Guntars Traubergs. Dumpinieciskums un mediji: vai tas ir savienojams? ^{Apriņķis.lv}

Vienlaicīgi, publiskajās debatēs mēs atgriežamies pie jautājuma par to, ka tradicionālie mediji zaudē auditoriju individuālajiem, kas, iespējams, nākotnē varētu novest pie pirmo izzušanas. Iztirzāsim to sīkāk piecos punktos, vai tā varētu būt?

Pirmkārt, vēsture mums māca, ka nekas nekur nepazūd. Kino un radio nav izzuduši televīzijas parādīšanās rezultātā, pat vinila plates nav pazudušas. Interesanti, bet radio, neskatoties uz tā drīzā gala prognozēm televīzijas ēras sākumā, joprojām ir viens no populārākajiem mediju kanāliem Latvijā un pasaulē. Atbilstoši pētījumu kompānijas “Kantar” apkopotajiem datiem Latvijā radio vismaz reizi nedēļā klausās 87%, savukārt ik dienu radio klausās 70,7% jeb 1 miljons 88 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem. Turklāt atsevišķs radio klausītājs vidēji dienā šai nodarbei veltījis 4 stundas un 6 minūtes.

Vēl interesantāki dati ir apkopoti ASV. Pētījumu uzņēmums “Nielsen” norāda, ka AM/FM radio ikdienas klausītāju skaits trīs gadu laikā pieaudzis par 29% vecumā no 18-49 un veido 79% no TV skatītāju kopskaita. Turklāt AM/FM radio ikdienā pavadītais laiks 18-49 gadus vecu cilvēku vidū ir tikai par pusstundu mazāks nekā televīzijā, un šī atšķirība strauji samazinās. “Nielsen” prognozē, ka minētajā vecumā grupā radio klausītāju skaits pārsniegs TV skatītāju skaitu jau 2024.gadā.

Otrkārt, jāsaprot, ka cilvēces evolūcijas gaitā iespējas ir paplašinājušas un turpina paplašināties. Vairs nav un nebūs laiki, kad bija tikai viena valsts īpašumā esoša TV stacija un viena radio stacija. Tie laiki ir pagājuši sen. Brīvības logs uz Rietumu pasauli Latvijas neatkarīgo mediju vēsturē sākās tieši pirms 30 gadiem – ar “RadioDejas” un “NTV-5”, kas pēcāk pārtapa par radio Super FM un LNT televīziju, parādīšanos ēterā. Drīz vien šiem medijiem pievienojās arī ziņu portāli, starp kuriem vēlos izcelt “navigators.lv”, kura mantinieks ir portāls “delfi.lv”.

1994.gadā tika izveidota leģendārā Pica TV, kurā varēja redzēt interesantas, krāsainas un neierastas lietas, piemēram, raibas reklāmas, animācijas filmas u.c. Tajā laikā es vēl mācījos vidusskolā, bet mani iecēla par šī jaunā formāta televīzijas reklāmas pārdošanas vadītāju, jo zaļā gaisma tika dota jauniem cilvēkiem ar spēju domāt jaunās kategorijās.

Kas visām šīm platformām bija kopīgs? Zināmā mērā tā ir rašanās vieta Rīgā – Elijas ielā. Iespējams, Latvijas mediju vēsturē varam runāt pat par Elijas ielas gēnu. Savukārt nopietnākā plāksnē – tās visas tika radītas kā jaunu cilvēku privātas iniciatīvas, kas tika uzturētas par personīgajiem līdzekļiem ar misijas apziņu. Tas bija radošums, drosme izmantot jaunus izteiksmes veidus un līdzekļus. Tas bija lēciens nezināmajā. No tā laika skatu punkta – tas bija sava veida dumpinieciskums, novatorisms, kas pievilka cilvēku masas, īpaši jauniešus.

Treškārt, pastāvēs, kas mainīsies. Tas nozīmē iet pie auditorijas, saprast un pieņemt to. Īpaši tas attiecas uz jauniešu auditoriju. Vai mūsdienu jaunieši ir kādi īpašāki par iepriekšējām paaudzēm? Nē, bet atšķirībā no iepriekšējām paaudzēm, viņiem ir daudz vairāk iespēju, t.sk. izvēlēties informāciju un tās formātu, kādu patērēt. Līdz Latvijas neatkarības atjaunošanai valstī pastāvēja sabiedrisko mediju monopols, bet tā sabrukšana radīja dažādu tradicionālo mediju konkurenci. Piemēram, Super FM bija pilnīgi jauna formāta radiostacija Latvijā, kas pastāvīgi spēlēja aktuālo mūziku, sniedzot klausītājiem Rietumu sajūtas un dzīves filozofiju.

