Armands Gūtmanis. Trampa vēlēšanas un Vējoņa koalīcijas veidošana

Daudzi tās dēvē par Trampa vēlēšanām – proti, vai nu republikāņi iegūs vairākumu Senātā un Kongresā un prezidents Tramps spēs turpināt savu politiku vēl plašākā apjomā, vai arī demokrāti iegūs vairākumu, kas D. Trampam nozīmētu viņa rīcībspējas radikālu samazinājumu un impīčmentu.

Valstīm, kurās šobrīd jāveido valdības, jāorientējas uz tiem, kam pieder vara, jo savādāk, kas gan mūs baros un aizsargās. Vēlēšanas ASV – un tās problēmas, kuras ir to centrā – agrāk vai vēlāk veidos ietvaru valdības veidošanai citās valstīs.

Pret finanšu parazītiem

Kopš 80. gadu sākuma ekonomikas izaugsme lielā mērā balstījās nevis reāli pieaugošos ienākumos, palielinot efektivitāti, bet, audzējot parādu, kas visizteiksmīgāk vērojams ASV. ASV emitēja aizvien jaunus dolārus, parāds auga, vienlaicīgi gan krita parāda apkalpošanas izmaksas, jo procentu likme, kurus Federālo rezervju sistēma (FRS) prasīja par izlaistajiem dolāriem, pastāvīgi samazinājās. Ja 80. gadu sākumā tā bija padsmit procentu līmenī, tad aptuveni pirms 10 gadiem sasniedza nulles līmeni un saglabājās tajā daudzus gadus. Astronomiskais parāda apjoms neizraisīja pārāk lielus riskus, tomēr FRS pirms trim gadiem uzsāktā procentu likmju pakāpeniskā paaugstināšana var radīt draudus uzņēmumu un mājsaimniecību maksātspējai.

Vienlaicīgi šajos gadu desmitos tika “globalizēti” aizvien jauni pasaules reģioni, proti, globālajam finanšu kapitālam bija iespēja pelnīt, paplašinoties tirgus telpai. Amerikāņu virzītajā globalizācijā tika ierautas bijušās Padomju Savienības teritorijas, Centrālā un Austrumeiropa, kā arī citi reģioni. Šobrīd vairs nav reģionu, kurus varētu viegli iekļaut finanšu kapitāla pārraudzībā. Ja neaug tirgi, tad katra emitētā dolāra efektivitāte samazinās un rodas jautājums, vai kapitāls vispār sevi atražo.

Iestājies zināms strupceļš, kas veido vienu ietvaru un motivāciju prezidenta Trampa rīcībai. Šo problēmu D. Tramps risina vai, pareizāk sakot, vēlētos risināt ne par labu globālajai finanšu sistēmai, jo “finansistu” – pirmām kārtām ar demokrātu partijas, Holivudas, daļas specdienestu rokām – pretestība ir bezprecedenta apjomos.

Otrs iemesls un motivācija ir tas, ka D. Trampu pakāpeniski līdz ievēlēšanai virzīja nevis finanšu, bet citas elites grupas jeb oligarhu klani. Prezidenta Trampa galvenie atbalstītāji pārstāv celtniecības, fosilās enerģijas, militārās rūpniecības, citus sektorus, ieskaitot labēji konservatīvo ebreju kopienas daļu.

Speciālisti kā S. Prjūits un A. Vīlers, kas bija nākuši no fosilās enerģētikas sektora un bijuši kaismīgi klimata pārmaiņu noliedzēji, kļuva par ASV Vides aizsardzības pārvaldes vadītājiem, strauji apauga ar nepatīkamiem skandāliem, bet sparīgi virzīja fosilai enerģētikai labvēlīgu likumdošanu, tai skaitā attiecībā uz celtniecības atļaujām megagarajam “Keystone XL” naftas cauruļvadam no Kanādas un ASV.

Dolāra pasaules strupceļš

D.Tramps skaidri paziņojis, ka vairs nevēlas pieļaut tik lielu tirdzniecības deficītu, uz kā rēķina, viņaprāt, pirmām kārtām iedzīvojušās Ķīna un Vācija. Ja ASV vairs negrib “uzturēt pasauli” ar dolāriem, kas palielina ASV parādu un tirdzniecības deficītu, tad liela finanšu reforma var izrādīties neizbēgama.

