Pēteris Strautiņš par patēriņa cenu izmaiņām: Inflācijas hipnoze izgaist

Janvārī degvielas cenas ir stabilizējušās, taču drīz deflācijas draugu klubam pievienosies mājokļa izmaksas. Pirmās ziņas par apkures tarifu samazināšanu parādījās jau apmēram pirms mēneša, bet citviet tarifi vēl auga, atkarībā no katra uzņēmuma iepirkumu stratēģijas. Nav šaubu, ka nākamā apkures sezona būs lētāka – samazinās ne tikai gāzes, bet arī šķeldas cenas, vairākumā apdzīvoto vietu apkures tarifu kritums būs mērāms desmitos procentu.

Janvārī līdz šim elektrības cenas “Norpool” Latvijas zonā ir mazāk nekā puse no novembra un decembra līmeņa. Elektrības cenas izšķiroši ietekmēs gāzes cenas, kas kopš augstākā punkta decembrī biržā samazinājušās apmēram uz pusi. Ir arvien grūtāk noticēt tam, ka vasarā eiropiešiem var rasties sarežģījumi ar gāzes krātuvju piepildīšanu, ja pat ziemā divu nedēļu periodā krājumi ir pieauguši. Iespējams, ka šīs ziemas beigās krājumi būs apmēram tikpat lieli, cik iepriekšējās ziemas sākumā.

Cenu stabilizāciju veicinošie notikumi datos ir redzami visdažādākajās vietās. Ražotāju cenas vietējā tirgū mēneša griezumā ir kritušās trīs mēnešus pēc kārtas, sākot no septembra, bet šo cenu gada inflācijas augstākais punkts bija augustā. Importa vērtības vienības indekss augstāko punktu sasniedza septembrī. Pārtikas izejvielu biržās cenas strauji samazinājās oktobrī un novembrī, un šo notikumu atbalss tuvojas patērētājiem, svaigpiena iepirkuma cenas Latvijā ir samazinājušās no vairāk nekā 50 līdz apmēram 40 centiem par litru.

Sviesta un piena pulvera cenas biržās no pērnā gada augstākā punkta ir kritušās apmēram par trešdaļu. Pārtikas cenu samazināšanās būs daudz lēnāka un pakāpeniskāka nekā enerģijas deflācija, bet tā notiks. Decembrī mēneša griezumā pārtikas cenas vēl pieauga par 1%, bet tālākam cenu kāpumam vairs nav nekāda pamata, tāpēc patērētājiem ir jāpretojas šādiem centieniem, izvēloties citus produktus.

Daudzi patērētāji straujo cenu kāpumu kopš 2021.gada vidus, šķiet, ir sākuši uztvert kā stihisku nelaimi, kurai nevar pretoties. Ir laiks atbrīvoties no šīs nomāktības un kritiski izvērtēt ražotāju un tirgotāju piedāvājumu.

Gada inflācija decembrī bija 20,8%, tā ir zemākā kopš jūnija (19,3%), piecus mēnešus tā svārstījās šaurā 21,5% – 22,2% diapazonā. Decembrī mājoklis un pārtika gada inflācijā "ieguldīja" ļoti līdzīgus 7,31 un 7,39 procentpunktus. Psiholoģiski svarīgs punkts ceļā uz cenu stabilitāti būs ar viencipara skaitli rakstāmas inflācijas sasniegšana, kas visdrīzāk notiks maijā. Gada inflācija samazināsies nevis tāpēc, ka kaut kas notiks, bet tāpēc, ka nekas īpašs nenotiks – cenu līmenis gada pirmajā pusē būs diezgan plakans, gada inflāciju samazinās t.s. bāzes efekts.

2022.gada pavasarī cenu līmenis auga īpaši strauji, maijā mēneša inflācija sasniedza apaļus četrus procentus. Rudenī nozīmīgi gada inflācijas stutētājs vēl būs pārtika, kā arī dažādi pakalpojumi, kuru izmaksas pamatā veido algas. Vienlaikus jau vareni spēki darbosies pretējā virzienā. Pirmkārt, strauji samazināsies mājokļu uzturēšanas izdevumi. Tāpat ir cerības uz daudzu ilglietošanas preču cenu kritumu.

Mājsaimniecības iekārtu cenas iepriekšējos 15 gados svārstījās ap vienu punktu, bet pērn tās strauji palēcās (+12,7%) acīmredzami pārejošu faktoru ietekmē. Lai nu kurā, bet šajā jomā konkurence ir, patērētājiem ir iespējas salīdzināt piedāvājumus internetā. Ar naftas cenām nekad neko droši nevar zināt, bet nākotnes darījumu cenas ļauj cerēt uz pakāpeniski sarūkošām transporta degvielu izmaksām.

Sagaidāms, ka 2023.gadā vidējā inflācija būs starp 7% un 8%, jo gads vēl sāksies ar vairāk nekā 20% gada inflāciju janvārī.

Izejvielu cenu kritums ir tik spēcīgs, ka nu jau var runāt ne tikai par inflācijas, bet arī IKP prognožu uzlabošanos, jo izdevumi importa apmaksai nebūs tik lieli, kā varēja bažīties. Patērētājiem ir labas cerības laikā ap 2023. un 2024.gada miju sagaidīt vispārēju cenu kritumu.