Menu
 

Jānis Dimants. Saulgriežu laika savādie pārgrozījumi Apriņķis.lv

  • Autors:  Jānis Dimants, pašiecelts mediju eksperts
Foto - Zigmārs Dimants Foto - Zigmārs Dimants

Līgošanai un jāņošanai pa vidu tomēr ne mazums piesaukts arī karš, pandēmija, cenas un, protams, kā mēs to visu pārcietīsim, kā rudeni un ziemu pārlaidīsim. Pašam vēl ar alus kausu rokā un vaiņagu galvā nācies visādos skaidrojumos mesties par dažu labu medijos saceltu troksni vai arī vienu otru pilnīgu noklusējumu. It kā jau trauksmainā laika dienišķās raizes tik skaistajos svētkos nāktos turēt iespējami nostāk, tak šoreiz arī cauri līksmībai uzjundī kaut kas no traģiskā, kaut kas no nomācošās neziņas, nule medijos izskanējušā paredzējuma: būs katastrofa. Bet vispārējā jautrība domās liek atslābināties un pārlikt: johaidī, izturēsim! Un galu galā var uzraut kādreiz skandētu melodiju: "Ak, nabadzība, nabadzība, iepūt man…"

Pirmsjāņu savādās noskaņas papilnam virmojušas arī mediju ārēs un to iekšienē, raisot ne mazums izbrīna. Taču liekus satraukumus gan nenāktos vairot. Varbūt labāk atļausimies tikai pasmīkņāt.

Kaismīga pretstāve

Sabiedrisko mediju satura nodošana komercmedijiem – tēma, kas kādu laiku bija gluži vai pati karstākā ēterā. Un kā kulminācija – diskusija Latvijas Radio «Krustpunktā» veselas stundas garumā. Abi sabiedrisko mediju vadītāji Ivars Priede un Una Klapkalne pārliecinoši norāda, ka no tādiem pārkārtojumiem zaudējumu būs vairāk nekā ieguvumu. Kad tradicionālie raidījumi tiks drillēti pa malu malām, ar to neizbēgami draud televīzijas skatītāju un radio klausītāju samazinājums pašām satura dāļātājām. Diskusijā klāt ir arī elektroniskos plašsaziņas līdzekļus uzraugošo instanču SEPLP un NEPLP kundzītes. Runā tekoši – kā no špikera –, tikai atkal pauž neizpratni, kālab Saeimai ievajadzējies tā izrīkoties ar mediju saturu. Visinteresantākais vēl tas, ka diskusijā kaut ko līdzīgu klāsta arī tagad jau no Saeimas Nacionālās drošības komisijas atsauktais Māris Kučinskis. Viņš konkretizē, ka strīdīgā likuma grozījumus virzījusi Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, un smalkjūtīgi liek saprast, ka tajā diez kas nav ar līderismu. Un tāpēc nav skaidra pamatojuma un mērķu pārgrozījumiem. No savas puses piebildīsim: kā lai tos saveido, ja tieši tajā laikā komisijas līderis – bēdīgi slavenais deputāts Artuss Kaimiņš – vairums kanālos un portālos dominē ar skandalozajiem attiecību izklāstiem ģimenes dzīvē.

Lai arī kā, likuma grozījumi nu ir izdarīti it kā jau saistībā ar valsts drošību, ar kvalitatīvas, uzticamas informācijas nepieciešamību. Pasmīnēšanai jāatgādina, ka gadiem ir runāts par kardinālu vajadzību nodrošināt mediju daudzveidību. Bet tagad nu grib, lai vienas un tās pašas ziņas, informatīvi analītiskie raidījumi būtu vienādi vai visos medijos. Diletantisma spēlēšanās – tā portālā "LSM.lv" raksta Latvijas Televīzijas galvenā redaktore Sigita Roķe. Nevar viņai nepiekrist. Ja likums par sabiedrisko mediju satura nodošanu komercmedijiem perfekti tiks pildīts, nav izslēgta varbūtība, ka, teiksim, kanālā "TV3" skatīsim daudz ko no Latvijas Televīzijā rādītā.

