Ieva Struka. Kad nāks tas vējiņš, kas... Apriņķis.lv
- Autors: Ieva Struka
Foto - arhīvs
Neviens skatītājs vēl nav bijis pārlieku apbēdināts, Raiņa lugas "Pūt, vējiņi!" iestudējumos galveno varoņu lomās redzot aktierus, kam teātra pieredze ir tikai dažus gadus ilga, jo Baibas, Ulda, Zanes un Gatiņa tēla psiholoģiskās virāžas pilnasinīgi atklāt var tad, kad nojaut, kas ir traģēdijas mērogs. Jo stāsts nav tikai par mīlestības piedzimšanu, Raiņa "Pūt, vējiņi!" ir par godu un par to, ka laime uz citu nelaimes rēķina nav iespējama. Tomēr, līdzīgi kā ar "Romeo un Džuljetas" kino versijām, kur galvenos varoņus attēlo teju nepilngadīgi aktieri, ir savs šarms redzēt uz skatuves patiešām ļoti jaunu Baibu un visus pārējos "Pūt, vējiņi!" varoņus, jo tad robeža starp darbu lomā un dzīvi uz skatuves paštēlā ir tikko nojaušama. 7., 8. un 9. jūlija vakarā Nacionālās Mākslu vidusskolas Emīla Dārziņa koncertzālē Pārdaugavā šāda iespēja tiks dota, tāpēc to nevajag laist garām, ja vien vasara jāpavada Rīgā.
Kā noprotams no izrādes spēlvietas, runa tomēr ir nevis par Raiņa lugu, bet par Kārļa Lāča mūziklu "Pūt, vējiņi!", kas pirms vairākiem gadiem tika sarakstīts īpaši Liepājas teātrim un nu piedzīvo otro iestudējumu. Toreiz Liepājā Kārļa Lāča muzikālais vēriens un darba emocionālā tīrība palīdzēja vairākām melodijām iedzīvoties tautā, un mūzikla vadmotīvs ir kļuvis par labi zināmu kopkora dziesmu Mežaparka estrādei. Jaunās izrādes veidotāji ir Rīgas Doma kora skolas šā gada absolventi un daži viņu jaunākie kolēģi, horeogrāfiju veidojusi Rīgas Baleta skolas audzēkne Betija Neļķe, un šī ir Doma kora skolas Džeza mūzikas un Mūziklu dziedātāju programmas pedagoģes Unas Stades trešā izrāde. Pirmās divas – "RENT" un "Zvaigznes bērns" – arī pārkāpa pāri slieksnim, kas šķir skolas mācību darbu no plašai publikai rādāma profesionāli nostrādāta mākslas darba. Izrādes režija uzticēta Mārtiņam Kagainim, bet scenogrāfiju veidojusi jauno scenogrāfijas profesionāļu apvienība "Grāfienes", kas rada papildu intrigu tam, kādā vidē un kādos tērpos tiks izspēlēts klasiskais stāsts. Tas, savā ziņā, veido tiltu uz Nacionālā teātra izrādi "Pūt, vējiņi!", kurā režisors Elmārs Seņkovs un māksliniece Monika Pormale apspēlē kanonisko kinofilmu un latviešu kultūras arhetipus un kurā uz skatuves līdzās aktieriem ir 120 dejotāju; starp citu, augustā to izrādīs pēdējo reizi.
Pagaidām galveno lomu tēlotāju vārdus – Vaida Vovere (Barba), Ralfs Pudāns (Uldis), Gerda Igaune (Zane), Adams Vaicis (Gatiņš) – zina galvenokārt skolas un draugu aprindās, bet, ļoti iespējams, no viņiem izaugs nākamie Latvijas mūzikas teātra mākslinieki. Tiesa, pats mūzikas teātris Latvijā pēc Operetes slēgšanas daudzus gadus ir bijusi trausla žonglēšana uz būt vai nebūt robežas, tomēr jaunu cilvēku mērķtiecīgas studijas varētu būt nopietna radošā augsne, kas ir ne mazāk nepieciešama par tehnisko un administratīvo bāzi, lai varētu runāt par žanra atdzimšanu. Ja profesionāli augstā līmenī izskolotie jaunieši nebūs vajadzīgi Latvijas muzikālajam teātrim, viņi atradīs sev vietu ārpus Latvijas, tāpēc bez radošās, tehniskās un administratīvās kapacitātes tikpat svarīga, ja ne vissvarīgākā, ir skatītāju interese. Un jaunības enerģijā degošas acis kopā ar kvalitatīvu muzikālo sniegumu ir tas, ko šie trīs vakari ar mūzikla "Pūt, vējiņi!" varoņiem garantē. Piedevām tā ir iespēja ieraudzīt šogad atjaunoto un pārbūvēto Nacionālās Mākslu vidusskolas Emīla Dārziņa koncertzāli, kur iztēlē vai no katra stūra jūtams gaiss, ko elpojuši teju visi Latvijas akadēmiskās mūzikas mākslinieki bērnībā un jaunībā skolas gaitās.