Guntis Gūtmanis: Ar pārtikas rezervēm sevi šogad varēsim nodrošināt! ^{Apriņķis.lv}

Padomes uzdevums ir arī pārstāvēt biedru intereses, piedalīties valdības un Zemkopības ministrijas darba grupās, atrast kādas nepilnības noteikumos un likumprojektos. “Mēģinām likumdevējam izstāstīt, kā viss notiek dzīvē, ko noteikumu rakstītājs, iespējams, nav pamanījis vai ir uzrakstījis kaut ko tādu, par ko mums šķiet, ka dzīvē ir citādāk,” “Rīgas Apriņķa Avīzei” stāsta Guntis Gūtmanis, atklājot arī to, kādas ir viņa vadītās organizācijas galvenās prioritātes.

Cer sagaidīt ilgtermiņa lauksaimniecības stratēģiju

“Viena no aktualitātēm, protams, ir Saeimas vēlēšanas. Mēs gaidām, kāds būs nākamais parlaments un valdība. Tāpēc septembrī plānojam tikties ar visām partijām, kas kandidē uz Saeimu un kuras potenciāli varētu tikt ievēlētas, jo gribam kopīgi izrunāt tās lietas, kas mums šķiet svarīgas, un parakstīt vienošanos, ka, strādājot Saeimā un valdībā, partijas izrunāto ņems vērā un pildīs.”

Guntis Gūtmanis atzīst, ka viena no lietām, uz ko Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome varētu mudināt partijas, ir pieņemt ilgtermiņa lauksaimniecības stratēģiju, kuru iesniegtu apstiprināšanai parlamentā: “Lai nav tāda jautājumu skatīšana no reizes uz reizi, pa maziem gabaliņiem, bet lai politiķi saprastu, kas ir tā lielā bilde. Tā ir viena lieta, ko mēs vēlētos izrunāt ar partijām, kas kandidē uz Saeimu.”

Guntis Gūtmanis uzsver: viņa vadītā organizācija aicina cilvēkus piedalīties vēlēšanās, jo “demokrātija nozīmē ne tikai to, ka mums kaut kas pienākas, bet arī to, ka mums ir pienākumi pret valsti. Vēlēšanas un spēja izdarīt savu izvēli, manuprāt, ir viens no primārajiem pilsoņa pienākumiem. Tas būtu jādara visiem! Katram to vajadzētu pārdomāt, izlasīt partiju priekšvēlēšanu programmas, iziet cauri sarakstiem, atrast cilvēkus, kurus gribētu atbalstīt, un aiziet par viņiem nobalsot.”

Samazināta PVN likme pārtikai

Otrs jautājums, par kuru jau ilgāku laiku runā Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome, ir samazināta PVN likme pārtikai. “Mūs šajā jautājumā atbalsta Zemkopības ministrija, taču sarunās ar pārējiem politiķiem mums klājas diezgan grūti. Tiesa, Ekonomikas ministrijas dati liecina, ka tāda virzība varētu būt, taču politiķu retorika šobrīd pārsvarā ir tāda, ka tas būšot īstermiņa risinājums, kas nedos ilgtermiņa ieguvumu. To dzirdot, man gribas uzdot jautājumu: vai Latvija ir citādāka nekā citas Eiropas valstis?! Ja nemaldos, tikai četrās Eiropas valstīs nav ieviests samazinātais PVN pārtikas produktiem.”

Guntis Gūtmanis atgādina politiķu argumentus pret šādu lēmumu, proti, veikali nopelnīšot vairāk, cenas paaugstināšoties neatkarīgi no PVN samazinājuma. “Taču mēs esam runājuši ar lielajām tirdzniecības ķēdēm, un viņi ir gatavi parakstīt vienošanos – līdzīgi, kā bija ar eiro ieviešanu, – par godīgu PVN ieviešanu, tāpat sola monitorēt cenas. Tāpēc uzskatu, ka ar samazinātās PVN likmes ieviešanu cenas varētu necelties tik strauji,” skaidro Gūtmanis un piebilst, ka veikali ikdienā redz to, kā mainās pircēju pārtikas grozs un produkcijas klāsts, ko cilvēki iegādājas, – tas kļūst lētāks. “Mūsu lielākās bažas ir cilvēku pirktspējas samazināšanās. Mums ir svarīgi, lai cilvēki ēstu pilnvērtīgi – tā ir viena no Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes prioritātēm.”