Saulgriežu laiks nesis arī kādu vēl lielāku savādību. Informācijas gūzmā varbūt kādiem nepamanīts palika vēstījums, ka pēc tiesas lēmuma Latvijas apraidē tiek atjaunoti pieci no daudzajiem Krievijas TV aizliegtajiem kanāliem. Un gandrīz vienlaikus NEPLP tos atkārtoti atkal aizliedzis. No vienas puses, izbrīns, ka var tik vienkārši izdarīties ar tiesas spriedumu, no otras puses… Mūsu galvenais elektronisko mediju uzraugs Ivars Āboliņš tak nepārprotami deklarējis, ka aizliegtie Krievijas televīzijas kanāli varēs atgriezties ēterā vien tad, kad Krievija izvedīs karaspēku no Ukrainas un atbrīvos okupētās teritorijas, tajā skaitā Krimu. No tā izriet, ka Krievijas ētera gribētājiem nāktos vērsties nevis Latvijas tiesā, bet taisnā ceļā pie tā, kas ievārījis karošanu un okupāciju, sak, Vladimir Vladimirovič, jārīkojas kardināli, citādi tie dullie latiši nav dabūjami skatīties krievu TV kanālus. Varbūt satrakojušais Putins arī ko apjēgtu; vispār zināms, ka viņš pats uz tikšanu ekrānā kā apburts, tīko pagorīties vai visas pasaules priekšā, tad kālab lai Latvija paliktu viņu neredzējusi? Tā nu sanācis, ka Putinam ir jāizšķiras – iekarot Ukrainu vai baudīt ētera priekšrocības Latvijā…

Pašatzīšanās

Pievēršoties kara tematikai arī līgojot, tikai pilnīgā nopietnībā, jāatzīst, ka jūnijdienu straujais ritējums oficiāli nesis atklātībā, ko galvenais kara uguns kūrējs patiesībā grib ar iebrukumu Ukrainā. Māris Antonevičs publikācijai "Latvijas Avīzē" licis virsrakstu "Beidzot nosaukts īstais kara iemesls" (14.06.2022.), par ko acīgais žurnālists pelnījis krietnus bonusus, izvērtējot mediju sniegumu pašieceltā eksperta nu jau ierastā izcilnieku topiņa saveidošanai. Tā nav nedz Ukrainas "denacifikācija", nedz "demilitarizācija", nedz Donbasa aizstāvēšana, nedz NATO it kā apdraudējumi, nedz citas blēņas, kas iepriekš stāstītas Kremļa propagandas kanālos. Galvenais iemesls ir "atgūt" un "nostiprināt" tās teritorijas, kuras Krievija Putina personā uzskata par savējām. Kādā pasākumā Putins it kā jau neviļus sevi salīdzinājis ar Pēteri I un bildis, ka vēsturiski slavenais priekštecis karojis 21 gadu, ar to liekot saprast, ka tagadējās Krievijas uzvaras vēl tikai priekšā, ar Ukrainas ieņemšanu – tikai pārejošas grūtības. Līdz šim tika mēļots un pat rasta atziņa, ka, jā, Putina galvā ir kaut kāda apsēstība ar Krievijas impērijas radīšanu jaunā veidolā, kur būtu ietverta Krievija, Baltkrievija un vismaz liela daļa Ukrainas, un, skat, ar to šamējais paliktu vēsturē. Taču nē. Putins, izrādās, atvēzējies uz kaut ko daudz lielāku – viņš darīs visu, lai pastiprinātu Krievijas militāro klātbūtni pēc iespējas tālāk Rietumos, nu gluži kā Pēteris Lielais, kurš vēsturiski izdaudzināts kā loga cirtējs uz Eiropu. Krievijas cara titula kārotāja it kā jau padumjā pašatzīšanās burtiski liek ne tikai Ukrainai, bet jo īpaši arī Eiropai kopumā nelokāmi rēķināties ar ļaunuma iespējamo izvēršanos un būt pārliecībā, ka Krieviju var apturēt tikai sakāve, jelkāds kompromiss būtu vien novilcināšana vēl šaušalīgāka kara raisīšanai.