Pakāpeniska lēna atteikšanās no dolāra sākusies Krievijā, Ķīnā, kā arī citās valstīs. Par atteikšanos no ASV dominētās starptautisko maksājumu sistēmas SWIFT runā vadoši ES politiķi. Tas samazinās pieprasījumu pēc dolāriem, kas perspektīvā var samazināt tā nozīmi kā rezerves valūtai.

Federālo rezervju sistēma samazina savu bilanci, kas ir viens no iemesliem, kas pēdējā mēneša laikā izraisījis jūtamu akciju vērtības krišanu biržās. Oktobrī ASV akciju vērtības kritums sasniedza divus triljonus dolāru, tomēr tas vienalga nav pietiekami liels – FRS signalizē, ka nemainīs savu rīcību un turpinās celt procentu likmes.

Ir uzmanīgi jāvēro, kurā brīdī iespējama finanšu krīze. Krīzi var izraisīt tas, ka ASV mājsaimniecības un firmas ir pārāk lielos parādos, kurus tās nespēj atdot, ja nauda kļūst dārgāka. Tā rezultātā iznīktu arī daļa no “finanšu parazītiem”, kuri bijuši ieguvēji no ilgstošās dolāra emisijas. M. Kolanovičs no investīciju bankas “JPMorgan” atgādina, ka savu lomu var spēlēt arī tas, ka fondu biržās lielāko daļu operāciju veic datori, kuru algoritmi liek pārdot akcijas tajos brīžos, ja notiek kaut kas “nesaprotams”. Negatīvas ķēdes reakcijas izveidošanās ir augsti iespējama, graujot akciju cenu.

Prezidents Tramps vairākkārt ir uzbrucis Federālo rezervju sistēmai, nepiekrītot procentu likmju paaugstināšanai. Kā norisināsies viņa konflikts ar naudas īpašniekiem – vienā no centrālajām frontes līnijām šobrīd, tas būs atkarīgs arī no viņa un republikāņu sekmēm 6. novembra vēlēšanās.

Turpmāk pelnīs citi?

D.Tramps vēlētos redzēt, ka no ārzemēm Amerikā atgriežas “reālo”, ražojošo sektoru jaudas. Amerikāņu analītiķi norādījuši, ka situācijā, kad nauda paliek dārgāka dēļ pieaugošās FRS procentu likmes, cietēji būs tieši amerikāņu ražotāji, jo viņiem izdevumu daļa ir lielāka nekā ķīniešiem vai citiem, un ka tādēļ prezidents Tramps ievieš ievedmuitas tarifus, lai aizsargātu ASV tirgu. Savukārt, tā kā ekonomika nevar peļņu vairs audzēt, apgūstot jaunas valstis, tad savas valsts uzņēmumu eksportu viņš veicinātu, izmantojot politisku ietekmi jeb uz citu valstu – pirmkārt Rietumeiropas – rēķina, reizē graujot Pasaules Tirdzniecības organizāciju ar iedibinātajiem daudzpusējiem noteikumiem un principiem.

Jau pirms savas ievēlēšanas viņš solīja atbalstīt tieši ASV ražojošo, “reālo” sektoru, bet to izdarīt nav tik vienkārši, tai skaitā arī globālās finanšu sistēmas pretestības dēļ. Tāpēc daudz kas no šeit minētajām iecerēm vai tendencēm var nerealizēties.

Ja vairākus gadu desmitus strauji pieauga peļņa starptautisko finanšu sektoram, tad D.Trampa administrācija lēni – pieņemot nodokļu reformu vai ieviešot ievedmuitas tarifus – ļauj vairāk pelnīt citiem. Līdz ar D.Trampu pie varas pakāpeniski nonāk citi elites klani un tam atbilstoši galvenie ieguvēji turpmāk varbūt būs tieši viņi.

Līdzīga dinamika vērojama arī Eiropas valstīs līdz ar “populistu” pieaugošo ietekmi vēlēšanās. Tajos gadījumos, kur “populisti” būs sev aizmugurē laikus sagādājuši oligarhus, viņi varētu kļūt par reformu beneficiāriem.