Menu
 

Kā bērnus motivēt sportot un samazināt mazkustīgumu? Apriņķis.lv

  • Autors:  Lauma Grīva, vieglatlēte, trenere un “BeActive Pludmales spēļu” vēstnese
Foto - publicitātes Foto - publicitātes

Kustīgs un aktīvs bērns ir veselīgs bērns, taču, kā motivēt doties ārā, nevis sēdēt telpās? Vēl jo vairāk – atraut no telefona, datora vai televizora un nodrošināt aktivitātes, kas bērnam sagādā prieku? Šie jautājumi mēdz nodarbināt daudzus vecākus, un dažas atbildes gatava sniegt vieglatlēte, trenere un “BeActive Pludmales spēļu” vēstnese Lauma Grīva, kuras ģimenē sportiski ir gandrīz visi. Ikviena ģimene vēl līdz 20. jūlijam var pieteikties Eiropas Ģimeņu kausam, kas notiks Ventspilī 23.jūlijā.

Var teikt, ka mūsu ģimenē sports ir gēnos. Mani vecāki sportoja un vienmēr ņēma mani līdzi uz treniņiem vai sacensībām, līdz ar to esmu bijusi kustībā lielāko dzīves daļu, iespējams, vairāk nekā citi.

Sākt jau no mazotnes

Mans ieteikums ir raisīt interesi jau no mazotnes, bet ne obligāti liekot sportot pašam. Ir dažādi veidi, kā sports var kļūt interesants. Pietiek bērnu ņemt līdzi uz sacensībām, lai viņš vērotu, kā sporto viņa vecāki vai brāļi un māsas, vai arī visiem kopā skatīties kādas sacensības. Tad sporta un sportiskā vide kļūst ierasta, pamazām pierod arī pie skaļām ovācijām un emocijām.

Sporta pasākumi kļūst aizvien vairāk piemēroti bērniem – var piekļūt ar ratiņiem, bērniem ir speciālas austiņas trokšņu slāpēšanai. Turklāt bieži vien teritorijā pieejamas izklaides arī mazākiem – slidkalniņi un atrakcijas, kas veido saikni ar sportu un prieka emocijām.

Tas loģiski saistās arī ar ieteikumu fiziskas aktivitātes veidot interesantas bērniem, iespējams, kā spēli vai rotaļu, veidot kādu sižetu. Noteikti varam atcerēties paši sevi, kad bērnībā iemācījāmies mest kūleni vai braukt ar skrituļslidām, iesitām vārtos bumbu – gandarījums, prieks un pārliecība par saviem spēkiem bija neizmērojams.

Tieši tāpat arī bērniem jāuzstāda kāds sasniedzams mērķis vai uzdevums – ar skrituļslidām aizbraukt līdz tālākajam kokam, pastaigas laikā atrast piecus vienādus priekšmetus, ar riteņiem aizbraukt līdz tālākajam veikalam vai peldvietai, reizi dienā uzkāpt pa kāpnēm, ja dzīvoklis atrodas kādā no augšējiem stāviem. Bērni priecājas par izdošanos, tādēļ, ja mērķis ir sasniegts, vajag paslavēt, atzīt viņu pūles un centību. Tad viņiem būs arī motivācija censties turpmāk, konkrēto uzdevumu vai vingrojumu izpildīt vēl labāk, sasniegt vairāk.

Rādīt piemēru un iesaistīt

Tikpat svarīgi ir pašiem vecākiem rādīt piemēru un brīvo laiku pavadīt kustībā – gan sporta nodarbībās, gan ikdienas aktivitātēs (kad iespējams, mazāk braukt ar auto, izmantot kāpnes, iziet vakara pastaigā arī pēc garas darba dienas un brīvdienas pavadīt fiziski aktīvi). Redzot, ka citi ģimenes locekļi ir aktīvi un sporto, bērns to pieņems par pašsaprotamu un arī vēlēsies iesaistīties.

