Menu

Māris Zanders. Daži jautājumi ir Apriņķis.lv

  • Autors:  Māris Zanders
  • Komentāri
Māris Zanders. Daži jautājumi ir Foto no arhīva

Par vēlētāju aktivitāti. Var ilgi un neauglīgi to apspriest, tomēr, manuprāt, pierādījās tas, par ko teorētiskā līmenī runāts jau iepriekš – sociālie tīkli dzīvi ārpus tiem atspoguļo ļoti, ļoti nosacīti. Proti, ja ticētu sociālo tīklu bildei, kurā visiem bija viedoklis par politiku, kaislības sita augstu vilni utt., līdzdalības procentam 6. oktobrī vajadzēja būt vismaz 70 procentu līmenī. Bet nebija.

Līdz ar to atļaušos prognozēt, ka politiskajām aprindām un tās apkalpojošiem ekspertiem nāksies pārskatīt arī tēzi par sociālo tīklu nozīmi politiskajā komunikācijā. Jā, iespējams, tīkli palīdz mobilizēt atsevišķas sabiedrības grupas (piemēram, ārpus Latvijas dzīvojošos vai jaunu politisku projektu atbalstītājus), tomēr kopumā nozīme, manuprāt, izrādījusies pārspīlēta.

Te gan jānorāda uz vēl kādu problēmu. Rezultātu analīzei katastrofāli pietrūkst jēdzīgu, reprezentatīvu aptauju jau pēc vēlēšanām, kurās pilsoņiem taujātu par faktoriem, kas viņu izvēli ietekmējuši – kandidātu debates plašsaziņas līdzekļos, par kandidātiem vai partijām uzpeldējuši nesmukumi, paziņu ieteikumi utt. Pašas politiskās partijas, protams, apgalvos, ka skaidrojums ir vienīgi to (partiju) ģeniālās programmas un izcilie darbi, tomēr tas liekas apšaubāmi. Citiem vārdiem sakot, kamēr nav post factum socioloģisko aptauju, skaidrojumi par kādiem iepriekš neprognozētiem kādas partijas rezultātiem ir, atvainojos, no pirksta izzīsti.

Ilustrācijai – "zaļo zemnieku" vājais rezultāts. Proti, būtiskais jautājums, uz kuru man nav atbildes, ir: vai tas ir novērtējums konkrētajiem ZZS politiķiem valdībā un Saeimā, vai arī pazīme tam, ka kaut kādas izmaiņas notiek ZZS atbalstītāju lokā vispār? Jo ir atšķirība starp to, vai kāds iepriekš par šo apvienību balsojušais šoreiz to nav darījis tāpēc, ka viņu neapmierina, teiksim, veselības aprūpē notiekošais, vai tāpēc, ka viņš ir atradis sev tuvāku politisko partiju vispār.

Tāpat nav skaidrs, par ko īsti liecina divu citu partiju – Jaunās konservatīvās partijas un Nacionālās apvienības – rezultāti. Ja pieturas pirms vēlēšanām bieži dzirdētai versijai, ka "konservatīvie", kā saka, ņem nost balsis "nacionāliem", tad jāsecina, ka kopumā nacionāli konservatīvā elektorāta daļa ir neprognozēti liela – teju vai 25 procenti. Manuprāt, šādi sasummēt abu partiju rezultātus tomēr nevar, līdz ar to Jaunās konservatīvās partijas rezultāts vēl būs analīzes objekts. Tas pats, starp citu, attiecas uz elektorāta liberālo daļu. Ja skaita kopā "Attīstībai/Par!" un "Jaunās Vienotības" sniegumu, it kā var secināt, ka liberālā daļa nav mainījusies – mazliet virs 20 procentu nobalsojušo, tikai "Attīstībai/Par!" ir pārņēmusi lielāko "Vienotības" atbalstītāju daļu. Atkal – es nezinu, vai tā var spriest; iespējams, ka tas ir pārāk vienkāršoti.

Liela jēga arī nav apgalvojumam, ka rezultāti liecina – sabiedrība vēlas citu politiku, jo līdzšinējās varas partijas nepārprotami apsteiguši jaunie projekti. Jā, apsteiguši, bet šie jaunie projekti ir visnotaļ atšķirīgi. Jaunā konservatīvā partijas, "Attīstībai/Par!" un "KPV LV" sniegums neļauj apgalvot nedz to, ka sabiedrība ir nosliekusies konservatīvo ideju, nedz liberālo vērtību virzienā, katrs tulkos tos sev izdevīgi, bet tā jau būs retorika.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.