Iepirkšanās internetā un gaļas patēriņš: pieci veidi, kā ikdienas ieradumi rada būtisku apdraudējumu videi

Civilizācija un tehnoloģijas ietekmē zemeslodi vairāk nekā mēs, iespējams, esam iedomājušies – gan pozitīvā, gan arī negatīvā veidā. Piemēram, viens miljons sugu varētu izzust līdz 2050. gadam, tādējādi paātrinot globālo izmiršanu. Katrs indivīds ar savām darbībām un lēmumiem var radīt apdraudējumu planētai vai, tieši otrādi – palīdzēt saglabāt to neskartu, domājot arī par nākamajām paaudzēm.

Gaļas patēriņš – būtisks slogs atmosfērai

Gaļas patēriņš pasaulē katru gadu pieaug – tās ražošana 30 gadu laikā ir dubultojusies un kopš 60. gadu vidus pieaugusi četras reizes. 2022. gadā no janvāra līdz novembra beigām visā pasaulē ir patērēts aptuveni 317 miljoni tonnas gaļas, un katrs apēstais kilograms atstāj ietekmi uz vidi. Lauksaimniecībā audzētie dzīvnieki ir viens no būtiskākajiem siltumnīcefekta gāzes metāna veidotājiem, jo tas visbiežāk rodas no kūtsmēsliem. Metāns aiztur siltumu atmosfērā un ir ļoti kaitīgs videi. Cilvēkiem turpinot patērēt gaļas produktus, lauksaimnieki palielina piedāvājumu, līdz ar to uzturot vairāk dzīvnieku un attiecīgi radot arvien vairāk siltumnīcefekta gāzes.

Šī brīža globālā pārtikas sistēma veicina dabas daudzveidības straujo izzušanu uz mūsu planētas, taču to var mainīt, kaut nedaudz izmainot savus ēšanas paradumus. Ar ko sākt? Ar savu zināšanu uzlabošanu. Labs palīgs būs Pasaules Dabas fonda izstrādātais ziņojums, kurā tiek vērsta uzmanība tam, cik ļoti ar savām maltītēm mēs ietekmējam vidi un kā pēc iespējas šo ietekmi mazināt, piemēram, izvēloties atbildīgi audzētus un ražotus pārtikas produktus, vai samazinot gaļas patēriņu.

Kosmētikas un losjonu sastāvdaļas nonāk ūdeņos un atgriežas mūsu šķīvjos

Cilvēki ikdienā lieto dažādus losjonus, dekoratīvo un kopjošo kosmētiku, kā arī vasarā - saules aizsargkrēmus un aizsardzības līdzekļus pret insektiem. Patiesībā tā ir nopietna vides problēma, jo tie satur mikroplastmasu un dažādas ķīmiskās vielas, kas no mūsu vannas istabas vai pēc peldes nokļūst ūdenstilpēs. Tas var radīt ūdens piesārņojumu, apdraudot ūdensaugus, zivis un citus ūdens iemītniekus. Turklāt runa nav tikai par augiem un dzīvniekiem – interesanti, ka cilvēks, patērējot jūras produktus, katru nedēļu var uzņemt aptuveni piecus gramus mikroplastmasas, kas ir līdzvērtīgi kredītkartes lielumam.

Tāpēc ir vērts sekot līdzi tam, cik daudz mēs ikdienā patērējam dažāda veida kopšanas un aizsargājošos līdzekļus un vai mums tie visi ir tiešām nepieciešami. Piemēram, lai izvairītos no saules apdegumiem, neizmantojot kosmētiku, var vilkt apģērbu, kas nosedz ķermeni un pasargā gan no apdeguma, gan no kukaiņu kodumiem.

Iepirkšanās internetā neredzamā puse – transporta emisijas un milzīgs iepakojumu patēriņš

Iepirkšanās tiešsaistē visā pasaulē ir kļuvusi par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu. 2020. gadā Amerikas Savienotajās Valstīs vien bija 256 miljoni digitālo pircēju, turklāt līdz 2024. gadam šis skaits potenciāli var palielināties par gandrīz 22 miljoniem.