Īpaši būtiski tas ir tad, ja ģimenē ir dažāda vecuma bērni. Mazie uz notiekošo raudzīsies kā uz rotaļu, taču jau lielāki bērni, pusaudži visbiežāk tomēr iesaistās negribīgi, ar pārmetošu skatienu, ka vecāki liek darīt pilnīgi stulbas un neinteresantas lietas. Galvenais ir neatmest ar roku. Vienu reizi nepatiks, otru, tad jau pamazām arī pusaudzis atradīs kaut ko sev saistošu. Vēl labāk, ja var ņemt līdzi viņa draugus, jo bērniem ir nepieciešama kompānija. Svarīgi būt un darīt kopā, veidot to kā kopīgu tradīciju.

Un noteikti paslavējiet par paveikto, par izdošanos. Tā ir lielākā motivācija, kad vecāki pamana, tic, novērtē un atbalsta. Pusaudžu vecumā tas ļoti palīdz vairot pašpārliecību, ticību savam spējām un nostiprina emocionālo saiti ar vecākiem.

Ieklausīties vajadzībās un vēlmēs

Lai cik ļoti vecāki vēlas sportisku bērnu, viņa sasniegumus un, iespējams, profesionāla sportista karjeru, ar bērnu ir jārunā, vai arī viņš to vēlas. Iespējams, sarunā noskaidrosies, kāpēc nepatīk kustēties, kāpēc nevēlas iesaistīties kādā no fiziskajām aktivitātēm, vai tieši pretēji – kuri no sporta veidiem šķiet interesantāki, kuros gribas izmēģināt savas spējas. Izvēlieties bērna vecumam un spējām atbilstošas aktivitātes – ja viņš nevarēs izdarīt gaidīto jau pašā sākumā, tad viņam zudīs pārliecība un interese. Visu laiku ieteicams paturēt prātā spēļošanas (angļu val. – gaming) elementus kā rezultātu sasniegšanas metodi – soli pa solim, no vieglākām uz sarežģītākām aktivitātēm, ar prieku. Uzskatu, ka līdz 14-15 gadu vecumam sportam jāsagādā prieks, bērnam jābūt interesanti.

Ne mazāk būtiski – dozēt kustību ilgumu. Neviens cits nepazīst bērnus tik labi, kā mēs paši. Tāpēc ir svarīgi pamanīt, kad bērns ir noguris un ļaut vienkārši nedarīt neko. Vērojiet savu bērnu un motivējiet viņu fiziskām nodarbēm tikai tad, kad viņam ir spēka rezerves.

Nodrošināt dažādību

Tāpat kā pieaugušajiem iestājas rutīna no atkārtotām un vienādām darbībām, arī bērni piedzīvo to pašu, turklāt vēl ātrāk. Ir pilnīgi normāli ļaut aizrauties ar vairākām lietām vienlaikus, pamēģināt, kas padodas labāk, kas ir interesantāk. Dēlam ir seši gadi, un jau tagad viņš ir ieinteresēts pamēģināt visu, par ko ar vīru tikai priecājamies un atbalstām. Jūlija nogalē visi arī dosimies uz “BeActive Eiropas Ģimeņu kausu” Ventspilī, kurā gan pieaugušie, gan visu vecumu bērni varēs izmēģināt ap 30 dažādiem sporta veidiem – tas ir lielisks veids, kā radīt interesi par sportu.

Bērniem ieteicams nodrošināt krāsainu un daudzveidīgu inventāru, turklāt izvēloties to kopā – drošības aizsargus un citu ekipējumu, sporta bumbas vai raketes, pat sporta apģērbu. To drīkst un vajag ļaut mēģināt arī ārpus treniņa vai sporta laukuma – aptaustīt velosipēda stūri vai rāmi, pagriezt pedāļus, uzvilkt skrituļslidas jau mājās, ņemt gultā tenisa raketi vai vilkt mīļāko sporta kreklu arī ejot viesos.

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.