Ko vajadzētu un ko nevajadzētu darīt atbildīgam darba devējam, sastopoties ar krīzi. Ekspertes viedoklis Apriņķis.lv
- Autors: Evija Šalte, cilvēkresursu jomas eksperte, talantu piesaistes aģentūras "Nextra" dibinātāja un vadītāja
Foto - pixabay.com
Šogad inflācija ir pārspējusi visus rekordus, un gaidāmās apkures sezonas priekšvakarā kļūst skaidrs, ka ar līdzšinējām Latvijas iedzīvotāju algām vairs nepietiek, lai saglabātu iepriekšējo dzīves līmeni. Šajā situācijā atbildīgam darba devējam nevajadzētu sēdēt rokas klēpī salikušam: jārīkojas jau tagad – pretējā gadījumā uzņēmumi riskē bankrotēt, bet darbinieki – palikt bez darba, kas krīzi tikai saasinās. Valsts sektorā situācija kļūst pavisam saspringta: jūlijā, vasaras brīvdienu periodā, novērojām skolotāju pieteikumu lavīnu jauna darba meklējumos. Visā savas profesionālās darbības laikā neesmu redzējusi tik daudz skolotāju pieteikumu ar vēlmi mainīt darbu. Bet par visu – pēc kārtas.
Nepalielināt algu – tā nav izeja. Ir skaidrs, ka daudziem uzņēmumiem būs grūti, īpaši tiem, kuru bizness ir tieši saistīts ar Krieviju, Baltkrieviju vai Ukrainu, un vienlaikus jāsaprot, ja nepalielināsi darbiniekiem algu, viņi meklēs citu darbavietu. Šogad inflācija būs aptuveni 15%, nākamajā gadā tā tiek prognozēta 7% apmērā. Acīmredzami, ka problēma neizzudīs un cilvēku labklājības līmenis kritīsies. Mēs visi vēlamies dzīvot, nevis izdzīvot, tāpēc darbinieki vai nu paši prasīs algas paaugstinājumu, vai arī sāks meklēt jaunu darbavietu. Mans ieteikums – runāt par atalgojuma paaugstināšanu proaktīvi un tieši – ja nav iespējams algu paaugstināt tagad un tūlīt, jāapspriež, kad tāda iespēja radīsies un ko jūs varat darīt šodien, lai atbalstītu savus darbiniekus. Viennozīmīgi nevajadzētu “slēpt galvu smiltīs”: pašreizējā darbinieku trūkuma situācijā, ja darbinieks aiziet projām no darba, tad atrast aizvietotāju par tādu pašu algu būs vēl grūtāk, nekā noturēt pašu darbinieku.
Mana pieredze rāda, ka parasti algas pielikums sastāda 10–15%, bet, ja darbinieku “pārpirks” cits uzņēmums, tad viņš var cerēt saņemt par 20–30% vairāk, nekā pelna pašlaik. Īpašu risku Latvijas uzņēmumiem rada ārvalstu kompānijas: tā kā pašlaik ir iespēja strādāt attālināti, daudzi talantīgi speciālisti izvēlas strādāt Rietumeiropas un Skandināvijas uzņēmumos, jo tur algas ir lielākas.
Viens no risinājumiem varētu būt pandēmijas laikā populārais modelis “maksāšana ar laiku” (angļu valodā – pay with time): darbadienas saīsināšana un no tās izrietošs darba algas samazinājums. Tas var būt nepatīkami, taču krīzes apstākļos ir jāsaprot, – labāk nedaudz samazināts, bet stabils atalgojums nekā nekāds.
“Saudzīgā atlaišana” – kā jauna tendence. Ja tomēr nav iespējams izvairīties no darbinieku skaita samazinājuma, tad no cilvēkiem ir jāšķiras maksimāli saudzīgā veidā. Darbinieku trūkuma apstākļos uzņēmumi ļoti aktīvi strādā pie laba darba devēja tēla, tāpēc jāsaprot, ka nepārdomāta, pārsteidzīga atlaišana var krietni kaitēt reputācijai. Aizvien populārāka kļūst jauna tendence – tā sauktā “saudzīgā atlaišana”. Šī pieeja paredz, ka personāla atlases uzņēmums palīdz atlaistajam darbiniekam atjaunot savu CV, sagatavoties intervijai un pat atrast piemērotas vakances.
Krīzes pārvarēšana – mūsu kopīgā atbildība. Neskatoties uz šķietamo, ka visa atbildība par izkļūšanu no krīzes gulstas uz darba devēju pleciem, patiesībā mums ir cieši jāsadarbojas. Ģimenē ir tieši tāpat – ja pienāk grūti laiki, mēs sakožam zobus un kopā darām visu, kas no mums atkarīgs. Ja, piemēram, kādu atlaiž un viņa pienākumus sadala atlikušajiem darbiniekiem, kādam tas var nozīmēt darba slodzes pieaugumu. Protams, tas ne vienmēr izraisīs pārstrādāšanos, bet, visticamāk, mums visiem nāksies noteiktā ziņā piekāpties.
Tomēr privātajam sektoram ir lielākas iespējas veiksmīgi pārvarēt krīzi, jo tas ir elastīgāks un jau šobrīd var pārskatīt savu attīstības stratēģiju un finanšu plānus.
Vissliktāk – valsts sektoram: kadru aizplūšana notiek pilnā sparā. Valsts iestādēm gada otrajā pusē būs pavisam grūti: ja privātais bizness vēl var pārskatīt budžetus, lai izvairītos no bankrota un masu atlaišanas, tad publiskais sektors kopumā vairs neko nevar mainīt savos finanšu plānos. Darbinieku aizplūšana ir jau sākusies – vasaras brīvlaika periodā saņēmām neparedzēti daudz pieteikumu no skolotājiem, kas izmanto atvaļinājumu darba meklēšanai. Ļoti daudzi bija gatavi darīt arī mazāk kvalificētu darbu, un tas ir saistīts ne tikai ar algu līmeni, bet, protams, arī ar izdegšanu.
Kopumā izdegšana ir mūsdienu sabiedrības posts, īpaši profesijās, kurās tiek strādāts ar klienta emocijām, tāpēc visu moderno uzņēmumu dienaskārtībā ir labvēlīgu darba apstākļu radīšana. Darbiniekiem tiek pirkti augļi, dzērieni, dažādi gardumi, veselības apdrošināšana un daudzas citas lietas. Tas, protams, ir skaisti un atbalstāmi. Bet svarīgi atcerēties, ka cilvēki aiziet nevis no uzņēmuma, bet no cilvēkiem (priekšnieka, kolēģa, klientiem), tāpēc viens no efektīvākajiem veidiem, lai radītu labvēlīgu klimata uzņēmumā, – vienkārši ir laiku pa laikam patiesi painteresēties, kā cilvēkam klājas. Ja ik dienu viņš ir spiests tik galā ar svešām emocijām, kritiku, neapmierinātību un vienlaikus viņa resursus neviens pat necenšas atjaunot, neviens auglis un nekāda apdrošināšana neatturēs viņu no atlūguma rakstīšanas.
Lai gan atrodamies krīzes priekšvakarā, kas kļūs par izaicinājumu un nopietnu komandas saliedētības un vadības kompetences pārbaudījumu, iesaku gan darbiniekiem, gan darba devējiem katru lēmumu balstīt ētikas principos un būt maksimāli empātiskiem. Tas ļaus mums visiem samazināt zaudējumus un izkļūt no krīzes kā uzvarētājiem.