E-komercijas uzņēmējdarbības modelis šķietami samazina vajadzību pēc preču transportēšanas, taču patiesībā ir pretēji – jo vairāk pasūtījumu, jo vairāk transporta radīto CO₂ izmešu. Tāpat pieaug preču iepakojumu apjoms – lai iepakotu internetā iegādāto preci, tiek izmantots milzīgs daudzums kartona. Lai preces nogādātu galamērķī lieliskā stāvoklī, tiek pārmērīgi patērētas burbuļplēves un citi polsterējumi. Transporta un iepakojuma daudzumu palielina arī preču atgriešana – internetā pirktās preces tiek atgrieztas biežāk nekā klātienē pirktās. Katra prece, kas atzīta par nederīgu, prasa atkārtotu iepakošanu, papildu transportu, kā arī teju katra sūtīšana prasa papīra uzlīmju izmantošanu.

Lai pēc iespējas mazinātu ietekmi uz vidi, ir svarīgi pievērst uzmanību gan tam, cik daudz mēs iepērkamies, gan tam, cik atbildīgs ir pārdevējs, pie kā mēs preci iegādājamies. Ļoti daudz uzņēmēju arvien vairāk meklē un ievieš veidus, lai savus pakalpojumus sniegtu pēc iespējas dabai saudzīgāk. Piemēram, “Samsung” arvien vairāk izmanto iepakojumus no materiāla, kas ir pārstrādājams.

Vidē nonākušas baterijas saindē augsni un iznīcina dzīvniekus

Speciāli konteineri bateriju savākšanai nav ieviesti tāpat vien. Baterijās atrodas dzīvsudrabs un citas toksiskas ķīmiskās vielas, kas kaitē cilvēkiem, dzīvniekiem un videi kopumā. Tāpat arī printeru kārtridžiem ir toksiska ietekme uz vidi, ja tie netiek pareizi iznīcināti. Katru gadu miljoniem bateriju un kārtridžu nonāk poligonos, kur tie saindē augsni un vēl vairāk pasliktina vides stāvokli. Tāpat arī dzīvnieki, uzņemot barību, “apēd” šīs ķīmiskās vielas un, radot pēcnācējus, nodod tās nākamajām paaudzēm.

Sadzīvē lietoto bateriju apjomu samazināt ir ļoti vienkārši. Tuvojoties svētkiem, izvēlieties dāvanās priekšmetus, kuros tiek izmantoti atkārtoti uzlādējami akumulatori, nevis baterijas. Atgādinām - tukšās baterijas jānodod speciāli tam paredzētos konteineros, kas atrodami lielveikalos, degvielas uzpildes stacijās un skolās. Viena zemē nomesta pirkstiņbaterija piesārņo augsni kvadrātmetra platībā, un tur tas saglabājas gandrīz gadsimtu.

Tualetes poda ūdens tiek aizskalots nebūtībā

Vienā tualetes poda noskalošanas reizē tiek izmantots aptuveni viens spainis ūdens. Ikdienā mēs tualetes podā aizskalojam vidēji no 71 līdz 90 litriem. Turklāt, kamēr ūdens netiek apstrādāts notekūdeņu iekārtās, tas netiek izmantots nevienam citam mērķim. Nereti cilvēki nolaiž ūdeni tāpēc, lai aizskalotu nevajadzīgus netīrumus, ēdiena paliekas u.tml., tāpēc būtu vērtīgi pievērst uzmanību, cik bieži mēs nolaižam ūdeni tualetes podā, iespēju gadījumā šo skaitu samazinot. Patlaban vairāki ražotāji jau kā normu piedāvā labierīcību aprīkojumu ar optimāli nelielu ūdens patēriņu, nodrošinot ieguvumus videi un arī maciņam.