"Balta": 2023.gada prognozes – apdrošināšanas tirgus izaugsme un jauni izaicinājumi Apriņķis.lv
- Autors: Uldis Dzintars, AAS “Balta” valdes loceklis
Foto - arhīvs
Kā liecina AAS “Balta” novērojumi, Latvijas sabiedrībai arvien vairāk raksturīgi kļūst rūpēties par savu drošību un stabilitāti ilgtermiņā. Tas atspoguļojas arī apdrošināšanas tirgus datos: kopumā nedzīvības apdrošināšanas nozare Latvijā pērn piedzīvojusi 22% izaugsmi. Lai gan arī 2023.gadā tirgus apmēri, visticamāk, turpinās augt, vienlaikus nedzīvības apdrošinātājiem jādomā par izaicinājumiem, kas saistīti ar klimata izmaiņu ietekmi un kibernoziegumu izplatību.
Inflācija un karš Ukrainā "atņem" Covid-19 lielākā izaicinājuma godu
Krievijas iebrukums Ukrainā atstājis tiešu ietekmi uz ekonomiku, tajā skaitā arī uz apdrošināšanas nozari. Mainījušies produkti un teritorijas, kurās darbojas “Balta” apdrošināšana: Latvijas uzņēmumiem, kas pakļauti sankcijām, kā arī Krievijas Federācijā un Baltkrievijā reģistrētiem uzņēmumiem pārtraukta jaunu polišu izsniegšana un jau izsniegto polišu darbība (kur to pieļauj līgumattiecības vai normatīvie akti), bet ceļojumu apdrošināšanas segmentā atcelta Ukrainas vīzu ceļojumu apdrošināšanas produkta tirdzniecība, jo kara apstākļos nav iespējams nodrošināt pakalpojumu.
Tomēr galvenais faktors, kas pērn ietekmēja visu apdrošinātāju darbu, bija straujā inflācija. OCTA un KASKO produktu cenošanā nopietns izaicinājums bija autoservisu pakalpojumu izmaksu pieaugums, kas neizbēgami sekoja apkures, enerģijas, izejmateriālu, rezerves detaļu un darbaspēka cenu kāpumam. Tāpat inflācija pamatīgi satricināja nekustamā īpašuma segmentu, kur divu gadu laikā būvniecības izmaksas ir augušas par trešo daļu. Savukārt veselības apdrošināšanas produkts jau 2021.gadā apdrošinātājiem nesa zaudējumus, un pat pērn piedzīvotais veselības apdrošināšanas tirgus pieaugums 19% apmērā nespēja uzlabot apdrošinātāju rentabilitāti.
Klienti arvien vairāk rūpējas par savu drošību
Vērtējot nozares pienesumu valsts ekonomikā, apdrošināšanas apjoms aug straujāk nekā Eiropā kopumā, un, raugoties Baltijas mērogā, Latvijā notiek vissīvākā konkurence par klientu. Latvijā apdrošināšanas tirgus daļa ir 28% no kopējā Baltijas nedzīvības apdrošināšanas tirgus pēc prēmiju apjoma, bet peļņa – aptuveni par 10% mazāka, kamēr Lietuvā un Igaunijā tā ir augstāka. Vērtējot kopējo apdrošināšanas tirgus izaugsmi, nedzīvības apdrošināšanā tā gada laikā sasniegusi 22%.
Latvijas iedzīvotāji izrāda arvien lielāku vēlmi pēc drošības sajūtas, to apliecinot ar praktiskām darbībām. Kaut arī joprojām apmēram divas trešdaļas mājokļu nav apdrošināti, privātpersonu mājokļu apdrošinājumu skaits ir ievērojami pieaudzis. Finanšu, kapitāla un tirgus komisijas (FKTK) dati liecina, ka apdrošināto mājokļu skaits 2021.gadā salīdzinājumā ar 2018.gadu ir palielinājies par 24%. Turklāt to mājokļu apdrošināšana, kur labuma guvējs ir banka, kas izsniegusi hipotekāro kredītu, augusi tikai par 9%. Tas nozīmē, ka lielāko pieauguma daļu veido tie klienti, kas savus mājokļus apdrošina brīvprātīgi, nevis banku spiesti, kā tas bija vēl nesenā pagātnēzintars.
Vēl kāda tendence: klienti pirms apdrošināšanas polises iegādes labprāt izmanto iespēju vērsties pie klientu konsultanta, lai vienotos par tieši tādu produktu, kāds vajadzīgs katrā individuālajā gadījumā. Nereti sarunās kā labs sakārtotas un drošas dzīves piemērs tiek minētas ziemeļvalstis. Man gribētos cerēt, ka savā domāšanā esam ceļā uz varbūt mazliet garlaicīgo, bet pārtikušo un stabilo ziemeļvalstu dzīvesveidu, kur cilvēki apzinās, ka drošība un aizsardzība pret finanšu riskiem ir viņu pašu rokās.
Kas sagaida apdrošināšanas nozari 2023.gadā?
Pirmais lielais šī gada izaicinājums – nesenie plūdi – jau piedzīvots. To, ka globālās sasilšanas ietekmē palielinās ūdens līmenis un vētru spēks, kas posta nekustamo īpašumu, liecina arī apdrošinātāja atlīdzību dati: pērn dabas stihiju rezultātā “Balta” izmaksātās atlīdzības pārsniedza 1,2 miljonus eiro, un privātajā sektorā bija vērojams 3-4 reizes liels pieaugums.
Tāpat 2023.gadā apdrošinātāji jau saskārušies ar ievērojamu pārapdrošināšanas cenu pieaugumu, īpaši īpašuma apdrošināšanas un civiltiesiskās atbildības veidos. Piemēram, saskaņā ar “Fitch Rating” vērtējumu īpašuma pārapdrošināšanas cenas pieaugušas vidēji par 20%-60%, salīdzinot ar 2022.gadu, un tās ir sekas pārapdrošināšanas kompāniju zaudējumiem iepriekšējā gadā, ko izraisīja Krievijas iebrukums Ukrainā, augstā inflācija un dabas katastrofu radītie zaudējumi.
Būtiska aktualitāte visā pasaulē šogad būs kiberrisku apdrošināšana, jo strauji pieaug kibernoziegumu skaits. Tiesa, rietumvalstu apdrošinātājiem, kuri strādā šajā segmentā, līdz šim nav izdevies trāpīgi prognozēt situāciju, un reālais apdrošināšanas gadījumu skaits vienmēr ir lielāks, nekā plānots. Tādos apstākļos ir sarežģīti radīt plašu apdrošināšanas produktu. Domāju, ka Latvijā kiberapdrošināšana vēl ir pārāk eksotiska niša un tirgus nav tik liels, lai jauns produkts dienasgaismu ieraudzītu jau tuvākā gada laikā. Turklāt mums netrūkst darāmā tradicionālajos riska veidos, kur jāstrādā pie segumu paplašināšanas un produktu pilnveidošanas, lai vēl labāk pasargātu klientus.
Ekonomikas prognozes liecina – cilvēku maksātspēja pazemināsies, kaut arī ne tik dramatiski, kā tas bijis citās krīzēs. Visticamāk, nozare arī šogad piedzīvos klientu skaita pieauguma turpināšanos, veselības apdrošināšanas izaugsmi un īpašuma apdrošinājuma summu pieaugumu. Ja arī ne tik strauji kā 2022.gadā, domāju, ka šogad apdrošināšanas tirgus turpinās augt, ja vien to būtiski neietekmēs klientu pirktspēja, bet to vērtēsim gada beigās.