekas klientiem.

“Un ko jūs pati?”

“Jā, šādu jautājumu no klientiem nākas dzirdēt ne reizi vien, kad cilvēks izvēlas, piemēram, kādu uztura bagātinātāju. Atbildu, ka arī es mēdzu lietot uztura bagātinātājus, piemēram, D vitamīnu, kas mūsu klimata zonā reti kuram organismā ir pietiekamā līmenī. Sekoju līdzi pētījumiem un zinātniskajiem pierādījumiem un zinu, cik svarīgs ir šis vitamīns, jo tas ir iesaistīts gandrīz visās organisma funkcijās, piemēram, imūnsistēmas darbā, kaulu veselības nodrošināšanā. Turklāt ir skaidrs, ka D vitamīns organismam nepieciešams visu laiku, un ar sauli vai pārtiku to uzņemt pietiekamā daudzumā ir gandrīz neiespējami,” teic Gunita un piebilst, ka to parasti izskaidro klientiem.

Farmaceite turas pie principa, ka papildus ir jāuzņem tikai tās minerālvielas un vitamīni, kuru organismā patiešām trūkst. To viņa iesaka arī saviem klientiem, tāpat kā veselīgu, sabalansētu uzturu un kustīgu dzīvesveidu. “Ikdienas steigā dažkārt ir grūti īpaši piedomāt pie savas ēdienkartes. Tad, protams, ir jāizvērtē, kādas uzturvielas organisms saņem nepietiekami, jo īpaši, ja ir jau kādi signāli – enerģijas trūkums, nogurums. Sarunā ar farmaceitu var rast risinājumu, piemeklējot piemērotu līdzekli uztura bagātināšanai.”

Farmaceita atbildība

Gluži kā ikvienā veselības aprūpes specialitātē, arī farmācijā šīs jomas speciālista – farmaceita – būtiskākā kvalitāte ir spēja uzņemties atbildību.

“Strādājam stingri reglamentētā profesijā, kur ikvienam farmaceitam ir jāvadās pēc noteiktiem algoritmiem, kas ļauj izvairīties no kļūdām. Taču dažreiz var nostrādāt arī cilvēciskais faktors – nogurums, stress, varbūt pieredzes trūkums. Tādēļ tik svarīgi ir apzināties savu atbildību par pareizu zāļu izsniegšanu, pareizu skaidrojumu par to lietošanu, par neskaidrību novēršanu, laikus sazinoties ar ārstu. Klientiem vienmēr saku: noteikti ievērojiet ārsta norādījumus!

Esmu stingra arī tad, ja klients vēlas iegādāties bezrecepšu zāles, jo, pašam uz savu galvu lietotas, tās var nodarīt lielu ļaunumu veselībai. Tā ir farmaceita atbildība – izjautāt, noskaidrot, ieteikt, atturēt no nepamatotas zāļu lietošanas, saprast, kad būtu noderīgi klientam rekomendēt apmeklēt ārstu. Farmaceits to var, mums ir tādas zināšanas. Reiz kāda kundze aptiekā sūrojās par to, ka nedzīst locītavas lūzums. Kādu brīdi runājām, līdz sapratu, ka, iespējams, sievietes organismā trūkst D vitamīna un tā deficīts kavē kaulu dzīšanu. Ieteicu pārrunāt to ar savu ārstu un veikt asins analīzes. Pēc kāda laika viņa aptiekā atgriezās un manu versiju apstiprināja. Ar farmaceitu vajag konsultēties, tas nāk par labu veselībai!” saka Gunita, vēlreiz apliecinot farmaceita zināšanu vērtību.

Ceļš farmācijā

Gunitas izvēle par labu farmaceita profesijai nav nejauša: “Vectēvs bija brīnišķīgs farmaceits, ar kuru ģimene patiesi lepojās. Es gan viņu neatceros, jo viņš nomira, kad biju maza, tomēr farmaceita gēnu laikam esmu mantojusi.”

Gunitas bērnība pagāja Valmierā; viņas mamma bija ārste, un pēc skolas meitene vienmēr devās pie viņas. “Dzīvojām netālu no Valmieras slimnīcas. Ceļš pie mammas veda gar aptieku, kur strādāja pilsētā cienīta farmaceite – ārkārtīgi kompetenta sieviete. Man patika vērot viņu darbā,” atceras Gunita. Vēl vidusskolā viņa nebija izlēmusi savu turpmāko karjeru, taču zināja, ka patiktu strādāt ar cilvēkiem, sarunāties, palīdzēt. Vecmamma ieteikusi apgūt farmaceita profesiju, un Gunita, savietojot šo domu ar savām interesēm un bērnības izjūtām, sāka studijas Rīgas Stradiņa universitātē. “Valmierā vairs neatgriezos – jau pirmajā studiju gadā radās iespēja strādāt aptiekā. Tad arī pārliecinājos, ka farmaceits ir mana īstā profesija, un ar lielu interesi apguvu arvien jaunas zināšanas un uzkrāju pieredzi.”

Starp aptieku un dabas taku

Gunitai ir sava labsajūtas un emocionālā līdzsvara recepte: “Zināms taču, ka labi var justies tad, ja dari to, kas sagādā prieku, taču kādā brīdī visa var būt par daudz. Kādreiz darbā stundas neskaitīju, līdz konstatēju, ka esmu izsmēlusi savas rezerves. Pamazām ar labu grāmatu palīdzību nonācu pie atklāsmes, ka noteikti ir jāizbrīvē laiks sev un tam, kas palīdz atgūt līdzsvaru, palīdz to savu trauku atkal piepildīt. Piemēram, sākām kopā ar dēliem (man viņu ir trīs) doties dabā, un tagad to darām regulāri. Pārgājieni dabas takās, dažreiz arī ar nakšņošanu, ir labs veids, kā pārslēgties uz cita viļņa gan fiziski, gan emocionāli.

Mans veids, kā saglabāt emocionālo līdzsvaru, ir neuztraukties par lietām, ko nevaru mainīt. Kopš to pieņēmu, praktizēju virzīt savu enerģiju uz domām par to, ko no konkrētās situācijas varu mācīties un kā to atrisināt. Apkopojot varu teikt, ka tas viss ir ceļš pie sevis. Šīs sevis pilnveidošanas prakses man ir daudz devušas arī darbā ar aptiekas klientiem – viņiem ir vajadzīga gan farmaceita profesionalitāte un kompetence, gan farmaceita miers, iejūtība, sirsnība un pārliecība par to, ko dara. Pateicības vārdi, ar kuriem klients atgriežas aptiekā, ir vērtīgākais atalgojums.”