Pārtikas nodrošinājums – valsts drošības jautājums

“Trešā lieta, kuru gribētos, lai politiķi saprot un valdība akceptē, ir tas, ka pārtikas nodrošinājumam būtu jākļūst par valsts drošības jautājumu.” Guntis Gūtmanis atgādina, ka līdz šim tieši par šo jautājumu nav ticis diskutēts, jo ar pārtikas sagādi nav bijis problēmu. “Mēs dzīvojam globālā pasaulē un faktiski jebko no jebkurienes varam atvest – gan no Dienvidamerikas, gan Austrālijas. Taču brīdī, kad sākās Covid-19 pandēmija, parādījās problēma, jo, slēdzot robežas, ne visu varēja atvest – ne pārtikas produktus, ne iepakojuma materiālu, kas bija nepieciešams ražotājiem. Tad radās pirmais jautājums un secinājums: vai mēs spējam sevi pabarot?”

Atbildot uz šo retorisko jautājumu, Guntis Gūtmanis uzsver: “Pašlaik mēs spējam sevi pabarot, un tas attiecas uz visām pārtikas grupām, tikai putnu gaļu un cūkgaļu Latvija saražo mazāk, nekā būtu nepieciešams; tāpat ir daži pārtikas produkti, kurus pat eksportējam. Taču ilgtermiņa stratēģijai un domāšanai valstī vajadzētu būt tādai, ka lauksaimniecība spēj saražot vispusīgu pārtikas produkciju, lai mēs ēstu ne tikai vienu pārtikas produktu, bet spētu nodrošināt pilnu klāstu. Tāpēc, manuprāt, tas ir nacionālās drošības jautājums, un tieši tā arī uz to būtu jāskatās.”

Lai risinātu šo jautājumu, pandēmijas sākumā tikusi izveidota sadarbības padome, kur diskutēts par šiem jautājumiem, un Gūtmanis atzīst, ka Zemkopības ministrija izrādījusi izpratni. “Protams, katrs skatās uz savu darbības lauku un ikdienā varbūt pat neaizdomājas par citām lietām. Taču mūsdienu pasaulē viss ir tik ļoti saistīts, ka vienu lietu no otras atraut nav iespējams. Tāpēc ir jārunā un jādiskutē, un tāpēc pašlaik, priekšvēlēšanu laikā, nevaram nospraust lielus mērķus. Tālab mūsu pamatdarbs sāksies līdz ar jaunās Saeimas un valdības ievēlēšanu. Ceram, ka mūs sadzirdēs un uzklausīs, jo pārtika katru dienu ir vajadzīga ikvienam, un, domāju, arī politiķi to saprot.”

Ar graudiem un kartupeļiem spēsim sevi nodrošināt

Situāciju ar pārtikas piegādēm pasaulē, nenoliedzami, ir ietekmējis arī Krievijas karš Ukrainā, taču, kā uzsver Guntis Gūtmanis, ar graudiem Latvija sevi vienmēr ir spējusi nodrošināt. “Šis gads izskatās vidēji labs. Protams, rādītāji Latvijas novados atšķiras – citur tie ir labāki, citur sliktāki. Ņemot vērā to, ka bija vēls un vēss pavasaris, lielai daļai graudaudzētāju raža ir aptuveni par tonnu mazāka nekā citos gados, taču graudu pietiks; tiesa, lauksaimnieki bažījas par to, vai pietiks lopbarības graudu.”

Taču šogad laikapstākļi ir lutinājuši ražas novākšanas laikā, ir bijis mazāk izdevumu par graudu kaltēšanu. “Daļa lauku vētras un krusas dēļ ir sakritusi veldrē, tāpēc no tiem pārtikas kvalitātes graudus nedabūsim, tie būs lopbarības kvalitātes graudi, taču plānojam, ka tos nopirks lauksaimnieki, kam ir nepieciešami lopbarības graudi.”

Vērtējot šā gada kartupeļu ražu, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes vadītājs teic, ka ar vēlo un vēso pavasari jūlija sākumā ticis prognozēts izcils gads. “Šobrīd sausuma dēļ raža būs nedaudz mazāka, nekā tika plānots, taču kartupeļu rezervēm vajadzētu pietikt.”

