Menu
 

Jurģu diena un Ūsiņa laiks – mantotās sentēvu dzīvesvietas maiņas tradīcijas Apriņķis.lv

  • Autors:  “Latio”
Foto - pixabay.com, grafika - "Latio" Foto - pixabay.com, grafika - "Latio"

Nekustamā īpašuma tirgus ierasti atdzīvojas līdz ar pavasara iestāšanos. Visbiežāk speciālisti to skaidro ar ekonomiskajiem un psiholoģiskajiem faktoriem. Taču cilvēku tieksmi pēc mājvietas maiņas var ietekmēt arī kultūras un etniskie aspekti, kas veidojušies gadsimtu gaitā un ko godā turējuši mūsu senči. “Latio” noskaidroja, cik lielā mērā Jurģu diena saistās ar pārmaiņām mūsu dzīvē un kādi ticējumi patiešām darbojas.

Etnomuzikoloģe un folkloriste Marta Sīle pastāstīja: “Senlatvieši svinēja Jurģu dienu jeb Ūsiņus, un tradīciju kopēji joprojām svin šo dienu. Bieži vien tā nesakrīt ar kalendāro 23. aprīli, jo Ūsiņa laiks ir laiks starp Lieldienām un Jāņiem. Tas pat varētu būt apmēram 6.-8.maijs. Ūsiņš ir zirgu aizbildnis, un Ūsiņos atsākas lopu ganos laišana, kad zāle ir sazaļojusi un kļuvis siltāks.

Ļaudis, kuri dzīvoja pie saimniekiem un palīdzēja lauka darbos (pretī saņemot labību vai zemes gabalu), tieši pavasari uzskatīja par īsto laiku, lai dotos pie jauna saimnieka, ja sadarbība ar iepriekšējo nebija izdevusies. Pavasarī darbu bija ļoti daudz, un darba nomnieki varēja brīvāk izvēlēties, pie kā strādāt. Tāpēc šis laiks senčiem bija ceļā došanās un mājvietas mainīšanas laiks.”

“Latio” veica nelielu pētījumu, lai noskaidrotu, cik mobili ir mūsdienu Latvijas iedzīvotāji labākas dzīves meklējumos. Atklājās, ka vairākumam aptaujāto piemīt drosme vairākkārt pārcelties uz dzīvi citviet – 66% ir mainījuši savu mājvietu trīs un vairāk reižu.

Turklāt piektdaļa respondentu bija piedzīvojuši pārcelšanos no Latvijas reģioniem uz Rīgu vai Pierīgu, bet 15% - no Rīgas uz Pierīgu. Kopumā šie “Latio” aptaujas rezultāti atspoguļo oficiālo statistiku:  migrācijas saldo reģionos ir stabili negatīvs, bet Pierīgā tajā pašā laikā šis rādītājs ir lielākoties pozitīvs. Izņēmumi pārsvarā bija krīzes laikos.

“Latio” darījumu vadītājs Edgars Behmanis, būdams kultūras vēstures un seno tradīciju entuziasts, dalījās savās zināšanās: “Senlatviešu dzīves ritms bija pakārtots astronomiskajam Saules kalendāram, un vienas no gadskārtām bija Ūsiņi, kas iezīmēja viduspunktu starp pavasara un vasaras saulgriežiem. Apraksti par šīm gadskārtām saglabājušies arī indoeiropiešu seno kultūru mitoloģijā, bet svētku rituāli pakārtoti kosmoloģijai, astronomiskiem notikumiem un līdzībām ar tiem, un kopīgais ir mūžīgā cikliskuma daudzinājums, jauns sākums, gaismas atnākšana, tās atvešana, auglība, izdošanās.

Neskatoties uz kalendāru dažādību, tradīciju atšķirību, to interpretāciju, par vienu nav šaubu, aktualitāte nav zaudēta – pavasaris un Jurģu diena ir piemērots brīdis jaunai mājvietai. Kā nekā, mājoklis ir vajadzīgs vienmēr, dzīvot vienmēr gribas labāk, un izaugsme visās jomās ir tā, uz ko vajadzētu tiekties, bet jebkādu līdzību daudzinājums par to atgādinās un padarīs dzīvi košāku”.

Starp labajām pārmaiņām, ko aptaujāto dzīvēs nesusi pēdējā dzīves vietas maiņa, pirmajā vietā ierindojusies komfortablāka un zaļāka jauna mājvieta. Tās ir būtiskas izmaiņas, salīdzinot ar mūsu sentēvu laikiem – vēsturiski pārcelšanās uz jaunu vietu notika lielākas peļņas nolūkā, taču mūsdienās, uzlabojoties labklājības līmenim, ar pārcelšanos tiek nodrošināts augstāks komforts un rodas apmierinātība ar dzīvi. Bet 10% aptaujāto dzīvēs ienāk arī kāds mīļdzīvnieks.

Izrādās, ka, ievācoties jaunā dzīves vietā, tikai viena piektdaļa respondentu ievēro senču ticējumus. Turklāt tie, kuri šos ticējumus ievēro, apgalvo, ka tie ir samērā iedarbīgi.

Kā uzskata folkloriste M. Sīle, līdz mūsdienām ir saglabājies šāds ticējums: ja, pārceļoties uz jaunu mājvietu, iepriekšējais mājoklis tika atstāts nesakopts, tad uzskatīja, ka vecajā vietā tiek atstāta mājas svētība. Ievācoties jaunās mājās, arī tās vispirms ir jāuzkopj, lai visiem mājiniekiem tur būtu saticīga dzīvošana.

Arī šodien, pārvācoties no vecā mājokļa uz jaunu, veco gribas atstāt tīru un kārtīgu, bet, ienākot jaunajā, ir pašsaprotami visu iztīrīt. Varbūt nozīme ir mainījusies, bet sentēvu ticība, ka, uzsākot jaunu dzīves posmu, šīs darbības ir jāveic, zemapziņā ir saglabājusies līdz mūsdienām. 

Aptaujas rezultāti saskan ar speciālista viedokli, tādēļ ar drošu prātu sakārtojam mājokli pirms pārcelšanās – tam vajadzētu iedarboties.

Noslēgumā “Latio” aptaujas respondenti dalījās ar citiem saviem ticējumiem.

- Remonta laikā jaunā mitekļa sienās vēlams paslēpt dažas sudraba vai zelta monētas. Ticējums vēsta, ka tas palīdzēs uzlabot finansiālo stāvokli un palielināt ģimenes budžetu.

- Izsēt pa māju sauju ar sīknaudu un nesavākt.

- Pirms ienākt jaunajā dzīvesvietā, jāmet pirmā kurpe, lai būtu laba dzīvošana.

- Jaunās mājas jāizslauka, jāizmazgā, lai visu lieko izdzītu. Jāpaber sāls (vietām), lai sliktie un ļaunie nenāk iekšā.

- Tūlīt pēc pārcelšanās sagatavot mielastu ģimenei, lai valdītu pārticība un laime.

- Jaunā mājokļa uzkopšanai iegādāties jaunu slotu.

- Kad iet pāri slieksnim pirmo reizi, tad jāmet monētas, lai būtu bagāta dzīve.

- Iebraucot jaunā mītnē, ir jāizvieto sāls četros stūros.

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.