Cigarešu dūmi – bīstams gaisa piesārņotājs
- Autors: Jānis Basevičs
Foto - publicitātes
Cigarešu radītie dūmi ir viens no pasaulē bīstamākajiem gaisa piesārņotājiem. Pie tam cigarešu radītie dūmi vienlīdz negatīvi ietekmē gan smēķētājus, gan arī apkārtējos, kas piespiedu kārtā kļūst par pasīvajiem smēķētājiem. Pasīvie smēķētāji ir pakļauti tiem pašiem veselības un dzīvības riskiem kā cigarešu smēķētāji.
Pasaules Veselības organizācija uzsver, ka pasīvā smēķēšana katru gadu nogalina aptuveni 1,2 miljonus cilvēku, tostarp 65 000 ir bērni un pusaudži, kas jaunāki par 15 gadiem. Tāpēc atrasties vienuviet kopā ar smēķētāju vai arī strādāt piesmēķētās telpās ir bīstami ikviena cilvēka veselībai un dzīvībai. Cigarešu dūmi īpaši bīstami ir maziem bērniem, zīdaiņiem un grūtniecēm.
Cigarete – “ķīmiskais ierocis”
Sabiedrībā visplašāk zināmās vielas cigaretēs ir nikotīns un tabaka. Tomēr galvenos draudus cilvēka veselībai un dzīvībai rada dūmi un tas tās vielas, kas veidojas cigaretes sadegšanas procesā. Ar dūmiem cilvēka organismā nonāk aptuveni 7000 dažādu ķīmisko vielu, no kurām vairāk nekā 70 ir kancerogēnas un var izraisīt vēzi. Dažādu veselībai bīstamo vielu ķīmiskais kokteilis rodas cigaretei sadegot aptuveni 900°C temperatūrā. Starp tām ir daudzas ķīmiskajā rūpniecībā plaši pielietotas un cilvēka veselībai bīstamas vielas, piemēram darva, benzopirēns, tvana gāze, arsēns, kadmijs, ūdeņraža cianīds, arsēns un svins.
Tāpēc šobrīd dūmi tiek atzīti par nāvējošāko cigaretes sastāvdaļu un arvien vairāk pasaules valstis aktīvi cīnās pret cigarešu smēķēšaņu publiskās vietās, kā arī telpās. Daudzās valstīs aktīvi tiek veidotas kampaņas, kurās cilvēkus aicina nesmēķēt un atmest cigarešu lietošanu. Savukārt smēķētājiem, kuri nespēj pilnībā atteikties no paša smēkēšanas procesa tiek meklētas veselībai mazāk bīstamas alternatīvas, kas nesatur dūmus.
Noturīgi un grūti atbrīvoties
No cigarešu dūmiem cieš pilnīgi visi, un, jo ilgstošāk tas notiek, jo smagākas blaknes ir iespējamas. Pazīstamākās cigarešu dūmu sekas ir sirdslēkme, insults, plaušu slimības kā arī smaganu slimības. Pat, ja dūmi nav redzami, tie saglabājas gaisā stundām ilgi un ir tikpat kaitīgi kā redzamie. Pat vislabākā ventilācija un filtri nevar droši un pilnīgi attīrīt gaisu telpā, kurā smēķē. Pētījumi liecina, ka smēķēšana iekštelpās krasi palielina gaisu piesārņojošo vielu koncentrāciju. Telpās, kurās smēķē, ir bīstami augsts piesārņojuma līmenis, salīdzinot ar telpām, kurās nesmēķē.
Smēķētāju mājās putekļi, virsmas un mēbeles satur tabakas dūmu ķīmiskās vielas, kas pie katras kustības tiek saceltas gaisā un tiek ieelpotas. Cigaretes smēķētājs mājas pirmajā stāvā var ietekmēt citus, kas atrodas augšstāvā. Dūmi var pārvietoties starp istabām un caur ventilācijas atverēm. Tāpat dūmi nosēžas uz drēbēm, aizkariem, krēsliem un dīvāniem. Vienmēr jāatceras, ka cigarešu dūmi ir inde un ikviena saskare ar tiem ir risks cilvēka veselībai. Īpaši bīstami tas ir bērniem, jo viņu saskare ar cigarešu dūmu nosēdumiem un putekļiem mājokļos ir divreiz lielāka nekā pieaugušajiem.
Pakļaušana pasīvās tabakas dūmiem ietekmē bērnu izdzīvošanu, veselību un attīstību pirms un pēc dzimšanas. Ja māte smēķē, tas var izraisīt gan dažādas iedzimtas problēmas bērnam, gan būt par iemeslu priekšlaicīgām dzemdībām vai pat zīdaiņa nāvei. Smēķēšana grūtniecības laikā dubulto pēkšņas zīdaiņa nāves risku. Pasīvā smēķēšana grūtniecības laikā par 23% palielina nedzīvas piedzimšanas risku un par 13% palielina iedzimtu anomāliju risku.
Bērniem, kas dzīvo kopā ar smēķētājiem, ir lielāks bronhīta, pneimonijas, astmas un citu elpceļu infekciju risks. Šie bērni biežāk slimo ar saaukstēšanās slimībām, klepu un vidusauss iekaisumu. Viņu plaušu funkcijas ir pazeminātas un plaušas attīstās lēnāk. Smēķētāju bērniem ir palielināts meningokoku izraisītu infekciju risks (piemēram, meningīts, sirds slimības), kas dažkārt var izraisīt nāvi vai invaliditāti. Turklāt pasīvajai smēķēšanai pakļautajiem bērniem ir paaugstināts risks nomirt pirms piektās dzimšanas dienas.