Liela interese par saules paneļiem

Saistībā ar situāciju energoresursu tirgū “Rīgas Apriņķa Avīze” vaicāja Guntim Gūtmanim, kā viņa vadītā Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome var palīdzēt lauksaimniekiem risināt problēmas, kas radušās gāzes, elektrības un degvielas pieaugošo cenu dēļ. “Ik dienas sekojam līdzi un palīdzam energoietilpīgajiem uzņēmumiem, mēģinot rast risinājumus šīm problēmām; tāpat mēģinām palīdzēt saimniecībām, kuras var mazināt vai ietaupīt elektroenerģijas pašpatēriņu, taču diez ko lielas iespējas to samazināt mums nav. Iesakām, piemēram, mainīt apgaismojumu fermās, parasto lampu vietā izmantojot LED lampas; mēģinām rast arī citus risinājumus, konsultējot lauksaimniekus.”

Guntis Gūtmanis atgādina arī par Lauku atbalsta dienesta programmas sniegto atbalstu saules paneļu uzlikšanai, kas dod iespēju samazināt elektrības pašpatēriņu. Viņš arī atzīst, ka lauksaimnieku interese par saules baterijām esot ļoti liela. “Igaunijā šī kustība ir jau vairākus gadus, un viņi bija tikuši daudz tālāk. Savukārt Latvijā tagad burtiski ir iestājies bums – saules paneļi tiek izvietoti gan uz privātmājām, gan uzņēmumiem –, un izskatās, ka būsim igauņus apsteiguši.” Tiesa, interese par šī alternatīvā elektroenerģijas avota izmantošanu esot tik liela, ka “ja šodien izdomāsim, ka gribam uzlikt savai mājai vai ražotnei saules paneļus, vairs nav tā, kā kādreiz, kad to varēja izdarīt mēneša laikā, – ir jāgaida rindā. Tas rada problēmas, kas ir ne tik viegli atrisināmas. Bet pie tā tiek strādāts.”

Zemes iegādes kreditēšanas programma – ļoti populāra

Viens no Zemkopības ministrijas darbības virzieniem un atbalstītajām iniciatīvām ir zemes iegādes kreditēšanas programma, ar kuras palīdzību beidzamo desmit gadu laikā lauksaimnieki iegādājušies vairāk nekā 55 tūkstošus hektāru lauksaimniecības zemes. Kā norādījis zemkopības ministrs Kaspars Gerhards, “programma nodrošina, ka saglabājam Latvijas zemes resursu mūsu lauksaimniekiem, sekmējam jaunu darbavietu veidošanu reģionos un Latvijas lauku attīstību”.

Arī Guntis Gūtmanis atzīst, ka tā ir viena no labākajām lietām, ko Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomei un citām nevalstiskajām organizācijām sadarbībā ar Zemkopības ministriju izdevies paveikt. “Šo programmu lauksaimnieki tiešām izmanto, un atgādināšu, ka šī iniciatīva aizsākās tāpēc, ka negribējām, lai visas lauksaimniecības platības iegādājas ārzemnieki. Taču galvenā problēma bija nevis tā, ka mēs negribējām viņiem pārdot vai iznomāt zemi, bet tas, ka mūsu lauksaimniekiem nebija pieejami līdzekļi tās iegādei. Kā zināms, banku aizdevumi ir ļoti dārgi, tādēļ šī programma pavēra iespēju lauksaimniekiem saņemt līdzekļus un iegādāties zemi. Interese ir patiešām milzīga, tāpēc valdība ik pa brīdim palielina “Altum” finanšu portfeli, un cilvēki labprāt to izmanto.”

Tiesa, lauksaimniecības zemju, kuras varētu nopirkt, vairs neesot atlicis daudz, tāpēc uz katru īpašumu, kas nonāk tirgū, pretendē vairāki lauksaimnieki, arī zemes cenas ir kāpušas. “Līdztekus šai programmai esam ieviesuši reversās nomas programmu: lauksaimnieks, kuram ir nepieciešams aizdevums, “Altum” ieķīlā savu īpašumu un, saņemot līdzekļus, uzreiz noslēdz līgumu. Pēc pieciem gadiem viņš savu īpašumu atpērk. Nesen runāju ar “Altum” un uzzināju, ka nav bijis neviens gadījums, kad lauksaimnieki savu īpašumu nebūtu atpirkuši atpakaļ. Tā ka arī šī programma ļoti labi strādā!”