Bet, Jāni, tas trakais kremlins tak gramstās jau pa sava koferīša sarkanajām pogām, mūsu Ādažus pirmos pārvērtīs pelnos ar visiem 1700 NATO daudznacionālās grupas karavīriem! Kā paglābties? Vai laisties kaut kur prom?

Jā, tā vai līdzīgi man līgošanas pauzītēs taujāja kundzītes, ģērbušās latviešu tautastērpos. Atklāšu: sanāca nomierināt, turklāt ne jau no plika gaisa ņemtiem vārdiem. Pa kripatiņai vien esmu krājis no malu malām atziņas, sanācis pārmīt kādus vārdus ar epicentra aizkulises zinošiem un tādējādi apjaust kaut vai to, ka Putinam uz galda nestāv tā mistiskā uzparikte, kuras sarkano pogu viņš vienpersoniski var nospiest, ja galvā kaut kas saiet uz īso. Nē, tur ir vesela ķēde komandu; vienkāršoti runājot, tas ir tikpat kā parakstīšanās uz kolektīvu nāvi. Un parakstītājos jābūt ne tikai Putina kabinetā sēdošajiem, bet arī pie palaišanas pults esošajiem. Kāds taču varētu atģisties, un tad pogas spaidīšana aizietu pa tukšo. Pastāv arī varbūtība, ka uz katras kodolgalviņas lidojumu gluži vai automātiski pretī izspurdz lādiņš no citas kodolvalsts… Vienādi vai otrādi, izdevās kundzītes pārliecināt, ka vismaz līdz Pēterdienai un vismaz ar atomieročiem nekas traks nesāksies. Rīt palīgosim atkal – nu jau Pēterdienā!

Bet ja vēl par Jāņiem, tad jāatklāj kas gluži intīms iz paša izjustā. Pie svētku ugunskura sanāca pasērst kopā ar trim Ukrainas pārstāvjiem. Jā, vienu bēgļu ģimenīti no Ļvivas apkaimes tuvīni radinieki ir izmitinājuši savos apartamentos. Māmiņa Halina ir aizkustināta par Rīgā baudāmo pretimnākšanu nelaimē nokļuvušajiem un pateicīga par iekārtošanos. Viņa pati ir šūšanas speciāliste, divgadīgā meitiņa Zlata iet latviešu bērnudārzā, vienpadsmitgadīgais dēls Oleksandrs mācās latviešu skolā un vasaru vada intensīvos futbola treniņos. Tā nu, baudot latviešu tradīcijas, kopīgi palīksmojām Daugavas krastos, tikai it labi nomanāms, ka viesu trijotnīte domās ir tur – saistībā ar Dņepras krastos notiekošo. Ik pa brīdim klikšķina ziņu avotu meklējumos un telefona lodziņā redz liesmojam dzimteni. Tieši tobrīd Krievijas okupācijas karaspēks Austrumukrainas frontē izmanto aizliegtās fosfora bumbas, apšaudot Ukrainas apdzīvotās vietas un nesot cilvēku nāvi un sakropļojumus, mežonīgus postījumus.  Nu kaut kas neiedomājami pretējs jāņuguns baudījumam Daugavas krastos. Pie šejienes līksmības Halina atmaigst vēl patīkamākā smaidā, uzzinot, ka Ukraina apturējusi krievu uzbrukumu pie Lisičanskas un Borivskas. Ukraiņu ciemiņiem līdzi platu smaidu veru arī pats.

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.