Menu
 

Komentārs. Nedēļa Smiļģa zīmē Apriņķis.lv

  • Autors:  Una Griškeviča
Komentārs. Nedēļa Smiļģa zīmē Foto: Gunārs Binde, kulturaskanons.lv

Svinot Latvijas 100. dzimšanas dienu un sekojot līdzi kaislībām ap jaunās valdības veidošanu, šķiet, esam aizmirsuši vienu vismaz kultūras dzīvē būtisku notikumu – "Spēlmaņu nakti", kad 23. novembra vakarā tiks sveikti aizvadītās sezonas labākie aktieri, režisori, izrādes un citi ar un ap teātra dzīvi saistīti ļaudis.

Protams, tie galvenokārt ir svētki viņiem pašiem, taču, manuprāt, arī skatītājiem (spriežot pēc tā, ka biļetes uz izrādēm tiek izpārdotas ļoti ātri, teātri Latvijā joprojām mīl un skatās) šis piektdienas vakars varētu būt labs iemesls laika pavadīšanai pie televizora. Jo, palasot komentārus, kas pēc "Spēlmaņu nakts" parādās sociālajos tīklos vai ziņu portālos, šķiet, ka vienaldzīgo nav: tiek apspriestas sadalītās balvas (vai saņēma tie, kas bija pelnījuši?), pasākuma viesu tērpi, vakara režija, scenogrāfija...

Tā kā esmu redzējusi lielu daļu balvai izvirzīto izrāžu, man patiešām būs interesanti uzzināt, vai pie balvām tiks visi, kam, manuprāt, tās pienākas. Lai gan tas, protams, ir ļoti subjektīvi, jo, ja ar izrādi saistītie cilvēki balvai ir nominēti, tātad viņi jau ir uzvarētāji. Un tomēr es ceru, ka šogad teātra dzīves svarīgāko balvu beidzot saņems tie aktieri, kuri izvirzīti vairākkārt (šķiet, rekords ir septiņas reizes), bet lielās konkurences dēļ viņi palikuši bešā. Katrā gadījumā – intriga saglabāsies līdz pat Eduarda Smiļģa dzimšanas dienas vakaram, kad Nacionālajā teātrī notiekošajā ceremonijā tiks pasludināti šā gada "Spēlmaņu nakts" laureāti.

Taču, domājot par "Spēlmaņu nakti", labākajām izrādēm un režisoriem, man prātā ienāca doma: interesanti, ko par valstī pašlaik notiekošo teiktu dižais režisors Eduards Smiļģis? Pavērojot dažus politiskos procesus, tā vien šķiet, ka tas viss ir ļoti labi režisēts iestudējums, tikai īsti nevar saprast šīs "izrādes" žanru – komēdija, traģēdija, farss vai drāma. Arī tas, kāda loma iedalīta dažiem politiķiem, netop īsti skaidrs, vai viņi to izvēlējušies paši, iznākot priekšplānā, vai tomēr ļāvušies režisora (gandrīz jau gribēju teikt – aukliņu raustītāja) prasmīgajām rokām.

Neapšaubāmi, visā šajā politiskajā teātrī ir arī gana daudz otrā plāna aktieru, kas nebūt nav mazsvarīgi, masu skatu dalībnieku un kluso vērotāju, sak, paskatīsimies, kas īsti jums no šī iestudējuma sanāks. Tāpēc taisni vai žēl, ka politiskajā teātrī nepiešķir kādu "Oskaru" vai citu tikpat vērtīgu balvu par labu tēlojumu vai režiju. Lai gan saņemtā balva – kāds sen iekārots svarīgs un augsts postenis – vienam otram politiķim šķiet daudz būtiskāks. Tikai nekad nevar zināt, vai cilvēks, tiekot pie sen kārotas balvas – tāpat kā bērns pie rotaļlietas –, būs laimīgs. Tiesa, kas notiks ar šo balvu – premjerministra posteni –, mēs uzzināsim vēlāk, jo Valsts prezidents politiķiem ir devis mazliet laika pārrunām. Runājot tēlaini un teātra valodā, izrādes dalībniekiem ir iespējas lomu pārdalīšanai un teksta apgūšanai, savukārt izrādes režisoram – labāk iestudēt šo politisko izrādi un arī sagatavot atbilstošas dekorācijas… Tikmēr skatītāji var dzīvot gaidās un apdomāt ideju par skatītāju simpātijas balvas piešķiršanu – gluži tāpat, kā tas ir "Spēlmaņu naktī"...  

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.