Savā veidā to darīja visi tā laika neatkarīgie mediji – ne vien radio, bet arī TV, drukāto izdevumu un vēlāk arī interneta portālu segmentā. Ar jaunajām mediju platformām radiostacija bija soli priekšā laikam. Mūsdienās tradicionālajiem ziņu, mūzikas un video pārraidītājiem nevar būt pārliecība, ka mēs esam tik “kruti”, lai vienīgi radītu savu saturu un auditorija pati atnāks.

Faktiski šobrīd notiek klasisko mediju sakušana ar modernajām multimediju platformām un nākotnē pastāvēs tas, kas šo aksiomu – atrasties soli priekšā laikam – sapratīs. Televīzijas un radiostacijas saaug ar interneta platformām, mobilajām aplikācijām un sociālajiem tīkliem, ziņu portāli ar TV un radio formātu. Raugoties perspektīvā, medijiem ir jāiet pie cilvēkiem tur, kur viņi ir. Jāsper tikai viens solis uz priekšu, un arī turpmāk viss būs kārtībā.

Ceturtkārt – kā būs turpmāk? Pasaule iet uz priekšu un attīstās caur dažādām kataklizmām, un, kā tas precīzi soli pa solim, notiks nezina neviens. Vienu, kā mediju eksperts ar 30 gadu stāžu, zinu droši – būs labāk un savādāk. Savu prognozi varu izstāstīt uz radio piemēra, jo šo sfēru pārzinu vislabāk.

Galvenais radio trumpis laika griežos ir izrādījies mobilitāte un vienkāršums. Nākotnē radio būs visur. Šobrīd it tik daudz inovatīvu tehnoloģisko iespēju, kas ļaus radio pilnvērtīgi virzīties uz priekšu kā multifunkcionālam medijam. Radio nākotne ir gaišāka, nekā lielākā daļa to spēj iedomāties. Konsoles, pieslēgtie pulksteņi un televizori, kurus mēs izmantojam ikdienā, būs tikai vēl viens veids, kā radiostacijas varēs raidīt un palielināt savu klausītāju skaitu.

Pašlaik mēs esam liecinieki tam, ka sabiedrības dzīvē palielinās savienojamība. No viedajiem skaļruņiem un automobiļiem līdz viedtelefoniem – iespējas radio attīstībai ir bezgalīgas, un to skaits turpinās pieaugt. Šīs radio īpašības būs aktuālas arī turpmākajās desmitgadēs, saglabājot spēju iekarot plašas auditorijas sirdis.

Runājot par satura attīstību, jāprecizē, ka tieši interaktivitāte rada lielāku iesaisti nekā pasīvais saturs, tāpēc liela nozīme jebkuras radiostacijas attīstībā un ilglaicībā būs spēcīgām ētera personībām, aktuālam, baudāmam saturam. Tieši augstas pakāpes auditorijas iesaiste ētera veidošanā reālajā laikā, ko nodrošina mūsdienu tehnoloģijas, nostiprina ilgtermiņa draudzību ar savu esošo un topošo klausītāju, nostiprina pozitīvas emocijas un sniedz pozitīvu pievienoto vērtību sabiedrībai kopumā.

Esmu pārliecināts, ka citu platformu medijiem arī ir dažnedažādākās inovāciju iespējas, kā sasniegt savu auditorijai tai ērtā vietā, laikā un formā. Galvenais katram medijam, īpaši lielajiem un varenajiem, ir saglabāt savu jaunības DNS – domāt radoši kā mazajiem, jo mazajiem viss ir atļauts.

Visbeidzot, piektkārt, vai dumpinieciskums un mediji ir savienojami? Jā, ja tas ir veids kā sniegt roku un burtiski sakust ar savu mērķauditoriju, saglabājot svarīgu vēstījumu saturu un uzticamību. Pieaugošās konkurences apstākļos ar neatkarīgiem mediatoriem tā ir panākumu atslēga tradicionāliem medijiem nākotnes konkurences okeānā. Galu galā, tikai Latvijas tradicionālie mediji spēj būt lokāli un atspoguļot to informāciju, kas interesē tevi, mani un viņu. Karību jūras reģiona vai Nujorkas blogeri to nekad nespēs un labi, ka tā. Tieši daudzveidība bagātina pasauli, kuras nākotne ir šodienas jaunatnes rokās.

Atcerēsimies savu jaunību – mūžīgais jaunatnes dumpinieciskuma gars nekur nav zudis, mainījies ir vienīgi fons. Dzīve ir jāredz visās varavīksnes krāsās, arī jaunības. Katra paaudze domā, ka nākamajai nodos labākās zināšanas un pieredzi, bet kamēr tas nav tevis paša puns, tas nav tavs puns. Mūsu atbildība ir to saskatīt, novērtēt un pieņemt pareizos lēmumus.

Lai tiekšanās uz labāko ir mūsu visu motivācijas un spēka avots. Tikai uz priekšu!