Menu

Pāvils Brūvers. Pārdomas dienu pēc vēlēšanām Apriņķis.lv

  • Autors:  Pāvils Brūvers, speciāli "Kodolam"
  • Komentāri
Pāvils Brūvers. Pārdomas dienu pēc vēlēšanām Foto no arhīva

Aizvadītās Saeimas vēlēšanas rosina dažādas pārdomas. Vispirms – par piedalīšanos. Nezinu, kas notiek to cilvēku galvā, kuri atsakās izmantot savas pilsoņa tiesības un vēlēšanās nepiedalās. Cik saprotu, galvenokārt tie ir neapmierinātie – tie, kam "viss ir slikti".

Lai arī tik daudz, tik pārliecinoši un tik bieži ir atgādināts un stāstīts, ka, ja patiesi vēlamies savu dzīvi uzlabot, tas darāms ar aktīvu iesaistīšanos gan valsts, gan vietējā politiskajā un sabiedriskajā dzīvē un vislabāk to darīt ar iesaistīšanos kādā no partijām vai vismaz atbildīgi nododot savu balsi vēlēšanās. Tomēr tas nav palīdzējis. Piedalīšanās Saeimas vēlēšanās šoreiz noslīdējusi rekordzemu – 54,6 procenti. Gandrīz pusei Latvijas balsstiesīgo iedzīvotāju Latvijas nākotne acīm redzot ir vienaldzīga.

Tas patiesi ir dziļu pārdomu vērts jautājums: kā iedvesmot ļaudis uz mīlestības un atbildības pilnu attieksmi pret savu tautu, pret savu zemi, pret savu bērnu nākotni? Esmu pārliecināts, ka tā risināšanu nevaram atstāt vienīgi politiķu ziņā, tajā ir jāpiedalās katram no mums.

Otrs jautājums saistās ar partijas "KPV LV" necerēti lielajiem panākumiem. Tas ir pārsteidzoši, ka partija ar tik nepārliecinošu programmu, ar tik vāju premjerministra kandidātu un tik ekscentrisku partijas vadītāju var gūt tik ievērojamus panākumus Saeimas vēlēšanās! Manuprāt, tas nav bijis balsojums par labāku valsts pārvaldi, bet gan par vecā noārdīšanu, īsāk sakot – protesta balsojums, un tas arī ir izdevies. Vecās varas partijas lielā mērā ir nostumtas no pjedestāla. Nedomāju, ka viņu vietu spēs ieņemt Kaimiņš ar savu kompāniju, toties viņš ir pavēris ceļu Jaunajai Konservatīvajai partijai (JKP) kļūt par šo vēlēšanu lielāko uzvarētāju, un tas varētu būt šo vēlēšanu viens no pozitīvākajiem aspektiem.

Valdība JKP vadībā varētu būt enerģiskāka, drosmīgāk sakārtot tiesību sfēru. Tas savukārt spētu vairot tautas uzticību valsts struktūrām un līdz ar to vairot ļaužu pilsonisko aktivitāti. Visticamāk, arī Lemberga ēna vairs nespētu tik ietekmīgi gulties pār norisēm Latvijā kā līdz šim. Enerģiskāks un pārliecinošāks varētu kļūt arī valsts atbalsts tradicionālo vērtību saglabāšanā, tajā skaitā dievnamu – izcilo kultūras pieminekļu – atjaunošanā un uzturēšanā. Varbūt varam cerēt reiz sasniegt stāvokli, ka svētdienas būs brīvas visiem Latvijas iedzīvotājiem? Tas būtu neatsverams ieguvums tūkstošiem ģimeņu, kam līdz šim nav bijušas iespējas nedēļas nogali pavadīt kopā. Uz luteriskās baznīcas uzdoto jautājumu: "Vai atbalstāt svētdienu kā vispārēju brīvdienu, slēdzot veikalus un citas darbavietas, kuru darbība nav neatliekama?", no Saeimā iekļuvušajām partijām vienīgi JKP atbildēja ar skaidru "Jā!".

Šo vēlēšanu rezultāti rada pārdomas vēl par to, ka "Saskaņa" pirmo reizi noslīdējusi zem 20 procentu atzīmes. Iemesli tam varētu būt vairāki – gan dažādie korupcijas skandāli, gan nesaimnieciskums Rīgā, iespējams, daļu balsu atņēma radikālākā Latvijas Krievu savienība. Lai arī kādi būtu iemesli, šķiet, ir sākusies šī politiskā spēka lejupslīde un tā varētu iezvanīt pārmaiņas arī Rīgā pēc nākamajām pašvaldību vēlēšanām, darot galu šīs pseidosociāldemokrātiskās partijas dzīrēm galvaspilsētā.

Un noslēgumā – ļoti cerēju, ka piecu procentu barjeru pārvarēs Latvijas Reģionu apvienība. Acīmredzot tai vēl jāuzkrāj spēki, lai ar uzviju to izdarītu nākamajās Saeimas vēlēšanās.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.